Vardarbība pret sievieti islāmā – kulturāla daudzveidība “Progresīvo” iznireļu gaumē

Feminisms ir luksus prece, ko var atļauties tikai miermīlīga un pārtikusi sabiedrība, bet tā ir kaitīga. Tas ir kā pacietības tests vīrietim, kurā tiek vērtēts, cik ļoti viņš pakļausies sievietes kaprīzēm, un, jo vairāk viņš pakļaujas, jo mazāk viņu ciena sieviete. To var lieliski novērot, kā Rietumu feministes lamā Rietumu vīriešus par visām pasaules likstām, bet bez iebildumiem uzvelk galvā hidžābu Austrumu vīrieša klātbūtnē. Vai tas liecina par to, ka viņas uzbudinās no totalitārās dominances, kuru viņas ir aizbiedējušas projām no Rietumu vīrieša pēdējo 50 gadu laikā? Manuprāt, tas ir vienīgais izskaidrojums šai feminisma-islāma aliansei, kurā aitas labprātīgi laiž savā sētā vilkus. Ja nu kāda progresīvā šo te lasa, lūgums iegaumēt, kas jūs var sagaidīt. Te būs četri reliģiski sankcionēti piemēri tam, ka sieviete musulmaņa acīs nav diez ko vērtīgāka par mājlopu.

1. Izvarošana

Viens no psiholoģiski briesmīgākajiem vardarbības veidiem pret sievieti ir seksuāla vardarbība, kas diemžēl gadās visās kultūrās, bet islāmā tā ir reliģiski sankcionēta un pamatojama pret konkrētām sievietēm. Seksuālu vardarbību islāmā sankcionē hadīsi, kas veltīti pagaidu laulībām, un Korāna panti par “atļautajām sievietēm”. Sievietes, kura nav musulmaniete, izvarošanu vai cita veida seksuālu pazemošanu islāma kopienas nesteidzas vērtēt kā nosodāmu rīcību. Zemāk norādītais hadīss liecina par to, ka Muhamedam vairāk interesēja kontracepcijas metode, nevis pats fakts, ka tiek izvarotas nolaupītas sievietes, kuras ir precētas.

Sahih Muslim 16.grāmatas 147.hadīsu Abū Sirma stāsta Abū Saīdam Al-Hadrī: Ak, Abū Saīd, vai dzirdēji Allāha vēstnesi pieminam al-Azhl (arābu val. – “pārtrauktais dzimumakts”)? Viņš sacīja: “Jā” un turpināja: “Mēs ar Allāha vēstnesi devāmies ekspedīcijā uz Bil-Mustaliku un sagūstījām labas arābu sievietes. Mēs viņas iekārojām, jo mums līdzi nebija mūsu sievas, bet vienlaikus vēlējāmies arī izpirkuma maksu par viņām. Mēs nolēmām ar viņām stāties dzimumsakaros, bet ievērojot al-Azhl.” Mēs sacījām: “Mēs to daram, kamēr Allāha vēstnesis ir ar mums – kamdēļ nepavaicāt viņam?” Mēs vaicājām viņam, un viņš atbildēja: “Nav svarīgi vai jūs to nedariet, jo katra dvēsele, kurai lemts piedzimt, piedzims Augšāmcelšanās dienā.”

Zemāk norādītais hadīss attiecas uz atgadījumu, kas ir asu diskusiju tēma sunnītu un šiītu aprindās. Abas konfesijas ir vienisprātis par to, ka Muhameds saņēma sūdzības par Alī, kurš pēc kaujas nolaupīja un izvaroja vietējo sievieti bez saskaņošanas ar pārējiem. Tie, kuri sūdzējās, uzskatīja, ka viņš nav pelnījis kara laupījumu. Muhameds attaisnoja Alī veikto civilperosnas – karagūsteknes izvarošanu.

Sahih Al-Bukhari 64.grāmatas 377.hadīsu stāsta Buraida: Pravietis nosūtīja Alī pie Halīda, lai atved Humusas laupījumu un es ienīdu Alī. Alī vannojās pēc tam kad veica dzimumaktu ar vietējo verdzeni. Es teicu Halīdam: “Vai tad tu to neredzi?” Kad mēs bijām pie Pravieša, es to viņam pieminēju. Viņš teica: “Ak Buraida, vai ienīsti Alī?” Es teicu: “Jā!” Viņš atbildēja: “Vai Tu ienīsti viņu par to, ka viņš ir pelnījis vairāk nekā to, kas ir no Humusas?”

Brīvās musulmanietes izvarošana ir sodāma tāpat kā laulības pārkāpšana, par ko liecina zemāk norādītais hadīss.

Jami Al-Tirmidhi 17.grāmatas 37.hadīsā sava tēva stāstīto atstāsta Alkama bin Vaīls Al-Kindī: Kāda sieviete Pravieša dzīves laikā izgāja ārā, lai dotos uz lūgšanām, bet viņu noķēra kāds vīrs un sāka nodarboties ar dzimumaktu. Viņa sāka kliegt un viņš nozuda. Tad atnāca kāds cits vīrs, kuram viņa pastāstīja: “Viņš ar mani izdarīja to un to.” Tad viņa viņa uzgāja ieceļotāju grupu un sacīja: “Tas vīrs ar mani izdarīja to un to.” Viņi aizgāja pie vīrieša, kas ar viņu to izdarīja, un atveda viņu pie viņas. Viņa teica: “Jā, tas ir viņš.” Viņi viņu aizveda pie Allāha vēstneša un kad viņš pavēlēja viņu nomētāt ar akmeņiem, viņš sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi, es esmu tas, kas stājās ar viņu dzimumsakaros.” Tad viņš sacīja viņai: “Ej, jo Allāhs ir tev piedevis.” Tad viņš izteica pāris labus vārdus atvestajam vīram. Viņš [Muhameds] sacīja: “Nomētājiet viņu ar akmeņiem.” Tad viņš sacīja: “Viņš ir nožēlojis un – ja Medīnas iedzīvotājiem tas ir pa prātam – viņi viņam piedos.”

Muhameds savā dzīves laikā arī ir izvarojis kara gūsteknes. Vispopulārākais stāsts ir par Safiju bint Hujaiju. Safija bija no jūdaismu praktizējošo arābu Banū Nadīr cilts, kura pārcēlās uz Haibāru pēc tam, kad Muhameds to padzina no Medīnas. Saskaņā ar Ibn Išāku pēc tam, kad Muhameds iekaroja Haibāru, viņš ne tikai aplaupīja visu viņas ģimeni, bet arī spīdzināja viņas vīru ar sakarsētu tēraudu un pēcāk nogalināja.[1] Vēlāk pravietis Safiju apprecēja.

