Vārda brīvība Pūces gaumē jeb vienkārši godkārība (Ikšķiles gadījums)
Kasīklis16.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.1 Līdz kādam brīdim šaubas par iepriekšminētās normas visaptverošo tvērumu nebija, tiesa, līdz mirklim, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka pašvaldības nedrīkst organizēt aptaujas un referendumus par plānoto pašvaldību reformu.2
Kā arguments tiek minēts, ka likums “Par pašvaldībām” nosaka pašvaldību tiesības rīkot aptaujas par autonomās kompetences jautājumiem. Savukārt administratīvā teritoriālā reforma ir likumdevēju, tātad Saeimas kompetencē. Gandrīz vienlaikus tiek arī paziņots, ka J.Pūce veiks apjomīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politikas vēsturē.3
Te nu neviļus rodas jautājums – kāds ir pašvaldību mērķis noskaidrot iedzīvotāju viedokli un kāds ir J.Pūces mērķis? Lai šo kamolu atšķetinātu, pavērtēšu Ikšķiles novadu situāciju.
2019.gada 29.martā Ikšķiles novada pašvaldība pieņēma Pašvaldības domes lēmumu Nr.4, kurā tika nolemts organizēt Ikšķiles novada pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Ikšķiles novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām.
Savukārt 2019.gada 25.aprīlī tika izdots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas "Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbības apturēšanu”. J.Pūce sava rīkojuma 3. punktā norādījis: Atbilstoši iepriekš minētajam tiesiskajam regulējumam domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kā arī jārīko publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu vai pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Taču ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā4.
Kā rīkojumā tad saprast vārdus, ka domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu “par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu”? Vai tad administratīvās reformas ietvaros netiks grozītas administratīvās teritorijas robežas? Tādējādi J.Pūces arguments šajā sakarā neiztur kritiku, turklāt pēkšņi ministra terminoloģijā parādās vārds “referendums”, kurš nekādā formā un locījumā neatspoguļojās pašvaldības lēmumā. Aptauja un referendums IR divas dažādas lietas. Izskatās, ka J.Pūce to nezina.
Pašvaldība atbildi parādā nepalika un norādīja: aptauja tiks organizēta saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 12. pantā noteikto “pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu”.5
Aptauju organizēšana nav aizliegta, tā arī nav pieņemts neviens normatīvais regulējums, kurš noteiktu, ka aptauju par plānoto reformu var veikt tikai ministrija. Tiesa, tikai 2019.gada 14.maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un apstiprināja lēmuma projektu, kura otrajā punktā minēts:
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:
2.1. organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par šajā informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
2.2. pēc 2.1. apakšpunktā noteiktajām konsultācijām, līdz 2019. gada 2. septembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.
2.3. vienlaikus nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.6
Neliela atkāpīte: iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", man radās viedoklis, ka visa administratīvā reforma ir vērsta uz valsts pārvaldības modeļa pārveidošanu, nevis uz situācijas uzlabošanu iedzīvotājiem.
Bet tagad, atbildot uz pamatjautājumu, vai pašvaldības varēja organizēt aptaujas, es sliecos atbildēt, ka jā, varēja atbilstoši spēkā esošam normatīvajam regulējumam.
Kā pašvaldības, tā arī tagad J.Pūces mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Loģiski, tad rodas nākamais jautājums – kādēļ šie visi trači, ja vēlamies uzzināt vienu un to pašu? Manuprāt, atslēga meklējama izskanējušajai informācija, turklāt pievēršot uzmanību pasniegšanas formai, tamdēļ citēju precīzi: Pūce īstenos apjomīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē7.
Izlasot šādus vārdus vairs nerodas jautājums ne par Latvijas Republikas Satversmi, ne par citiem normatīviem aktiem, bet skaidri redzama kailā patiesība – Juris Pūce negribēja pieļaut, ka pašvaldības pašas noskaidro iedzīvotāju viedokļus, un tamdēļ viņš var vairs nesanāk apjomīgākās sabiedriskās aptaujas īstenotājs.
1 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
2 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27366
3 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27401
4 https://www.vestnesis.lv/op/2019/84.12?fbclid=IwAR0yCo9__nE-qT5ZW005jpYmeLLooghdDCTAwZK11I3WEl73lhHYcABgFGs
5 https://www.ikskile.lv/lv/jaunumi/ikskiles-novada-pasvaldiba-aptauju-organize-likumu-ietvaros
6 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896&mode=mk&date=2019-05-14
7 https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/puce-istenos-apjomigako-sabiedrisko-apspriesanu-latvijas-politiskaja-vesture
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
