Vaškevičs tiesai pauž pārliecību, ka viņa spridzināšanā vainojams Štālbergs
PIETIEK05.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Muitas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, par kura uzspridzināšanu un vairākām slepkavībām tiesa mūža ieslodzījumu piespriedusi pašmāju uzņēmējam Mārtiņam Putniņam un diviem lietuviešiem, oficiālā pieteikumā tiesai ar advokāta starpniecību izteicis pārliecību, ka patiesībā viņa spridzināšanā vainojams viņa dzīvesbiedres Ināras Vilkastes bijušais mākleris Raimonds Štālbergs.
Kā zināms, šā gada 27. maijā Augstākā tiesa atstāja spēkā mūža ieslodzījumu, kas par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī Vaškeviča slepkavības mēģinājumu piespriests Latvijas pilsonim Mārtiņam Putniņam, kā arī Lietuvas pilsoņiem Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam.
Pietiek jau iepriekš publicējis vairākus dokumentus saistībā ar šo lietu, kuros aprakstītas dažādas loģiskas pretrunas un nesakritības tiesas spriedumā Putniņam u abiem lietuviešiem.
Vaškeviča pieteikumā, ko šodien publicējam pilnībā, atrodamas norādes uz vēl virkni faktu, kuri tad arī, kā minēts dokumentā, "cietušajām personām liek izdarīt secinājumu, ka patiesais V.Vaškeviča slepkavības organizators 21.05.2007.g. bija Raimonds Štālbergs".
No pieteikuma izriet, ka tieši dienā, kad Štālbergam par izspiešanu no Vilkastes tiesa piesprieda septiņarpus gadu cietumsodu, Vilkaste savā telefonā saņēmusi īsziņu: „Panāci kuce ko gribēji. Toreiz nesanāca, tagad ielikšu pusotru kilogramu nevis 200 gramus. Abiem." Īsziņas saņemšana fiksēta ar tiesu izpildītāja piedalīšanos.
Tāpat pieteikumā minēts arī ar Štālbergu saistītā bijušā drošībnieka un sprāgstvielu speciālista Edgara Gulbja iesniegums, kurā viņš norādījis uz Štālberga interesēšanos par spridzekļiem pāris mēnešus pirms Vaškeviča spridzināšanas:
"Viņš parādīja man shēmu (iespējams interneta izdrukas veidā), kurā tika attēlots iespējamais spridzināšanas līdzeklis uz radioviļņiem. RStālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis, vai nē, es atbildēju, ka jā (...) Viņš teica, ka manā palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī esot speciālists spridzināšanas jautājumos."
Vaškeviča advokāta dokumentā arī norādīts, ka atšķirībā no lietuviešiem un Putniņa, kuriem nav bijis īsta iemesla spridzināt Vaškeviču (oficiālā versija - viņi vēlējušies atriebties par savu firmu iesaldēto naudu), Štālbergam šāds motīvs bijis:
"No tiesas sprieduma lietā Nr. 11810037506 seko, ka R.Štālbergs (būdams agrāk tiesāts), nodarīja izspiešanu no I.Vilkastes, mēģinot izspiest vairāk nekā 7,5 milj. eiro. Realizējot izspiešanu, R.Štālbergs draudēja izrēķināties ne tikai I.Vilkastei, bet ari viņas bijušām vīram V.Vaškevičam - tas ir secināms no publiski pieejamas informācijas.
R.Štālbergs neesot dabūjis pieprasīto summu, jo I.Vilkaste devās uz policiju un tika arestēts, tomēr 2007. gada janvāra beigās R.Štālbergs tika atbrīvots pret drošības naudu, un, saskaņā ar viņa līdzdalībnieka E.Gulbja liecībām, viņš nekavējoties uzsāka plānot kā atriebties."
Kā zināms, pagājušā gada beigās Štālbergam tiesa piesprieda septiņarpus gadu cietumsodu par izspiešanu no Vilkastes, taču līdz lietas izskatīšanai nākamajā instancē viņš netika apcietināts. Pats viņš vainu kategoriski noliedz. Saistībā ar Vaškeviča spridzināšanu kriminālvajāšana pret viņu nav sākta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