Sahih Al-Bukhari 34.grāmatas 181.hadīsu stāsta Anass bin Maliks: Pravietis ieradās Haibārā un kad Allāhs viņam piešķīra uzvaru, iekarojot pilsētu un salaužot ienaidnieku aizsargpozīcijas, viņam kāds pieminēja Safijas skaistumu. Viņas vīrs tika nogalināts kamēr viņa bija līgava. Allāha vēstnesis viņu izvēlējās sev un uzturējās viņas kompānijā, līdz sasniedza Sed ar-Ravhā, kur viņai beidzās mēnešreizes, un viņš viņu apprecēja. Tad tika pagatavots haiss un pasniegts uz neliela ādas gabala. Allāha vēstnesis tad man sacīja: “Informē sev apkārt esošos par kāzu mielastu.” Tātad tas bija kāzu mielasts, ko sniedza Allāha vēstnesis par savu laulību ar Safiju. Pēc tam mēs devāmies uz Medīnu, un es redzēju kā viņš viņu apsedza ar apmetni, kad viņa viņam bija aiz muguras. Viņš tad apsēdās pie sava kamieļa un ļāva Safijai nolikt savas pēdas uz saviem ceļiem, lai jātu ar kamieli.

“Al Tabarī vēsturē” atklājās, ka Muhameds pirms viņas izvarošanas noslepkavoja ne tikai viņas vīru, bet arī visu viņas ģimeni. Viņš raksta: kad pravietis gulēja ar Safiju, Abū Aijūbs palika pa nakti pie viņa durvīm. Kad viņš ieraudzīja pravieti no rīta, viņš sacīja “Allahu Akbar” (arābu val. – Allāhs ir dižākais). Viņam bija zobens, un viņš Pravietim sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi, šī jaunā sieviete tikko apprecējās [ar tevi] un tu nogalināji viņas tēvu, viņas brāli un viņas vīru, tāpēc es neuzticējos, ka viņa tev nenodarīs pāri.” Pravietis pasmējās un pateica: “Labi.”[2] Jautājums, vai sieviete precētu savas ģimenes slepkavu, lai paliek retorisks.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2018.gada pētījumu par dzimumu nevienlīdzību no 20 valstīm, kurās ir vislielākā dzimumu diskriminācija, 17 valstīs dominējošā reliģija ir islāms.[3] Pētījumu datubāzes “WomanStats” 2014.gada statistikā par sievietes fizisko drošību norādīts, ka visā islāma pasaulē sievietēm tā ir zema vai nav vispār. Austrumeiropā rādītāji ir līdzīgi, savukārt Zviedrijā tā ir augsta.[4] Pretrunīgu informāciju par Zviedriju norāda ANO Narkotiku un noziedzības biroja 2012.gada rādītāji, kas uzrāda to kā vadošo valsti izvarošanu skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.[5] Lai arī kopš 2017.gada Zviedrijā strādājusi “pirmā feministu valdība”, tā nav bijusi spējīga nosargāt savas sievietes no seksuālas vardarbības. Zviedrijas varas pārstāvji 2018.gadā atzinuši, ka vairumā izvarošanas gadījumu izvarotāji ir “dzimuši ārzemēs” vai “ar ārzemju izcelsmi, lielākoties no Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas vai Afganistānas”.[6]

Arī notikumi Vācijā naktī no 2015.gada 31.decembra uz 2016.gada 1.janvāri sabiedrībā izsauca plašu rezonansi. Lai arī šie seksuālie uzbrukumi galvenokārt notika Ķelnē, identiski notikumi norisinājās arī Hamburgā, Dortmundē, Diseldorfā un Štutgartē.[7] Vairāki simti sieviešu cieta no seksuāla rakstura uzbrukumiem un izvarošanām. Vācijas varas iestādes, neminot uzbrucēju reliģisko piederību, norādīja, ka noziegumus pastrādāja “arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes vīrieši”.[8] Šādi atgadījumi fiksēti arī citās musulmaņu valstīs, kurās norisinājās t.s. “arābu pavasaris”. Vissliktākā situācija ir Ēģiptē, ko “The Independent” nodēvēja par “vissliktāko arābu valsti sievietēm”.[9] Šo aktivitāti musulmaņu vīrieši dēvē par Taharrush, kas ir vienlaikus atsauce uz Tahrīras skvēru un arābu valodā apzīmē uzmākšanos. To parasti dara masu pasākumu laikā. Vīrieši ap sievietēm noformē vairākus riņķus – ārējie novērš apkārtējo uzmanību, kamēr iekšējie veic seksuālus uzbrukumus.

2. ģenitāliju kropļošana

Arābu valodā apgraizīšanu sauc par kitān vai khatna, savukārt konkrēti sieviešu apgraizīšanu sauc par khafd, khufād vai khifād. Ja vīriešu apgraizīšana nozīmē ķermeņa visjūtīgākās daļas atsegšanu un pakļaušanu nepārtrauktai berzei, tad sieviešu apgraizīšana ir šīs ķermeņa daļas amputācija agrā bērnībā, laupot sievietei dabiskās tiesības uz vienu no vislielākajām fiziskajām baudām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju klitora (bazr) nogriešana īstermiņā izraisa smagas sāpes, pastiprinātu asiņošanu, šoku, infekcijas riskus, pampumus, urinēšanas problēmas vai pat nāvi. Ilgtermiņa efekti sevī iekļauj hroniskas sāpes, infekcijas, sāpīgu urinēšanu, menstruācijas problēmas, neatgriezeniski sabojātu seksuālo veselību un psiholoģiskas problēmas.[10]

Lai arī daudzu musulmaņu līderu un islāma apoloģētu oficiālais viedoklis ir tāds, ka šī esot “kulturāla un nevis reliģiska prakse”, “The Orchid Project” 2016.gadā apkopotais pētījums norāda, ka Ēģiptē apgraizīti tiek 87%, Malī – 89%, Sudānā – 87%, Somālijā – 98% sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem.[11] Saskaņā ar ES dzimumu vienlīdzības institūta (EIGE) publiskoto informāciju katru gadu ap 180 tūkstošiem sieviešu ES tiek pakļautas apgraizīšanas riskam,[12] tomēr dati ir neskaidri sakarā ar nepilnīgiem pētījumiem un faktu, ka šī prakse ES ir aizliegta ar likumu. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā musulmaņu skaitu ES valstīs, ir pamats spekulēt, ka tieši šī kopiena visvairāk praktizē sieviešu apgraizīšanu.

Lai arī sieviešu apgraizīšana ir eksistējusi atsevišķās Āfrikas valstīs, arābi un to kaimiņi (persieši, bizantieši, grieķi, ēģiptieši u.c. vidusjūras reģionā dzīvojošie) šo praksi nepiekopa. Tā nav atrodama Bībelē vai Torā, kā arī tā laika vēsturnieku tekstos. Tomēr tā ir atrodama islāma literatūrā, un tai ir tiesiskais regulējums šariātā. Piemēram, sunnītu jurisprudences skolu viedoklis par šo praksi dalās. Hanafītu skola to uzskata par labu, Malikītu un Hanbalītu skola – par ieteicamu un Šafiītu – par obligātu. Šiītu islāmā šī prakse, savukārt, lēnām tiek izskausta. Lai arī tā nav pieminēta Korānā, par to vēsta hadīsi.

Sunan Abu Dawood 43.grāmatas 499.hadīsu stāsta Umma Atija al Ansarija: Kāda sieviete mēdza veikt apgraizīšanu Mekā. Pravietis viņai sacīja, lai negriež pārāk stipri, jo tas ir labāk sievietei un patīkamāk vīram.

