Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvainošanās sākas ar vārdiem. Reti kad ar tiem ir pietiekami, taču gandrīz vienmēr tie ir arī visgrūtāk pasakāmie vārdi. Šeit izteikto vārdu saturs nemazinās manis nodarītā kaitējuma smagumu. Tie arī nevarētu radīt ilūziju, ka mana rīcība varētu būt palikusi bez sekām. Tomēr šī man ir vienīgā iespēja pateikt galveno – lūgt piedošanu tai sabiedrības daļai, kurai patiesi rūp neatkarīgas un cilvēka brīvību cienošas Latvijas liktenis.

Šobrīd lielākajam vairumam cilvēku es esmu pazīstams kā Krievijas spiegs. Šāds apzīmējums ir pareizs. Tajā nav nekādu pārspīlējumu. Un šobrīd par to es esmu saņēmis pelnītu sodu. Latvijas Republikas tiesa mani ir atzinusi par vainīgu un notiesājusi ar brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem. Vai šāds sods ir taisnīgs? Jā, šāds sods ir taisnīgs un pelnīts. Taču, to sakot, es nelūdzu žēlastību vai līdzcietību. Mans nodarījums nepelna toleranci, jo tam nav un nevar būt nekādu attaisnojumu.

Man nav ļauts atklāt šīs lietas detaļas, tomēr mans nolūks arī nav kā citādi attaisnot vai notušēt savu rīcību un attiecīgi tās sekas. Būt spiegam – es to nevaru nosaukt nedz par kļūmi, nedz par misēkli. Es to saucu par grēku.

Daudz labprātāk, ja vien tas būtu vairs iespējams, un – pēc manām aplēsēm – tas diemžēl nav iespējams, es gribētu, lai mans nodarījums nebūtu bijis šāds – nodarboties ar demokrātijas sabotāžu. Taču smagāk un daudz ilgāk par juridisko kvalifikāciju un tiesas piemēroto sodu mani vajās šī nodarījuma morālā kvalifikācija. Un tieši tāpēc es uzņemos atbildību par to, ka sadarbojos ar Krievijas Federācijas speciālajiem izlūkošanas dienestiem.

Nebrīve dod daudz laika pārdomām. Man tie bija seši mēneši, ko praktiski vienatnē pavadīju Cietuma sienās. Taču arī to viennozīmīgi es biju pelnījis, tā ir mana atbildība. Laika ritums tur bija citāds. Nakts klusumā, kurš nekad nebija dziļš un mierpilns, pa brīdim dzirdēju sirdspukstus un spējas ieelpas, it kā kāds grasītos ko vaicāt. Taču šie jautājumi nekad neizskanēja. Līdzīgi neizskanēja manas atbildes uz tiem. Taču šīs atbildes es esmu parādā Latvijas sabiedrībai.

Laikā, kad atrados apcietinājumā, es uzzināju, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki iebrukuši Ukrainā. Mani dziļi satrieca dzirdētās informācijas druskas un nenovēršamā apjauta, ka vesela tauta tikusi ierauta asiņainā murgā. Akla izrēķināšanās, aiz sevis atstājot tūkstošiem mirušo, ievainoto, sakropļoto. Pilsētas un ciemi, kas bumbu un raķešu izpostīti, guļ krāsmatās. Man nebija vārdu, kā to aprakstīt, un laikam īsto apzīmējumu ir grūti rast arī šobrīd. Vienā mirklī sagruva jelkādas manas iedomas, ka Krievija kādudien būtu cienīga īstenot tai piedēvēto īpašo garīgo misiju. Kas tā par misiju, ja tās mērķī nav nekā svēta? Nelabuma kamols kaklā, apzinoties šo šausmu mērogu, mani nav atstājis vēl līdz šim. Šis Krievijas uzsāktais karš ir tās vienvirziena biļete uz elli. Tā ir smaga alošanās man pašam, liekot atzīt, ka arī mana sirdsapziņa nav tīra.

Apziņa, ka okupantu karaspēks mērķtiecīgi nīcina civilās infrastruktūras objektus, lika atskārst vēl ko daudz skarbāku. Mani pārņem neizmērojams kauns un vienlaicīgi niknums, iedomājoties, ka Krievijas militāras agresijas gadījumā, iespējams, arī manis sniegtā informācija kaut vai vismaz daļēji varētu tikt izmantota tieši šādiem nolūkiem. Tāpēc es neuzdrīkstos apgalvot, ka manām darbībām īsti nebūtu nekādas būtiskas nozīmes pret Latviju vērstas potenciālas agresijas un apdraudējuma gadījumā. Būtībā tikai tagad – jā, novēloti un ar šausmām – es apzinos vismaz divas lietas.

