Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen izdevumā „Jurista vārds” izlasīju par zvērinātā advokāta Māra Liguta (attēlā) estētiski muzikālo gaumi un enerģijas lādiņu, ko viņš pēc smagas darba dienas gūstot no U2 koncertiem. Atcerējos, ka biju plānojis stimulēt viņa ētisko gaumi. Tas varētu interesēt jebkuru, kas bauda advokātu kā tiesu sistēmas dalībnieku pakalpojumu augļus vai vienkārši vēro tiesu sistēmā notiekošo. Jo smilšu graudā reizēm var ieraudzīt pasaules aprises.

Ne tik senā pagātnē Māris Liguts kādā civillietā meloja Bauskas rajona tiesai. Savukārt tiesa ņēma šo melus par baltu patiesību (jācer gan, ka tikai un vienīgi savas nekompetences un nekādu citu iemeslu dēļ). Tā kā Māris Liguts ir reglamentētas profesijas pārstāvis, tapa lūgums Zvērinātu advokātu padomei izvērtēt viņa rīcības ētiskumu.

Lai izslēgtu subjektīvu interpretāciju, Zvērinātu advokātu padomei tika nosūtīti Māra Liguta rakstveida paskaidrojumi tiesai, izraksti no tiesas sēžu audioieraksta, kā arī citi dokumenti, kas norādīja uz acīmredzamām pretrunām starp Māra Liguta apgalvojumiem un dokumentos fiksētiem faktiem. Padome atteicās tos vērtēt.

Fonam īsumā par lietu: Māra Liguta pārstāvētā sabiedrība, SIA Latectus, pārdeva dzīvokļu īpašumus tā saucamajā jaunajā projektā. Pēc dzīvokļu pārdošanas SIA Latectus demontēja dzīvokļiem piederīgo jumta terašu flīžu segumu un tā vietā uzkasēja bitumena segumu, neprasot dzīvokļa īpašnieka atļauju. Pa flīzēm drīkst staigāt, bet bitumena segums tam nav piemērots. Tādējādi jumta terases funkcija praktiski bija likvidēta. SIA Latectus nevienā brīdī nebija brīdinājis pircējus par šādu darījuma eventuālo iznākumu.

Lūk, pāris piemēri, kā par to meloja Māris Liguts un kā dokumentos lasāmais šos melus apgāž.

Aktā par ēkas nodošanu ekspluatācijā esot konstatētas novirzes un pēc īpašuma tālākpārdošanas SIA Latectus/SIA Ductus esot atjaunojis jumta terases to sākotnēji paredzētajā stāvoklī:

Māris Liguts: „Terašu atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tas bija paredzēts Dzīvojamās mājas būvprojektā [piezīme: mans izcēlums], nav uzskatāms par pamatu zaudējumu piedziņai no Atbildētāja. Akts par Dzīvojamās mājas pieņemšanu ekspluatācijā [piezīme: mans izcēlums], Atzinums par būvprojektu un arhitekta Ulda Seržāna paskaidrojuma raksts tehniskajam projektam liecina, ka Dzīvojamās mājas jumtam ir jābūt ar kvalitatīvu ruļļu materiālu segumu, nevis ar flīžu segumu [piezīme: mans izcēlums]”

(Māra Liguta 2014. gada 17. janvāra rakstveida paskaidrojuma tiesai 9. lapas 3. rindkopa).

Uz rakstveida pierādījumiem balstīti fakti:

2008. gada 6. jūnijā aktā par 58-dzīvokļu dzīvojamās mājas Tīnūžu šoseja 1, Jaunikšķile, Ikšķiles l.t., Ikšķiles novads, Ogres raj., zemes kadastra numurs 7494 012 0602, pieņemšanu ekspluatācijā 6.1.5.5. punktā norādīts: jumta segums ir bitumena ruļļveida materiāls, flīzes [mans izcēlums]. Savukārt akta 5.3. punktā norādīts: izmaiņas un atkāpes no akceptētā būvprojekta NAV.