Sahih Muslim 3.grāmatas 107.hadīsu stāsta Abū Mūsa: [...] Es piecēlos un aizgāju pie Aīšas vaicāt: “Ak, ticīgo māte! Es vēlos Tev uzdot jautājumu par kuru kautrējos.” Viņa sacīja: “Nekautrējies man vaicāt jebko, ko vaicātu savai mātei, kas Tevi dzemdēja jo arī es esmu Tava māte.” Pēc tam viņš vaicāja: “Kad cilvēkam mazgāšanās ir obligāta?” Viņa atbildēja: “Tu esi atnācis pie pareizā cilvēka. Allāha vēstnesis sacīja, ka mazgāties vajag obligāti pēc tam, kad sieviete ir apņēmusi vīrieti un saskarās viņu apgraizītās ķermeņa vietas.”

Citi agrīnā islāma vēsturnieki kā Abū Davūds un Ahmads ibn Hanbāls norādījuši, ka apgraizīšana vīrietim ir paredzēta ar likumu, savukārt, sievietei – kā “goda saglabāšana”.[13] Tāpat arī Muhameda biogrāfijā ir teksts, kurā atsaucas uz sieviešu apgraizīšanu un kurā norādīts, ka Hamza sacīja: “Panāc šurp, Tu, sieviešu apgraizītājas dēls!” un tad iecirta viņam tik ātri, ka no malas izskatījās, ka viņš netrāpīja galvā.[14] Lai arī nav daudz hadīsu un sīras atsauču uz sieviešu apgraizīšanu (Korānā tādu nav vispār), līdzšinējā prakse skaidri pierāda, ka tā ir daļa no musulmaņu paražām. Šafiītu teologs Ahmads ibn Nakībs Al-Misrī savā 13.gadsimta traktātā Umdat as-Salik (arābu val. – Ceļotāja Atbalsts) arī pieminējis sieviešu apgraizīšanu, bet tulkojums var šķist maldinošs. Tulks norādījis, ka apgraizīšana ir obligāta vīriešiem un sievietēm. Vīriešiem tas nozīmē nogriezt dzimumlocekļa priekšējo ādu, sievietēm tas nozīmē nogriezt klitora apkārtējo ādu.[15] Patiesībā oriģinālvalodā ir pieminēts tikai klitors bez tam apkārt esošiem orgāniem.

Nepieciešams arī ieskatīties, kā šī prakse tiek īstenota Eiropas valstīs. Apvienotās Karalistes Nacionālā veselības dienesta (NHS) mājas lapā norādīti četri sieviešu ģenitāliju kropļošanas veidi, no kuriem trīs nereti tiek piekopti sakarā ar reliģiskiem motīviem. Pirmais ir klitoridektomija – klitora daļēja vai pilnīga amputācija. Otrais ir izgriešana – daļēja vai pilnīga klitora un iekšējo kaunuma lūpu noņemšana ar vai bez ārējo kaunuma lūpu noņemšanas. Trešais ir infibulācija – vulvas sašūšana kopā, vienlaikus pārvietojot kaunuma lūpas. Šis veids vagīnu padara tik šauru, ka ir neiespējami lietot tamponus. Ceturtais veids iekļauj sevī procesus, kas nav ķirurģiski – durstīšana, caurduršana, sagriešana vai pat dedzināšana.[16]

Nepatīkamākais fakts ir tāds, ka, lai arī sievietei ir nogriezta ķermeņa daļa, kas dod tai baudu, viņai netiek izgrieztas olnīcas, kurās tiek ražots estrogēns u.c. hormoni, kas atbild par reproduktīvo uzvedību. Rezultātā, sievietei ir fantāzijas par seksuālo baudu, kuras nekad nevar tikt īstenotas, tādējādi viņai sagādājot psiholoģisku traumu uz mūžu un vienlaikus arī mocības. Tas tiek darīts, lai kontrolētu sievietes seksualitāti, izmantojot šādu dominēšanas, pakļaušanas, kropļošanas un pazemošanas metodi.

NHS vienlaikus norādīts, ka no sešpadsmit valstīm, kuru diasporās šī prakse ir būtisks risks, deviņās islāms ir dominējošā reliģija.[17] Tāpat NHS 2017.gada pārskatā teikts, ka laika posmā starp 2016.gada aprīli un 2017.gada martu konstatēti 9179 ģenitāliju kropļošanas gadījumi, no kuriem 87% konstatēti ar dzemdībam un grūtniecību saistītos ārstu apmeklējumos. Vidējais vecums šīm sievietēm ir 31 gads, un – saskaņā ar ziņojumu – viņām ģenitālijas tikušas sakropļotas vēl pirms pilngadības sasniegšanas.[18] Šī prakse Apvienotajā Karalistē ir pretlikumīga, un ģimenes ārstiem par to ir pienākums ziņot par katru šādu pacienti,[19] tomēr līdz šim nav notikusi neviena sekmīga kriminālvajāšana saistībā ar sieviešu ģenitāliju kropļošanu. Vienā gadījumā kriminālvajāšana tika izbeigta pret kādu sešgadīgas meitenes tēvu pēc tiesneša paziņojuma par pierādījumu trūkumu.[20]

Saskaņā ar Starptautisko dzemdniecības un ginekoloģijas federāciju (FIGO) 2014.gada jūnijā Zviedrijas pilsētā Noršēpingā konstatēti 60 sieviešu ģenitāliju kropļošanas gadījumi, no kurām 30 meitenes mācījās vienā klasē, bet 28 tika konstatēta infibulācija.[21] Lai cīnītos ar šo augošo problēmu, Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā Gēteborgā meitenēm, kuras baidās vasaras brīvlaikā tikt aizvestas uz ārzemēm, lai salaulātos vai izietu ģenitāliju kropļošanas operāciju, sniedz padomu iebāzt karoti zem apakšbiksēm pirms iešanas cauri metāla detektoriem lidostās.[22] Zviedrijā šī prakse ir nelegāla kopš 1999.gada.

Vācijā 2013.gadā tika atvērta pirmā klīnika, kas veltīta šai augošajai problēmai. Tās nosaukums ir “The Desert Flower Center”, un tā darbojas jau trijās Eiropas pilsētās – Berlīnē, Stokholmā un Parīzē. Tāpat kā Zviedrijā arī Vācijā meitenes tiek vestas uz ārzemēm, lai tiktu apgraizītas.[23] Vairums no tām ir no Eritrejas, Somālijas, Ēģiptes, Etiopijas vai Irākas. Jāņem vērā, ka sieviešu, kuras nāk no šīm (un citām) valstīm, laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gada vidum skaits ir pieaudzis bēgļu krīzes dēļ. Tāpat 2017.gada Vācijas ģimeņu lietu ministrijas pētījumā vēstīts, ka valstī atradās 48 tūkstoši sieviešu un meiteņu, kam sakropļotas ģenitālijas.[24]