Pirmā – drausmīgās sekas, kādas sev līdzi nes jebkāda informācija, kas tiek nodota valstij – agresoram. Šobrīd pārāk baigi šķiet pat atļaut sev šo domu apsvērt līdz galam. Negribu to saukt par gļēvulību; tas būtu nekrietni pret tiem, pie kā es vēršos un lūdzu man piedot.

Un otra lieta – ka droši vien es taču neesmu tāds vienīgais šeit, Latvijas Republikā, dzīvojošais, kurš sniedza un, domājams, vēl joprojām ir kāds, kurš sniedz tamlīdzīgus "pakalpojumus" Krievijas izlūkdienestiem. Un tas par grēciniekiem padara visus izlūkdienesta aģentus.

Būt spiegam – tas nebija nedz mans sapnis, kuru es un citi skolas puikas lolojām, cerot, ka tas piepildīsies, vai mans dzīves, karjeras mērķis. Jā, varbūt lēti romāni un kinofilmas mums toreiz varēja sagrozīt prātus, taču šodien mana atskārta ir citāda. Spiegošana ir negods, neattaisnojama nodevība. Tā ir apzināta cilvēcības izraidīšana no sevis. Es varu sevi šaustīt, ka esmu pats – pats ar savu rīcību – esmu sevi padarījis par klīstošu rēgu. Cietumā pavadītie mēneši deva daudz laika to saprast. Un tāpēc es vairs nevaru piekrist tam, ko reiz – laikam taču labu domādams – bija sacījis Henrijs Kisindžers, – es pārliecinājos, ka no izlūkdienesta nekādi nevar nākt kārtīgi cilvēki. Sadarbība ar Krievijas izlūkdienestiem ir deformēta kārtība – haotisks bezprāts –, ko radīju es un, domājams, arī daudzi citi.

Tieši tāpēc es nelūdzu izpratni, jo to, ko esmu izdarījis, nevajag izprast, un arī tas nav nepieciešams. Gluži vienkārši – dažreiz sapratne var atvieglot piedošanu, bet citreiz arī to sarežģīt. Galu galā, tas ir mans grēks, un ar to skaidrībā ir jātiek man pašam. Kāds varētu izdomāt veselu virkni iemeslu tam, kāpēc kļuvu par spiegu. Taču neviena no šīm atrunām nav attaisnojama – pretējā gadījumā es neteiktu šos vārdus. Un tieši tāpēc to mērķis nav aizstāvēt vai racionalizēt manu rīcību.

Lūgt piedošanu – man tas nozīmē paust patiesu un dziļu nožēlu par nenomazgājamo traipu manā dvēselē, par grēku, kas mani māc, nostājoties pret savu valsti. Un tāpēc šis piedošanas lūgums nav arī mana nozieguma attaisnošana vai mudinājums pūlēties to aizmirst.

Jūs vaicāsiet – vai lūgt piedošanu nozīmē arī paust nožēlu? Retorisks jautājums. Gan jā, gan nē. Vienmēr kāds domās, ka tikpat labi mana nožēla var būt par to, ka tiku pieķerts. Nenoliegšu, ka negribēju, lai mani atmasko. Nenoliegšu, ka cietumā pavadītajās bezmiega naktīs nebūtu par to domājis. Taču tagad es saprotu, ka manis aizturēšana un apcietināšana bija tieši tas, kas bija nepieciešams. Kā teica kāds teologs, ka katra situācija, kurā cilvēks ir nonācis, ir labākais un pareizākais ceļš viņa glābšanai. Ja tā, tad acīmredzami, tas bija labākais, iespējams, vienīgais ceļš manai glābšanai.

Pēc iznākšanas no cietuma es ar pilnīgi citām acīm ieraudzīju savu ģimeni – sievu un dēlu –, daudz citādāk uzlūkoju veco, slimo māti un māsu. Es tikai tagad sapratu, kādas ir dzīves īstās un galvenās vērtības. Drīzāk – es atkal atcerējos to, ko jau sen zināju, bet biju aizmirsis. Lai to saprastu, acīmredzot bija jāsamaksā tā cena, ko es maksāju jau pēdējo pusgadu. Cena, ko es maksāju, darbodamies pret savu valsti un pret tiem, kuriem rūp Latvijas neatkarība un cilvēku brīvība.