Pēc jumta terases flīžu demontāžas un bitumena virskārtas uzkausēšanas un jumta ventilācijas cauruļu uzstādīšanas jumta terase joprojām esot izmantojama ikdienas vajadzībām.

Māri Liguts: „Terase joprojām ir, tā ir izmantojama, protams, ievērojot piesardzības pasākumus[..]”

(Māra Liguta 2017. gada 19. septembra mutvārdu apgalvojumi tiesā [01:26:26]- [01:52:58].

Uz rakstveida pierādījumiem balstīti fakti:

SIA Latectus noslēgtajā būvdarbu līguma Nr. P/BR-20130704-01 9.5.2. punktā skaidri norādīts, ka būvdarbu veicēja garantijas nav spēkā, ja kādam ienāktu prātā no jumta terasēm pāri palikušo jumtu izmantot:

„Ja izpildītajiem būvdarbiem radušies bojājumi dēļ jebkāda veida pārvietošanās pa to, vai dēļ jumtu seguma izmantošanas par novietni, izņemot gadījumus, ja bojājumi radušies jumta apsekošanas vai tīrīšanas rezultātā.[mans izcēlums].

Pretēji tam, balstoties uz Māra Liguta meliem, tiesa nosprieda, ka jumta terases funkcija nav zudusi un ka tā joprojām ir pilnvērtīgi izmantojama. Jāpiebilst, ka SIA Latectus nobēdzināja iepriekšminēto līgumu līdz pat tiesvedības beigām. No advokāta atlīdzības viedokļa svarīgi bija arī tas, ka Māris Liguts sniedza rakstveida paskaidrojumus tiesai bez derīga advokāta ordera. Advokāts var pārstāvēt klientu uz pilnvara pamata, bet piedzīt atlīdzību par juridisko palīdzību no zaudējušās puses – tikai uz advokāta ordera pamata.

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājas vietnieces Gunas Kaminskas (skatīt pielikumā) atbilde pārsteidza ar vispārīgām pļāpām par sacensības principu un nevarēšanu vērtēt tiesas spriedumu, kaut arī nekas tāds netika lūgts. Atbilde būtībā reducējās uz atteikumu vērtēt šīs organizācijas biedra darbības ētiskumu: Mārim Ligutam bija līgums ar klientu, un tas kaut kādu citiem nezināmu un neizpaužamu iemeslu dēļ jāuzskata par melošanas indulģenci.

Lieta netika pārsūdzēta, un tas jātulko kā advokāta rīcības ētiskuma apliecinājums (tas nekas, ka pārsūdzībai vajadzīgie dokumenti tika nobēdzināti), bet nebūšanām ar advokāta orderi ir kaut kāds nekur nedefinēts noilgums. No atbildes var atvasināt arī citus secinājumus: sacensības princips civillietās ir ačgārns sportiskajam – ētiski ir uzvarēt, un nav svarīgi, vai tas tiek panākts ar lielāku vai mazāku dopingu melu veidā, jo uzvarētājus netiesā.

 Šeit nu derētu atgādināt, ka Zvērinātu advokātu padome nav vārnu un kraukļu bars, kurš organizē savu darbību pēc „pecking order” („knābāšanas hierarhijas”) modeļa savu iekšējo vajadzību un interešu apmierināšanai. Galvenā atšķirība starp, piemēram, putnkopju asociāciju un advokātu asociāciju ir ne tikai darbības sfēra, bet tas, ka advokātu asociācijai ir ar likumu uzlikts pienākums gādāt ne tikai par savu biedru, bet arī par visas sabiedrības interesēm.   