Francijas krimināllikumā šī prakse tiek pielīdzināta spīdzināšanai un ir krimināli sodāma. Saskaņā ar EIGE 2013.gada datiem šādu sieviešu skaits valstī bija sasniedzis 61 tūkstoti.[25] Papildus organizācijas “United to End Female Genital Mutilation” (UEFGM) 2016.gada ziņojumā norādīts, ka Francija ir galvenā valsts, uz kuru dodas meklēt patvērumu sievietes un meitenes, kas cietušas no šīs prakses. Laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam aptuveni 20% no patvēruma meklētājām nāca no valsīm, kurās tiek īstneota šī prakse.[26] ASV nesen notika precedents, kurā vietējos likumus ignorēja par labu šariātam. Detroitas lielākais laikraksts “Detroit Free Press” raksta, ka vietējā tiesnese pasludināja ASV ģenitāliju kropļošanas likumu par antikonstitucionālu, tādējādi noraidot apsūdzības pret diviem Mičiganas štata ārstiem un sešiem citiem apsūdzētajiem par vismaz deviņu mazgadīgu meiteņu pakļaušanu ģenitāliju kropļošanai.[27]

3. Pedofīlija

Lai arī islāma rakstos ir vairākkārt minētas laulības un dzimumattiecības ar mazgadīgām meitenēm, kā arī islāma pasaulē tā ir izplatīta prakse, daudzās no šajām valstīm oficiālais likums to aizliedz. Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas “The Age of Consent”[28] datiem daudzās musulmaņu valstīs likumīgu dzimumattiecību vecums tiek regulēts. Piemēram, Bahreinā likumīgais vecums ir 21 gads. Turcijā, Irākā, Ēģiptē, Somālijā un Tunisijā likumīgi nodarboties ar dzimumaktu var no 18 gadu vecuma. Alžīrijā, Mauritānijā, Turkmenistānā, Jordānā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā, Tadžikistānā, Indonēzijā un Kirgizstānā tie ir 16 gadi. Sīrijā atļautais vecums ir 15 gadi. Bangladēšā – 14 gadi. Visbeidzot Pakistānā, Afganistānā, Irānā, Saūda Arābijā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katārā, Jemenā, Omānā, Sudānā un Lībijā nav noteikts vecums, lai stātos dzimumattiecībās. Tā vietā likums nosaka to, ka pārim ir jābūt precētam.

Saskaņā ar islāma literatūru un garīdznieku oficiālo viedokli Muhameds apprecēja un stājās dzimumattiecībās ar mazgadīgu meiteni. Lai arī tas nav ierakstīts Korānā, vairāki hadīsu apkopojumi par to liecina. Kā redzams zemāk, Aīšas vecums hadīsos nedaudz atšķiras, bet fakts paliek tāds, ka viņa bija tik jauna, ka spēlējās ar lellēm.

Sahih Al-Bukhari 67.grāmatas 69.hadīsu stāsta Aīša: Pravietis mani apprecēja, kad man bija seši gadi un piepildīja laulību, kad man bija deviņi gadi. Pēc tam viņš ar mani bija kopā deviņus gadus (līdz savai nāvei).

Sahih Muslim 16.grāmatas 82.hadīsu stāsta Aīša: Allāha apustulis mani apprecēja, kad man bija seši gadi, un pieņēma pie sevis mājās, kad man bija deviņi gadi.

Sunan an-Nasa’i 26.grāmatas 60.hadīsu stāsta Aīša, ka: Allāha vēstnesis viņu apprecēja, kad viņai bija seši gadi, un piepildīja laulību deviņu gadu vecumā.

Sunan Abu Dawood 12.grāmatas 76.hadīsu stāsta Aīša: Allāha vēstnesis mani apprecēja, kad man bija septiņi gadi. Viņš ar mani uzsāka dzimumattiecības, kad man bija deviņi gadi.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 1951.hadīsu stāsta Abdulla: Pravietis apprecēja Aīšu, kad viņai bija septiņi gadi, piepildīja laulību, kad viņai bija deviņi gadi, un aizgāja viņsaulē, kad viņai bija astoņpadsmit gadu.

Islāmā gleznas, skulptūras un jebkādi priekšmeti, kas attēlo dzīvas radības, ir aizliegtas, jo tiek uzskatītas par shirk jeb “elkdievību”, bet – tā kā Aīša bija Muhameda līgava un vēl mazs bērns – viņas dēļ tika pieņemti izņēmuma gadījumi attiecībā uz spēlēšanos ar lellēm.

Sahih Al-Bukhari 78.grāmatas 157.hadīsu stāsta Aīša: Es mēdzu spēlēties ar lellēm pravieša klātbūtnē, un manas draudzenes spēlējās ar mani. Kad Allāha vēstnesis mēdza ieiet manā guļamistabā, viņas paslēpās, bet viņš sauca viņas, lai nāk ar mani spēlēties.

“Al Tabarī vēsturē” Aīša stāsta vēl bēdīgāku stāstu par savu pirmo seksuālo pieredzi. Viņa vēsta: “Es ierados Medīnā, un Abū Bakrs (viņas tēvs un pirmais halīfs) apmetās Al-Sunhā kopā ar Banū Al-Hārit bin al-Hazražu. Pravietis ieradās pie mums uz mājām un, ansāri (palīgi)[29] sāka ap viņu pulcēties. Mana māte man atnāca pakaļ, kad šūpojos starp diviem zariem, lai mani noceltu. Mana aukle Džumaima noslaucīja manu seju ar ūdeni un sāka mani vest. Kad tiku līdz durvīm, viņa apstājās, lai es varētu atvilkt elpu. Mani ieveda iekšā kamēr Allāha vēstnesis sēdēja gultā. Mana māte lika man apsēsties viņam klēpī un teica: “Šie ir tavi radinieki. Lai Allāhs Tevi svētī ar viņiem un svētī viņus ar Tevi!” Vīrieši un sievietes piecēlās un aizgāja. Allāha vēstnesis piepildīja savu laulību ar mani manā mājā, kad man bija deviņi gadi. Man par godu netika nokauts ne kamielis, ne aita. Vienīgi Seds Bin Ubāda atnesa bļodu ar ēdienu, ko viņs mēdza nest Allāha vēstnesim.”[30] Jāpiebilst, ka Aīša savas dzīves laikā neiznēsāja nevienu bērnu, jo, iespējams, viņas dzimumorgāni tika neatgriezeniski satraumēti. Zemāk norādītajā hadīsā tiek atspoguļots Abū Bakra sašutums par Muhameda vēlmi apprecēt viņa meitu.

Sahih Al-Bukhari 67.grāmatas 19.hadīsu stāsta Urva: Pravietis prasīja Abū Bakram Aīšas roku laulībā. Abū Bakrs sacīja: “Bet es esmu tavs brālis!” Pravietis atbildēja: “Tu esi mans brālis Allāha ticībā un grāmatā, bet Aīšu man ļauts precēt pēc likuma.”

Tomēr sakne šai reliģiski sankcionētajai rīcībai meklējama Korānā un ir piesaistīta laulībai, ko arābiski apzīmē kā idda jeb gaidīšanu. Tas ir laika posms, kurā vīrietis nedrīkst laulāties un stāties dzimumsakaros ar sievieti pēc tam, kad viņa ir šķīrusies no iepriekšējā vīra. Tas neattiecas uz sievietēm, kas nav stājušās dzimumsakaros ar saviem vīriem.