Mana nožēla par izdarīto ir patiesa. Taču jāatzīst, ka novēloti nāca mana atskārta par pagātnē pieļauto kļūdu. Es nelūdzu un nemaz nevarētu pat lūgt nedz žēlastību, nedz līdzcietību. Es vēlos lūgt vienīgi un tikai piedošanu. Manai rīcībai nav nekādu attaisnojumu.

Patiesībā jau ir, un uz to es vērsu arī tiesas uzmanību, ka ne gluži brīvas gribas vadīts es sadarbojos ar Krievijas Federācijas slepenajiem dienestiem. Tomēr, raugoties atpakaļ uz seniem notikumiem, es saprotu, ka dzīvē nekad nav bezizejas situāciju. Bezizeja bija manā prātā, nevis patiess strupceļš. Vienmēr pastāv izvēle starp pareizu un nepareizu rīcību. Es izvēlējos vieglāko ceļu – es izvēlējos nepareizu rīcību. Taču šos notikumus pavērst atpakaļ diemžēl vairs nav manos spēkus.

Tobrīd es arī nesapratu, ka esmu bijis politiski un valstiski tik naivs, ka man nebija nekāda pamata uzņemties jebkādu šāda veida politisku un pretvalstisku darbību. Taču šobrīd arī tas nav un nevar būt nekāds attaisnojums. Tāpēc es arī nesagaidu nekādu piedošanu. Galu galā piedošana ir jūsu tiesības, nevis pienākums, tāpēc es to varu vienīgi lūgt.

Lūgt piedošanu ir būtiski arī man pašam, jo lūkoties pretim savai nākotnei varu tikai tad, ja atzīstu savas pagātnes kļūdas Jā, es izraudzījos nepareizu un nosodāmu ceļu. Taču tikai to atzīstot un lūdzot piedošanu ikkatram Latvijas sabiedrības loceklim, kuram rūp mūsu valsts brīvība un drošība, es varu ar patiesu nožēlu arī atbrīvoties no smaguma, kas mani tik ilgi ir nospiedis un smacējis.

Tāpēc šī atvainošanās man ir ne mazāk svarīga kā pelnīta soda saņemšana. Lai gan es nekad vairs nevarēšu droši skatīties cilvēkiem acīs, es tomēr varēšu mēģināt vēlreiz sākt dzīvi no jauna. Un, lai arī šie mani vārdi – lūdzu, piedodiet – šobrīd skan kā tukšumā, ko es bez ilūzijām saprotu, es ticu, ka kādudien es tomēr būšu atguvis dvēseles mieru.

Un tāpēc es jums saku – lūdzu, piedodiet –, un esmu gatavs pretī saņemt nievas, izsmieklu, nicinājumu. Taču es tik un tā turpināšu teikt – lūdzu, piedodiet man.

Mans noziegums bija vērsts pret Latvijas sabiedrību un valsti, un tieši tāpēc es nezinu, vai jebkad būšu spējīgs ielūkoties acīs arī saviem Ukrainā dzīvojošajiem tuviniekiem, kam karš ir nevis ziņas, bet ikdiena.

Tomēr šis gadījums atgādina un brīdina Latviju un Latvijas sabiedrību nezaudēt modrību, jo tādu spiegu kā es, visticamāk, vēl ir daudz. Mans mērķis, ko tādu apgalvojot, nav sēt neuzticību vai naidu, jo nodevībai un pretdarbībai pret valsti nav valodas, dzimuma vai tautības. Tieši tāpēc es aicinu, nē, es īstenībā lūdzu visus tos, kuri joprojām turpina sadarboties ar Krievijas speciālajiem dienestiem, pārtraukt nodot savu valsti. Aicinu pārstāt baidīties. Atsakieties no savas ēnu karjeras. Un tāpēc aicinu pašiem doties uz attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai pieteiktos par vainīgiem nodarījumos, kas tik un tā turpinās grauzt jūsu būtību. Ne tikai tamdēļ, lai pārtrauktu darboties pret Latvijas valsti, bet arī lai atbrīvotu savu sirdsapziņu – lai iegūtu mieru, ticību un pārliecību par nākotni.

Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, Eiropa ir mainījusies – un jāmainās ir arī mums. Es apzinos, ka pārmaiņu ceļš būs smags, taču es to iešu. Mans orientieris šai ceļā būs apziņa, ka esmu pateicis – lūdzu, piedodiet man.

* Advokāta Egona Rusanova klients.

Novērtē šo rakstu:

40
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...