Būtisks šī pienākuma elements ir pašregulācija. Tās ir īpašas valsts (sabiedrības) piešķirtas tiesības, kas atstāj likuma prasību izpildījumu paša regulējamā rokās ar domu, ka reglamentētās profesijas un profesionālisma augstākā izpausme ir kalpošana sabiedrības interesēm un ka tās pārstāvji ir pietiekami nobrieduši un šīs privilēģijas cienīgi. Tamdēļ reglamentēto profesiju organizācijām ir dotas tiesības pašām veikt biedru kvalifikāciju, uzturēt biedru reģistru, veidot rīcības un ētikas kodeksus u.tml., bet galvenais – izmantot šos instrumentus praktiskajā darbā, reaģējot uz esošām vai potenciālām problēmām. Tas nozīmē izvērtēt katru gadījumu, kas pamatoti met ēnu uz kāda biedra darbību un neizbēgami skars visas biedru kopas mundiera godu. Ja tas netiek darīts, veidojas pieņēmumu un pārstāstu gaisotne.

Šķiet, ka konkrētajā gadījumā Zvērinātu advokātu padome tieši to cenšas panākt, jo nav vēlējusies vērtēt tās biedra rīcību. Varbūt tāpēc, ka Māris Liguts ir savējais. Studējis tai pašā fakultātē, kā daudzi citi ēdis ārvalstu banku maizi, ko nesmādē arī tagad; strādā it kā cienījamā uzņēmumā, muti nebrūķē un amata brāļus par bandītiem nesauc. Arī muzikāli estētiskā gaume viņam ir šķietami līdzīga vai saprotama – par viņa U2 sajūsmu savējie var izlasīt savējo izdevumā. Šāda biedra ētiskums ir gluži vai apriori jāuzskata par nevainojamu.

Kā gan savējam var kaut ko pārmest? Vai vispār kāds nesavējais var aizsniegties līdz savējo ētiskuma izpratnes līmenim? Un varbūt nemaz nav svarīgi, ka kāds apšauba biedra reputāciju. Varbūt ir tā, ka padome uzskata melošanu par parastu advokāta ikdienu, kas nemaz nepelna īpašu uzmanību. Galu galā par to kā gadījumā ar amata brāļa publisku nopelšanu no advokatūras nevar izslēgt un pusmiljonu lielu atlīdzību par meļa atrašanu arī nevar izsludināt.

Bet aizmirstas ir elementāras patiesības. Koleģialitāte un estētiskā gaume nav gluži tas pats, kas profesionālā ētika. Reputāciju nepieved ar vezumiem. To iegūst pa kripatiņai, bet pakalpojuma saņēmēja acīs to var zaudēt vienā rāvienā un visu uzreiz. Neuztverts darvas piliens sagandē ne tikai indivīda, bet arī reglamentētās indivīdu grupas reputāciju. Tam ir īpaši svarīga nozīme juridiskās palīdzības pakalpojumu tirgū, kur valda informācijas asimetrija.

Tā darbojas divos līmeņos – starp individuālu advokātu un klientu un starp advokatūru un sabiedrību kā „vienkāršo tautu”. Asimetrijas būtība ir vienkārša. Tā kā jurisprudence ir specializēta joma, lielākā daļa klientu nevar kompetenti novērtēt advokāta pakalpojuma kvalitāti ne pirms, ne pēc tā saņemšanas. Praksē vērtējums bieži vien aprobežojas ar prāvas iznākumu: zaudēts vai uzvarēts. Klienti ir spiesti pilnībā uzticēties advokātam. Savukārt klienta pretinieks, kas arī ir šīs sistēmas klients, uzticas, ka klienta advokāts ir cienīgs regulētās profesijas pārstāvis. Taču šāda lietu kārtība paver iespēju oportūnistiskiem advokātiem realizēt merkantilas intereses uz ētiskuma rēķina, tas ir, pavērst profesijai piešķirtās privilēģijas pret savu klientu vai saziņā ar savu klientu – pret klienta pretinieku.