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 228.pants: Un šķirtajām sievietēm ir jānogaida trīs menstruāciju cikli. Likums viņām neļauj noslēpt to, ko Allāhs ir licis viņu dzemdēs, ja viņas tic Allāham un Pēdējai dienai. Un viņu vīriem šajā laikā ir tiesības viņas ņemt atpakaļ, ja vēlas izlīgt mieru. Un, pienācīgi viņām ir tādas pašas tiesības kā viņiem, tikai vīri ir par viņām pārāki.

Korāna 33.nodaļas Al-Azhab (konfederāti) 49.pants: Ak, ticīgie! Ja stājaties laulībā ar ticīgām sievietēm, bet šķiraties, vēl pirms esiet viņas aiztikuši, tad uz viņām neattiecas gaidīšana (iddat-īn). Un parūpējieties par viņām pienācīgi un ļaujiet tām aiziet ar godu.

Šie divi panti izraisīja problēmas tiem agrīnajiem musulmaņiem, kuri stājās dzimumsakaros ar menstruējošām sievietēm. Līdz ar to Muhameds arī nāca klajā ar pantu, kas attiecas uz dzimumsakaru gaidīšanu ar sievietēm, kurām nav mēnešreižu – respektīvi, ar meitenēm, kam nav iestājusies pubertāte, ar sievietēm, kuras sasniegušas menopauzi, vai grūtniecēm. Tas tiek aprakstīts Korāna teoloģiskajos komentāros. Šo gadījumu apraksta 10.gadsimta persiešu vēsturnieks Al-Vahidī, komentējot Korānu: “Kad šķirteņu un atraitņu gaidīšanas periods tika pieminēts Korānā 2:228, Ubajs ibn Kābs sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi! Dažas sievietes Medīnā saka, ka ir citas sievietes, kuras nav tikušas pieminētas [šajā pantā]!” Viņš vaicāja: “Un kuras tās ir?” Viņš teica: “Tās, kurām vēl nav sākusies menstruācija, tās, kurām menstruācija jau beigusies, un tās, kuras ir gaidībās.” Un tad tika atklāts šis pants.”[31]:

Korāna 65.nodaļas At-Talaq (šķiršanās) 4.pants: Ja Jūs māc šaubas, tad sievietēm, kurām menstruācija ir beigusies [jo sākusies menopauze] un tām, kurām tās vēl nav sākušās, noteiktais nogaidīšanas laiks ir trīs mēneši. Sievietēm, kas ir gaidībās, šis laiks ir līdz dzemdībām. Allāhs atvieglo lietas tiem, kas no viņa bīstas.

Šo pantu izskaidro Džalāls al Mahallī savā ekseģēzē: “...viņu gaidīšanas periods būs trīs mēneši, un tām, kurām vēl menstruācija nav sākusies dēļ tā, ka viņas ir vēl jaunas, gaidīšanas periods arī būs trīs mēneši...”[32] Tālāk šo pašu pantu līdzīgi skaidro Ibn Abbāsa komentārs: “...dēļ tā, ka viņas tik jaunas, gaidīšana ir trīs mēneši.”[33] Līdz ar to ir skaidrs, ka Muhameds ar to domāja jaunas meitenes, kurām vēl nebija sākusies pubertāte. Respektīvi, islāmā šie panti atļauj laulāties un stāties dzimumattiecībās ar mazgadīgām meitenēm, kurām nav sākusies pubertāte. 14.gadsimta ēģiptiešu sunnītu jurisprudences pētnieks, komentējot imāmu Buharī, saka: “Visas sunnītu jurisprudences skolas vienprātīgi atbalsta laulības ar jaunām meitenēm, ja pat viņas joprojām ir šūpulī, bet dzimumakts nedrīskt notikt, līdz viņa to būs spējīga [fiziski] izturēt.”[34]

Atšķirībā no sunnītu skolas šiītu džafarītu jurisprudences skolā minimālais atļautais dzimumattiecību vecums ir deviņi gadi. Irānas Ajatolla Homeinī norāda: “Ieiet savā sievā līdz deviņu gadu vecumam ir aizliegts, savukārt, citas baudas – piemēram, aiztikšana vai stimulēšana – ir atļautas.”[35]

Pedofīlijas problēma musulmaņu kopienās ir aktuāla arī Eiropā. Piemēram, neskatoties uz to, ka Zviedrijā laulības starp pāri, kur viens ir nepilngadīgs, ir aizliegtas kopš 1973.gada, laikraksts “Politico” norādījis, ka šī problēma ir kļuvusi aktuālāka. Saskaņā ar Zviedrijas oficiālajiem datiem 2016.gadā tika uzskaitīti 132 nepilngadīgi patvēruma meklētāji, kas norādīja, ka ir precējušies (bet nav norādīts dzimums un īstie rādītāji, iespējams, ir augstāki, ņemot vērā, ka par daudziem gadījumiem netiek ziņots).[36] Tāpat Zviedrijas valdības kritiķi norādījuši, ka šīs problēmas risināšana tiek apzināti novilcināta, lai izvairītos no neiecietības pret citām kultūrām.

Pedofīlija musulmaņu kopienās ir problēma arī Vācijā, kur tikai 2017.gadā ieviesa likumu, kas kā laulības slieksni noteica 18 gadu vecumu.[37] Arī Vācijas nevalstiskās organizācijas norādījušas, ka pastiprinoties imigrantu pieplūdumam no musulmaņu valstīm, ir fiksēti arvien vairāk gadījumi, kur mazgadīgas meitenes salaulātas ar pilngadīgiem vīriešiem.[38] Šajos gadījumos problēma vien tāda, ka musulmaņu kopienas nelabprāt ievēro vietējos likumus, respektīvi, šajās kopienās nereti tiek praktizētas laulības, kurām nav valsts sankcionēta juridiskā spēka. Zemāk lasāmi atgadījumi, kuros musulmaņu pedofīlu bandas seksuāli izmantojušas “neticīgo” bērnus.

Lielbritānijā 2013.gadā kādam musulmaņu pedofīlam aiztaupīja cietumsodu par 13 gadus vecas meitenes seksuālu izmantošanu vien tādēļ, ka viņam mācīts, ka “sievietes nav vērtīgākas par konfekti, kas nomesta uz zemes” un ka “viņa viņu kārdināja”.[39] Roterhemā aptuveni 15 gadu laikā kopā 426 vīrieši seksuāli izmantoja 1500 mazgadīgas meitenes.[40] Telfordā 2010.gadā konstatēts, ka izvaroto mazgadīgo meiteņu skaits ir ap tūkstoti[41], bet dati atšķiras, vienlaikus norādot, ka Telfordā ir visaugstākais seksuālo noziegumu skaits pret bērniem Lielbritānijā. Jāņem vērā Lielbritānijas mediju tendenci slēpt izvarotāju reliģisko piederību, to aizstājot ar “aziātiem.” Arī Ročdeilā pirms pāris gadiem izvērsās skandāls par mazgadīgu meiteņu seksuālu izmantošanu un tirgošanu prostitūcijā, kuru organizēja pakistānieši. Policija vēlāk oficiāli atvainojās par nespēju operatīvi risināt šo lietu.[42] Bērnu seksuāla izmantošana apzīmēta kā masu epidēmija un jau pērn “The Telegraph” norādīja, ka šie musulmaņu pedofīli nav spējīgi integrēties sabiedrībā.[43] Īstais izvaroto mazgadīgo meiteņu skaits nav zināms, jo šādas izvarošanas tur turpinās dienu dienā un tam ir grūti izsekot. Bet musulmaņu pedofīlu bandu modus operandi vienmēr ir teju identisks: uzrunā pārsvarā no nelabvēlīgām ģimenēm, ievilina, piedzirda, masveidā izvaro vai tirgo prostitūcijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins par šo ES varas iestāžu nespēju cīnīties ar musulmaņu pedofīlu bandām teica sekojošo: “Sabiedrībai, kura nespēj nosargāt savus bērnus, nav rītdienas.”

