Vardarbība pret bērnu Latvijas valstij piederošā uzņēmuma „TET” raidījumā
Džonatans Fantazors23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram no 13:00 video minūtes https://play.1188.lv/pasmaju-tv-sovi/slavenibas-bez-filtra-6/magonei_bail_no_zana_agresijas-350046/ pievērsiet uzmanību, kāda vardarbība šajā Latvijas valsts kontrolētā uzņēmuma TET raidījumā notiek pret mazu zēnu. Vai Jūs vispār stādāties priekšā, kādu ļaunumu tas viņam nodara?
Noskatieties iepriekšējos video: 1. septembrī šī trakā sieviete pazemo mazo puisi kameru priekšā un izrāda visai sabiedrībai. Viņa taču būtībā izmanto viņu, šī raidījuma producenti izmanto mazgadīgo bērnu peļņas gūšanai.
Šī raidījuma producentu kompānijas dibinātāji, īpašnieki un vadītāji ir Kristaps Valdnieks un Sandija Miezīte. Viņi savu televīzijas karjeru sākuši LTV "Panorāmā" un turpinājuši gan drukātajos medijos, gan arī dažādos raidījumos, lielākos un mazākos TV un kino projektos.
Jūs varbūt savu bērnu noliekat blakus un apspriežat seksuālo dzīvi, kad Jums bija pēdējo reizi, kad bija anālais, kad orālais, dod Kristaps vai nē, Kristapam stāv vai nē, kad Sandija pēdējo reizi beidza un kā?
„Strādājam ar modernu aparatūru. Filmējam, montējam, gaismojam un skaņojam ne tikai raidījumus, bet arī filmas, klipus un daudz, daudz dažādu citu interesantu un dažreiz mazāk interesantu lietu.” Bērnu sāpes esat profesionāli uzņēmuši!
Nekas pretīgāks manā mūžā nav redzēts, tikai tad, kad mana māte bērnībā mani pakļāva kam līdzīgam. Reaģējiet! Vismaz kaut ko jēdzīgu izdariet, tās ir dvēseliskas ciešanas, to klausīties. Trīs alkoholu lietojušas vecenes spriež puisēna, pirmklasnieka klātbūtnē par seksu. Vai Jums ir apjēga, ka zēna smadzenes ir satraumētas uz mūžu? Tikpat labi viņu varēja pakļaut seksuālai izmantošanai grupveidā.
Lūdzu, dariet kāds vismaz kaut ko, informējiet, nosponsorējiet tai sievietei apmācības, jo tas, ko viņa dara, tā ir sāpīgāka vardarbība par pletni, par siksnu... Zināt, kā tas sāp pēc tam, pieaugušam esot, cik ilgi tas velkas līdzi? Vediet to apdullušo trako sievieti pie prāta!
Tiesībsargs, kas kandidēja uz valsts prezidenta amatu, varētu apskatīties. Prezidenta kancelejā arī varat paskatīties, lai gan Jūsu arogancei jau tas pārāk zems līmenis. Nav jau ANO Ģenerālā asambleja.
Šī ir nežēlīga vardarbība, to sievieti vajag izglītot, parunāt kādai speciālistei, jo viņa pati ir traumēta. Bet TET ir jāsaņem par šo sods.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