Ja melīga advokāta biedri, kas pašregulācijas ietvaros apveltīti ar savu kolēģu vērtēšanas pilnvarām, nereaģē uz acīmredzamu vai šķietami acīmredzamu neētisku rīcību, rodas šaubas ne tikai par individuālo advokātu, bet arī par visu advokātu cunfti. Jo paralēli rakstītajiem likuma pantiem starp advokātu kopienu un sabiedrību (tāpat kā starp indivīdu un jebkuru citu reglamentēto profesiju vai indivīdu un valsts orgāniem) pastāv nerakstīts sociālais kontrakts, kas ietver divpusējas tiesības un pienākumus, kuru izpilde advokatūrai jārealizē ar efektīvas pašregulācijas palīdzību, lai attaisnoto tai dāvāto uzticību pašai tikt galā ar saviem biedriem.

Un tas nav kaut kāds rakstīts kontrakts šaurā juridiskā nozīmē, kur jāidentificē konkrēts pārkāpuma punkts, soda sankcijas un tiesā pierādāmas cēloņsakarības. Tas drīzāk ir ētiskas dabas kontrakts. Svarīga ir pat neētiskuma šķietamība, jo pie esošās kārtības, kā jau minēts, sabiedrības locekļiem jeb „tautai” nav dots zināt, kā un kādas „desas” taisa advokātu kopiena. Iespējams, ka melīgais advokāts ir tikai šķietami melīgs un visi viņa biedri ir kristāldzidri un sirdsšķīsti ļaudis – nu tādi kā neseno notikumu varoņi Bunkus un Gobzems. Bet varbūt, ka nē. Sabiedrība kā abstraktā „tauta” un nespeciālisti to pavisam droši nevar zināt. Taču „tautu” nevajag vērtēt par zemu. Jebkurš tās loceklis ir spējīgs konstatēt advokāta ētiskuma vērtēšanas vai nevērtēšanas faktu. Piekrist vai nepiekrist vērtējumam, tas jau ir nākamais solis un cits stāsts. Tāpēc vispirmām kārtām ir nepieciešama objektīva savu biedru rīcības izvērtēšana, kas ir arī pašas regulētās profesijas pārstāvju interesēs.

Cita starpā tam ir tīri komerciāls pamats, kuru būtu vērts ņemt vērā, kultivējot veselīgu profesijas pašsaglabāšanās instinktu. Jo nerakstītie sociālie līgumi netiek oficiāli atcelti, soda sankcijas nav tūlītējas un acīmredzamas. Šādi līgumi sabrūk paši no sevis līdz ar uzticības zudumu. Pašregulācijas izmaksas reglamentētās profesijas kopienai gala rezultātā var izrādīties mazākas par uzticības zudumu un potenciālo klientu nevēlēšanos atvērt maku advokātu cunftei.

Protams, ir alternatīvs scenārijs – nocietināt advokatūru kā slēgtu profesiju, kurā pašregulācija aprobežojas ar savu biedru interešu aizstāvību un pastāv tikai deklaratīvā līmenī. Tad ierobežotā vidē, kāds ir Latvijas tirgus, konkurenci juridiskās palīdzības sniegšanā var aizstāt ar sindikātiem līdzīgu attiecību veidošanu starp advokātiem un naudīgiem noteiktas kategorijas klientiem, kuri diktē cenu un spēles noteikumus, ja nepieciešams, spēlē iesaistot pielaidīgus tiesnešus. Ārējās kontroles amatos, lēmējvarā un izpildvarā var iecelt advokātus, kas uz laiku aptur, bet pēc publisko amatu pilnvaru beigām – atjauno advokāta statusu utt. Tas ir, var izveidot tā saucamo advokātu valsti pretstatā citai galējībai – tiesnešu valstij, par kuras it kā esošajām iezīmēm Latvijā mēdz bažīties noteiktas kategorijas advokāti.

Novērtē šo rakstu:

47
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...