*  *  *

Patlaban Eiropas varas iestādes ir bijušas spējīgas cīnīties ar sekām, nevis pašu cēloni, bet nesen notika skandāls, kas skāra vārda brīvību tieši attiecībā uz pedofīliju islāmā. Kā augstāk minēts, Muhameds izvaroja deviņgadīgu meiteni, bet par šī fakta konstatēšanu, iespējams, turpmāk draudēs ES mēroga sankcijas. Pavisam nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu, ka Muhameda saukšana par pedofīlu neattiecas uz vārda brīvību.[44] Ja vienai ticībai var izveidot speciālus likumus un pat izņēmumus, tad, iespējams, ir pamats spekulēt, ka atsevišķi Eiropas valstu likumi tiek lēnām pakārtoti Šariāta vajadzībām. Šajā gadījumā – pravieša zaimošana. Līdz ar to, iespējams, Eiropas sekulārajā sabiedrībā lēnām tiek ieviesti zaimošanas likumi.

*  *  *

Kamēr pagaidām Rietumu pasaulē mazu bērnu seksuāla izmantošana tiek nosodīta, islāma pasaulē mazas meitenes tiek izprecinātas apmaiņā pret naudu un seksuāli izmantotas. Piemēram, 2013.gadā Jemenā notika trīs ievērojami skandāli. Pirmajā gadījumā astoņgadīga meitene nomira no iekšējo orgānu asiņošanas laulību naktī. Laikraksts “The Guardian” vēsta, ka, lai arī sabiedrībā tas izraisījis sašutumu, varas iestādes pret ģimeni un vīru nevērsās. Islāma pasaulē ir ierasta prakse trūcīgām ģimenēm izprecināt savas meitas, lai ietaupītu līdzekļus viņu uzturēšanā un nopelnītu naudu, kas atdota kā pūrs par meitu. Tāpat laikraksts norādīja, ka aptuveni 14% no meitenēm tiek izprecinātas pirms 15 gadu vecuma un 52% – pirms 18 gadu vecuma.[45]

Otrajā skandālā par līdzīgu atgadījumu kāda cita mazgadīga līgava uzrakstījusi grāmatu ar savdabīgu nosaukumu – “Esmu Nudžūda, 11 gadus veca un šķīrusies”,[46] kuras honorāru piesavinājās viņas tēvs. Papildus jānorāda, ka Jemenā laulības ietvaros izvarošana netiek regulēta, līdz ar to faktiski tika pārdota seksuālai izmantošanai.

Trešajā gadījumā desmit gadus veco Nadu al-Ahdālu mēģināja izprecināt divas reizes, bet viņa aizmuka pie sava tēvoča, un viņas ierakstītais video YouTube piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, izraisot skandālu Jemenā. Jemenas mediji savukārt Ahdālas apgalvojumus nosauca par meliem un islāma paražu aizvainošanu.[47] Viņas vārdā ir nosaukta bērnu tiesību aizsardzības organizācija “Nada Fund”.

4. Fiziska ietekmēšana un goda nonāvēšana

Kā augstāk norādīts Korānā 4:34, musulmaņu vīrietis ir reliģiski sankcionēts fiziski ietekmēt savu sievu. Zemāk lasāmi daži hadīsi, kas norāda uz musulmaņu ikdienu Muhameda dzīves laikā.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 2062.hadīsā stāstīts, ka Ašāts bin Kaiss teica: Es viesojos Umāra mājā vienu nakti, un nakts vidū viņš devās sist savu sievu, līdz es viņus izšķīru. Kad viņš devās uz gultu, viņš man sacīja: “Ak Ašāt, mācies no manis to, ko esmu iemācījies no Allāha vēstneša. Vīrietim nevaicās kamdēļ viņš sit savu sievu. un neej gulēt kamēr neesi izpildījis witr.[48]” Un es aizmirsu trešo lietu.

Sahih Al-Bukhari 77.grāmatas 42.hadīsu stāsta Ikrima: Rifā izšķīrās no savas sievas un Abdurs Rahmans bin Az-Zubaīrs Al-Kurazī viņu apprecēja. Aīša teica, ka šī sieviete atnāca ar zaļu galvassegu sava vīra kompānijā ar zaļu pleķi uz viņas ādas, ko izraisīja sitieni. Sievietēm bija ieradums atbalstīt vienai otru, līdz ar to, kad ieradās Allāha vēstnesis, Aīša teica: “Es neesmu redzējusi nevienu sievieti, kura cieš vairāk par ticīgajām sievietēm! Palūko! Viņas āda ir zaļāka nekā galvassega, ko viņa nēsā.” Kad Abdurs Rahmans uzzināja, ka viņa jaunā sieva sūdzējusies Muhamedam par savu uzvedību, viņš devās pie Muhameda ar diviem dēliem no savas iepriekšējās laulības. Viņa sieva teica: “Es šim vīram nekā ļauna neesmu nodarījusi. Turklāt viņš ir piegulēt nespējīgs un derīgs man tikai tik, cik šī ļenganā bārksts, kas karājas no mana apmetņa.”Abdurs Rahmans teica: “Viņa melo! Esmu ļoti vīrišķīgs un varu viņu apmierināt, bet viņa nepakļaujas man un vēlas atkal apprecēt Rifā.”Muhameds sacīja sievietei: “Ja tā ir tava vēlme, tad tev jāzina, ka pēc likuma tev nepienākas apprecēties no jauna ar Rifu, ja vien neesi piegulējusi Abduru Rahmanu.” Tad Muhameds palūkojās uz abiem zēniem, kas bija līdzi Abduram Rahmanam un vaicāja: “Vai šie ir tavi dēli?” Abdurs Rahmans atbildēja: “Jā!” Muhameds tad sacīja sievietei: “Tu saki, ka viņš ir nespējīgs uz dzimumaktu? Šie zēni izskatās tieši tāpat kā viņš.””

Muwatta Malik 20.grāmatas 1288.hadīsā norādīts: Jahja man atstāstīja no Malika, ka Abdulla ibn Dinārs teica: Virs nāca pie Abdullas Bin Umāra, kad es biju ar viņu vietā, kur tika piešķirti spriedumi, un vaicāju viņam par vecākas sievietes zīdīšanu. Ibn Umārs atbildēja: “Reiz kāds vīrs pienāca pie Umāra ibn Al-Hatāba un sacīja: “Man ir verdzene un es mēdzu ar viņu stāties dzimumsakaros. Mana sieva devās viņu zīdīt. Kad es gāju pie tās meitenes, mana sieva man teica, lai piesargos, jo viņa viņu ir zīdījusi.” Umārs viņam sacīja iekaustīt savu sievu un iet pie savas verdzenes, jo piena radniezība ir attiecināma tikai uz jauniem cilvēkiem.”

