Variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā
Mārcis Bendiks10.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daugaviņas, māmuliņas, viļņos iepretim Rīgas pilij iepeldējusi milzīga balta plastikāta kaudze, kurai esot jāsimbolizē korupcijas aisberga redzamā daļa un jāmudina pārsteigtie skatītāji domāt par neredzamo, desmit reižu lielāko korupcijas ļaunumu, kurš būtu simboliski meklējams likteņupes dzelmē.
Un nav pat tik svarīgi, ka Daugavas dziļums posmā no Katlakalna uz leju ir tikai kādi seši līdz astoņi metri, bet lejpus Vanšu tiltam – kādi divpadsmit vai drusciņ vairāk. Nekāda astoņkārša iegrime sešmetrīgajam mēslam te nebūtu iespējama, līdz ar to aisberga vietā mums te ir darīšana ar citu fenomenu – KNAB iniciētu un uzraudzītu knabsbergu, kurš peld pa virsu viegli kā plūdos ierauta grabaža.
Neapšaubāmi neveiksmīga, lai neteiktu pilnīgi stulba, ideja – iedomāties, ka, skatoties uz sintētisko megakaku, varētu nākt prātā kāda pārgudri noģiedama asociācija, nevis skaidri redzams fakts: izķēzīti materiāli un izplenderēti līdzekļi.
Tajā pašā laikā nekādi nevar ienākt prātā, ka šī ūbermegasūda izmaksas ir aptuveni 145 tūkstoši eiro (PVN ieskaitot, tātad aptuveni 120 tūkstoši neto), no tiem sestā daļa ir knabsberga izgatavošanai un peldināšanai, pārējā – trallināšanai visās šķirbās, lai šis izšķērdīgais stulbums būtu pamanīts.
Ikkatram racionāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka kopumā aptuveni 100 tūkstošu biezs zutnis šādā vīzē ir, tautiski izsakoties, iebāzts ķešā. Tieši kurā un kā pēc tam pārdalījies un sadalījies, tas jau ir cits jautājums.
Savā ziņā knabsbergs tomēr ir dziļi simbolisks: sešmetrīgā mēsla iegrime ir kādi 30 centimetri – atbilstoši izrādīšanās izmēram, salīdzinot ar pašu veikumu. Neviens, itin neviens no knābistu skaļi aizsāktajiem procesiem nav nonācis līdz atrisinājumam.
Kā sevišķi raksturīgu piemēru atgādināšu kādu jubileju, kas gaidāma pēc nedēļām divām. Pērn novembrī Rīgas domes deputāts Mičerevskis tiešā veidā, bez kādiem «varbūt» un “iespējams”, apsūdzēja “Attīstībai” vadību politisko partiju finansēšanas kārtības pārkāpšanā, kas faktiski saturēja visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas pazīmes.
Šeit var būt tikai divas iespējas: vai nu Mičerevskis ir apmelotājs, vai arī visa šī kompānija kopā jāsēdina cietumā. Kas noskaidrots gada laikā? Variants Nr. 1? Variants Nr. 2? Nē, draugi, ir variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā.
Toties knābistu pašreklāmas pastulbais zirģelis uzjājis pirmajā aisbergā, projektiņš par 140 tūkstošiem ir ražošanā un pusīte no tā jau apgūta. Un priekšā vēl nākamie jājieni, jo, kā no viņu pašu sniegtajām ziņām izriet, kopumā jāapgūst 552 tūkstoši. Laipni lūgti miljonu bezjēdzīgas izplenderēšanas klubiņā! Tiešām, kādēļ tikai Veselības ministrijas uzraudzībā var gadu gadiem šķērdēt miljonus ar nulles rezultātu nefunkcionējošai e-veselībai vai Izglītības un zinātnes ministrijas nekam nederīgajai e-skolai (nejaukt ar “E-klasi”)?
Kāpēc tikai Veselības ministrija un Valsts kancelejai būtu tā privilēģija dalīt daudzsimtu tūkstošu kontraktus pīāristu firmām mazjēdzīgām aktivitātēm? Kādēļ tikai Pavļuta (draudziņiem) bijušajiem kolēģiem būtu iespēja taisīt Veselības ministrijas apmaksātas reklāmas, kas dod izteikti negatīvu rezultātu?
Tagad arī knābisti ir jauki iekļāvušies kopējās valsts pārvaldes tradīcijās, ar ko arī apsveicu lasītājus. Protams, pirmais jājiens nemēdz būt bez klupieniņiem, un es nebūšu izbrīnīts, ja sākotnēji aisberdziski baltais izstrādājums iegūs knabsberdziski dzelteni brūnākus toņus un aizpeldēs uz jūras pusi vēl pirms projektā paredzētā termiņa.
Bet lai jau peld, iegrime netraucē. Likteņupe ne to vien ir redzējusi.
Redakcijas piebilde. Autora viedoklis jau bija sagatavots publicēšanai, kad saņēmām ziņu no vērīgiem iedzīvotājiem, proti, Daugavā pie Akmens tilta izvietotais vides objekts – korupcijas aisbergs –, kas uzstādīts sociālās kampaņas ietvaros, nu gaužām necilā paskatā mētājas pie Katlakalna krastā aiz Dienvidu tilta. Pret Daugavā izvietoto sociālās kampaņas vides objektu, iespējams, veikts vandālisms, un “aisbergu” upē atkārtoti neielaidīs, ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