Sahih Al-Bukhari 78.grāmatas 72.hadīsu stāsta Abdulla bin Zamā: Pravietis [...] sacīja: “Kā jūs sitat savu sievu? Vai kā zirgu, kamieli un vai apaksujat (un guļat ar) viņu pēc tam?” Un Hišāms atbildēja: “Tāpat sitam vergu.”

Saskaņā ar 2017.gada UNICEF datu apkopojumu islāma valstīs ir relatīvi augsts to sieviešu skaits, kuras uzskata vīrieša vardarbību par attaisnojamu. Piemēram, Afganistānā tādu ir 80%, Somālijā – 76%, Malī – 73%, Jordānā un Uzbekistānā – 70%, Nigērā un Tadžikistānā – 60%, Alžīrijā – 59%, Jemenā – 49%, Pakistānā – 42%, Ēģiptē – 36%, Indonēzijā un Nigērijā – 35%.[49]

“Amnesty International” ziņo par atsevišķu gadījumu Irānā, kas beidzās ar sievietes nāvi, bet ne no vīra rokas. Nepilngadīgā Zeināba Lokrana aizmuka no mājām, lai apprecētu Hoseinu Sarmadī cerībā uz pārticību. Pēc tam, kad vīrs sāka viņu sist, viņa lūdza šķiršanos, kas viņai tika liegta. Policija viņas sūdzības ignorēja, un viņas ģimene viņu atraidīja pēc mēģinājuma atgriezties. Viņu arestēja “par vīra slepkavību” un notiesāja uz nāvi pakarot. Nāvessods tika izpildīts 2018.gada oktobrī.[50] Lai arī šis ir viens no daudziem stāstiem, kas publicēts, pieaugoša problēma Rietumu pasaulē ir islāmiskā goda nonāvēšanas prakse.

Lai arī goda nonāvēšana nav tieši iekļauta islāmā un tiek praktizēta arī citās kultūrās, islāma kopienās to praktizē visvairāk. Kā augstāk minēts, šariāts nosaka, ka sieviete ir zemākas šķiras cilvēks un viņu var fiziski ietekmēt, lai pakļautu savai varai. Lai attaisnotu goda nonāvēšanu, tiek izmantotas atsauces uz augstāk minētajiem pantiem un hadīsiem par laulības pārkāpšanu vai stāšanos dzimumsakaros ārpus laulības, tiek citēts jebkurš pants, kas stingri regulē sievietes uzvedību, vai tiek minētas zemāk norādītās instrukcijas par izrēķināšanos ar tiem, kas izvēlējušies atkrišanu (arābu val. – riddah) jeb reliģijas, līdz ar to arī kopienas pamešanu.

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 89.pants: Viņi gribētu, lai arī jūs atsakāties no ticības, kā viņi to ir darījuši, lai jūs kļūstat līdzīgi viņiem. Tādēļ neņemiet tos par sabiedrotajiem, kamēr tie neatgriežas uz Allāha ceļa. Bet ja tie noraida, tad sagūstiet viņus un nogaliniet viņus kur vien atrodiet un neņemiet viņus par sabiedrotajiem vai palīgiem.

Sahih Al-Bukhari 87.grāmatas 17.hadīsu stāsta Abdulla: Allāha vēstnesis teica: ”Nedrīkst izliet tā musulmaņa asinis, kurš aplieicnājis, ka nav pielūdzams neviens cits kā vienīgi Allāhs un es esmu viņa vēstnesis. Izņēmuma gadījumi ir atriebība par slepkavību, laulības pārkāpšana un islāma un ticīgo pamešana.”

Sunan an-Nasa’i 37.grāmatas 94.hadīsu stāsta Ibn Abbāss: Allāha vēstnesis teica, ka jebkurš, kurš nomaina savu ticību, ir jānogalina.

Rietumu pasaulē šī musulmaņu prakse tiek īstenota galvenokārt tāpēc, ka imigrantu ģimenēs meitenes sāk pielāgoties vietējai kultūrai, sāk staigāt kā Rietumu sievietes, krāsoties, runāt ar svešiem vīriešiem un baudīt jebkuru sociālo funkciju, ko viņām liedz islāms. Tas it īpaši attiecas uz Rietumu sieviešu seksuālo brīvību. Ņemot vērā faktu, ka islāmam ir problēmas iedzīvoties demokrātiskā sabiedrībā, šo meiteņu rīcība tiek vērtēta kā apkaunojoša ne tikai ģimenei, bet visai musulmaņu kopienai. Goda nonāvēšana arī paredzēta par meitas nepiekrišanu precēt ģimenes izraudzīto vīru, kā tas notika ar britu pakistānieti Šafileju Ahmedu.[51] Kanādā skaļākais gadījums notika 2009.gadā, kad Muhameds Šafija ar savu sievu Tubu un dēlu Hamēdu nogalināja savas trīs meitas un otru sievu.[52] Par šo atgadījumu arī uzņemta dokumentāla filma.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ziņojumu par goda nonāvēšanas apkarošanu ES vairums šo atgadījumu tiek uzskatīti par neziņotiem, piemēram, Nīderlandes varas iestādes norāda, ka 75% no šāda veida slepkavībām nav dokumentētas un visā ES tās parasti notiek “imigrantu un etnisko minoritāšu kopienās”.[53] Šajā jautājumā Lielbritānija tiek uzskatīta par visproblemātiskāko valsti, kurā 2011.gadā uzskaitīti 30 goda vardarbības un 12 goda nonāvēšanas gadījumi. Vienlaikus, aktuāla problēma tā ir Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Itālijā.[54] Saskaņā ar šai problēmai veltītās “Honor Based Violence Awareness Network” norādīto informāciju šāda veida slepkavības visbiežāk raksturīgas pirmās paaudzes imigrantu ģimenēs.[55] Daudzās arābu valstīs goda nonāvēšanai ir tiesisks regulējums, kas nošķirts divos veidos. Pirmais veids (Ēģipte, Tunisija, Lībija un Kuveita) ierobežo aizsardzību dzimumsakaru ārpus laulības gadījumā, un sods par nonāvēšanu tiek mīkstināts. Otrais veids paplašina to līdz “neuzticībai gultā” (Jordāna), un trešais (Sīrija, Libāna) par nonāvēšanu par “nepiedienīgu uzvešanos” paredz mīkstinātu sodu.[56] Jordānā goda nonāvēšanas attaisnojums ir atrunāts valsts sodu kodeksa 340.pantā.

Titula attēlā ir Ernesta Normanda 1885. gada glezna “Bitter Draught of Slavery”, kurā atainota nolaupītas eiropiešu sievietes pārdošana verdzībā arābu musulmanim. Jāpiebilst, ka 18. un 19.gadsimtā gleznas ar šādu tematiku bija visai izplatītas.

Mani iepriekšējie raksti:

1. Īstā patiesība par musulmaņu kultūru jeb tas, ko mediji nevēlas publicēt par islāma vēsturi;

2. Kāpēc musulmaņi mūs ienīst, un kāpēc viņi pret mums cīnās?;

3. Par islāmu un sieviešu sišanu;

4. Kāds sakars islāmam ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?;

5. Maskētā džihāda rokasgrāmata un Stokholmas sindroms;

6. Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu;

7. Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi;

8. Muhameda portrets;

9. Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani;

10. Riddah: islāma vienvirziena biļete;

11. Zina: Šahāda zem varavīksnes jeb praids Mekā. Islāma skatījums uz seksuālajām minoritātēm;

12. Islāms – plaģiāta reliģija;

13. Pedofilija islāmā jeb kādus ļaudis mums varētu atvest ANO migrācijas pakts;

14. Pamācība Mārai, kā nēsāt hidžābu, jeb galvassegas izcelsme un regulējums šariātā ;

15. Par Kraistčērčas mošeju apšaudi ;

16. Musulmaņu naids pret ebrejiem* un tā teoloģiskie aspekti

[1] Ibn Ishaq, Sīrat Rasūl Allāh (transl. A.Guillaume, Oxford UP, 2002.), p. 515.

[2] “Excerpts from The Supplement to the Supplemented” in: The History of Al-Tabari, Vol. 39, Biographies of the Prophet's Companions and Their Successors al-Tabari's Supplement to His History, (transl. Ismail K. Poonawala, State University of New York Press, 1990.) p. 185

[3] The Global Gender Gap Report 2018, World Economic Forum, p. 3.

[4] Physical security of women, WomanStats Project, 2014.

[5] Rape at the national level, number of police-recorded offences (rate/100,00) – UN (2012)

[6] Sweden rape: Most convicted attackers foreign-born, says TV, BBC, 22 August 2018.,

[7] Leaked document says 2,000 men allegedly assaulted 1,200 German women on New Year’s Eve, The Washington Post, July 11, 2016.

[8] Germany shocked by Cologne New Year gang assaults on women, BBC, 5 January, 2016.

[9] Revealed: Egypt is the worst Arab country for women, The Independent, Tuesday 12 November 2013.

[10] Health risks of female genital mutilation (FGM), World Health Organization

[11] Factsheet – FGC in the Middle East and Asia, Orchid Project resources by Jenna Richards 17/11/2016.

[12] Is female genital mutilation a problem for the EU?, European Institute for Gender Eruality, 29 September 2017.

[13] Ahmad Ibn Hanbal 5:75; Abu Dawud, Adab 167

[14] Ibn Ishaq, Sīrat Rasūl Allāh (transl. A.Guillaume, Oxford UP, 2002.), p. 375

[15] Ahmad Ibn Naqib Al-Misri, The Reliance of the Traveller, A Classic Manual of Islamic Sacred Law, (transl.  Nuh Ha Mim Keller, Amana Publications, 1994) p. 59, E4.3

[16] Female genital mutilation (FGM), National Health Service, UK, (skat. 04.09.2018.)  

[17] Ibid.

[18] Female Genital Mutilation (FGM) Enhanced Dataset, April 2016 to March 2017, England, experimental statistics Publ. 4 July 2017. National Health Service, UK, (skat. 04.09.2018.)

[19] FGM: More than 5,000 newly-recorded cases in England, BBC News, July 4, 2017.

[20] Police promise to learn lessons after collapse of FGM trial in Bristol, The Guardian, Thu 22 Feb 2018.

[21] FGM cases found in Swedish school, International Federation of Gynecology and Obstetrics, 24.06.2014.

[22] Sweden introduces new 'code' to help girls at risk of FGM to raise alarm, International Federation of Gynecology and Obstetrics, 01.06.2018.

[23] First female genital mutilation clinic opens, The Local., 10.09.2013.

[24] Zehntausende Opfer von Genitalverstümmelungen, Frankfurter Allgemeine Zeitung, 06.02.2017.

[25] Current situation on female genital mutilation in France, European Institute for Gender Equaliy, 2013.

[26] COUNTRY FOCUS: FRANCE, United to End Female Genital Mutilation, 2017.

[27] Judge dismisses female genital mutilation charges in historic case, Detroit Free Press, 20.11.2018.

[28] International Age of Consent Laws, Age of Conscent

[29] Tā apzīmēja Medīnas vietējos iedzīvotājus, kas pieņēma islāmu pēc Muhameda ierašanās un palīdzēja viņiem iekārtoties.

[30] “The Last Years of The Prophet – The Events of the Year 10” in: The History of Al-Tabari, Vol. 9: The Last Years of the Prophet - The Formation of the State A.D. 630-632 A.H. 8-11, (transl. Ismail K. Poonawala, State University of New York Press, 1990.) pp. 130-131.

[31] Al-Wahidi, Asbab Al-Nuzul komentārs Korānam 65:4 

[32] Tafsir Al-Jalalayn komentārs Korānam 65:4

[33] Ibn Abbas, Tanwir al-Miqbas komentārs Korānam 65:4

[34] Ibn Hajar, Fath al-Bari, vol. 11. p. 25. (arābu val.)

[35] Ayatollah Khomeini, Tahrir al-Wasila, issue 12, p. 241. (arābu val.)

[36] Sweden struggles over child marriage, Politico, July 23, 2018.

[37] German parliament passes law ending child marriage, The Local., 02.06.2017.

[38] Germany mulls stricter child marriage laws, The Local., 13.06.2016.

[39] Muslim abuser who 'didn't know' that sex with a girl of 13 was illegal is spared jail, The Daily Mail, 25.01.2013.

[40] Rotherham grooming gangs: National Crime Agency investigating more than 420 suspects in 'unprecedented' operation, The Independent, 30.10.2018.

[41] Town council accused of 'whitewashing' its own investigation into child sex abuse, The Independent, 04.09.2016.

[42] Police 'sorry' over Rochdale child sex abuse failures, BBC, 13.03.2016.

[43] Grooming gangs of Muslim men failed to integrate into British society, The Telegraph, 09.12.2017.

[44] Calling Prophet Muhammad a pedophile does not fall within freedom of speech: European court, Deutsche Welte, 26.10.2018.

[45] Yemeni child bride, eight, 'dies on wedding night', The Guardian, Wed 11 Sep 2013.

[46] Yemen's youngest divorcee says father has squandered cash from her book, The Guardian, Tue 12 Mar 2013.

[47] Yemen child marriage scandal; news organizations continue to propagate Nada's false allegations, Yemen Post, 25.07.2013.

[48] Daļa no Fajr – nakts lūgšanās.

[49] Attitudes towards wife-beating (girls and women), UNICEF, December 2017.

[50] Iran: Former child bride executed after stillbirth, Amnesty International, October 11, 2018.

[51] Shafilea Ahmed killed by parents for bringing shame on family, court hears, The Guardian, May 21, 2012.,

[52] Chronology of events in the Shafia murders, CTV News Toronto, Jan 29, 2012.

[53] Combating 'honour' crimes in the EU, European Parliament, Dec 10, 2015., p. 3-4.

[54] Ibid. p. 4.

[55] Honour killings by region, HRVA

[56] Lama Abu-Odeh, “Honor Killings and the Construction of Gender in Arab Societies”, Georgetown University Law Center, 2010., p. 915

Novērtē šo rakstu: