Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākas dienas Pietiek ir publicējis sabiedrībā pazīstamu personu vārdus un uzvārdus, kas ir atrasti nule atvērtajos “čekas maisos” - LPSR VDK “stukaču” kartotēkā. Lasītāju ērtības labad no iepriekšējām publikācijām esam izveidojuši vienotu, nu jau gandrīz 200 personu lielu sarakstu alfabētiskā secībā, vēl pievienojot arī vairākus desmitus jaunu vārdu un uzvārdu.

Aivars Āķis ar pseidonīmu Andrejs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1960. gadā

Viesturs Alksnītis ar pseidonīmu Džeina – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Jānis Anerauds ar pseidonīmu Skreja – dzimis 1924. gadā, savervēts 1953. gadā

Ainars Ašmanis (grupa "Jumprava") ar pseidonīmu Lācis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1986. gadā

Pēteris Avotiņš (bijušais Latvijas kuģniecības prezidents) ar pseidonīmu Vladimirs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1982. gadā

Imants Austriņš ("Dzintarkrasts") ar pseidonīmu Gunārs – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Mārcis Auziņš ar pseidonīmu Niļss – dzimis 1956. gadā, savervēts 1987. gadā

Jānis Bakmanis ar pseidonīmu Ceriņš – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Juris Baldunčiks ar pseidonīmu Boriss – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Maija Baltiņa ar pseidonīmu Egle – dzimis 1945. gadā, savervēts 1983. gadā

Pēteris Bankovskis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1952. gadā, savervēts 1982. gadā

Vladimirs Barinovs ar pseidonīmu Alekss – dzimis 1952. gadā, savervēts 1990. gadā

Vija Beinerte ar pseidonīmu Kate – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Valērijs Belokoņs ar pseidonīmu Mjačikovs – dzimis 1960. gadā, savervēts 1987. gadā

Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Māris Bērsons ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andris Bērziņš (aktieris) ar pseidonīmu Marlo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Bērziņš-Soms (fotogrāfs) ar pseidonīmu Līga – dzimis 1950. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Bičkovičs ar pseidonīmu Raitis – dzimis 1962. gadā, savervēts 1983. gadā

Ints Birzkops ar pseidonīmu Leifs – dzimis 1962. gadā, savervēts 1980. gadā

Vaira Bitēna ar pseidonīmu Zenta – dzimusi 1941. gadā, savervēta 1976. gadā

Mirons Binunas (advokāts) ar pseidonīmu Marina – dzimis 1949. gadā, savervēts 1973. gadā

Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Jānis Borgs ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1946. gadā, savervēts 1977. gadā

Silvija Brice ar pseidonīmu Liepa – dzimusi 1958. gadā, savervēta 1988. gadā

Jānis Briģis (advokāts) ar pseidonīmu Dailis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1977. gadā

Agnis Buda ar pseidonīmu Fils Spektors – dzimis 1963. gadā, savervēts 1984. gadā

Henrijs Buks-Vaivads ar pseidonīmu Uraļcevs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1986. gadā

Ludmila Buligina (Ārlietu ministrijas darbiniece) ar pseidonīmu Patrīcija – dzimusi 1956. gadā, savervēta 1986. gadā

Artis Bute ar pseidonīmu BH – dzimis 1958. gadā, savervēts 1987. gadā

Aigars Cilinskis ar pseidonīmu Fredis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1985. gadā

Jānis Čakstiņš ar pseidonīmu Oskars – dzimis 1959. gadā, savervēts 1980. gadā

Tatjana Čaladze ar pseidonīmiem Daniels, Maigonis un Margarita – dzimusi 1959. gadā, savervēts 1988. gadā

Aldis Čeksters ar pseidonīmu Leo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1978. gadā

Andris Dambis ar pseidonīmu Teika – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Anatolijs Danilāns ar pseidonīmu Dainis – dzimis 1943. gadā, savervēts 1968. gadā

Henriks Danusēvičs ar pseidonīmu Janeks – dzimis 1957. gadā, savervēts 1989. gadā

Aleksandrs Dembo ar pseidonīmu Voldemārs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1969. gadā

Igors Dreija ar pseidonīmu Konformists – dzimis 1960. gadā, savervēts 1989. gadā

Andrejs Dripe ar pseidonīmu Raimonds – dzimis 1929. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Dripe (bij. diplomāts) ar pseidonīmu Lejiņš - dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Mintauts Ducmanis ar pseidonīmu Vilis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1979. gadā

Pauls Ducmanis ar pseidonīmu Līdaka – dzimis 1921. gadā, savervēts 1946. gadā

Lilija Dzene ar pseidonīmu Elza – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1979. gadā

Rihards Eigims ar pseidonīmu Edgars  - dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Aivars Eipurs ar pseidonīmu Ivars – dzimis 1956. gadā, savervēts 1989. gadā

Ainars Eisaks ar pseidonīmu Zigmunds – dzimis 1961. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Ekmanis ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1941. gadā, savervēts 1972. gadā

Aldis Ermanbriks ar pseidonīmu Māris – dzimis 1939. gadā, savervēts 1983. gadā

Ieva Gaile (vēlāk Plaude-Rēlingere) ar pseidonīmu Baiba – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1983. gadā

Viesturs Gailis ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1955. gadā, savervēts 1978. gadā

Andrejs Galzons ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1949. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Dzintra Geka ar pseidonīmu Velta – dzimusi 1950. gadā, savervēta ... gadā (nav skaidri salasāms, iespējams, ka 1990.gadā)

Roberts Gobziņš ar pseidonīmu Lunis – dzimis 1964. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā

Jevgeņijs Gombergs ar pseidonīmu Jūdžins - dzimis 1952. gadā, savervēts 1976. gadā

Andrejs Grāpis ar pseidonīmu Alberts - dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Agita Grasmane ar pseidonīmu Irēna - dzimusi 1954. gadā, savervēta 1989. gadā

Aleksejs Grigorjevs ("Atmodas" krievu izdevuma galvenais redaktors) ar pseidonīmu Jevgēņijs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1977. gadā

Andris Grīnbergs ar pseidonīmu Pēteris Pētersons – dzimis 1946. gadā, savervēts 1984. gadā

Nikolajs Gudaņecs ar pseidonīmu Fjodorovs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Olafs Gūtmanis ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1927. gadā, savervēts 1965. gadā

Inga Helmane ar pseidonīmu Margarita – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1985. gadā

Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Pēteris Jankavs ar pseidonīmu Jūlijs - dzimis 1964. gadā, savervēts 1982. gadā

Āris Jansons ar pseidonīmu Hudjakovs – dzimis 1958. gadā, savervēts 1979. gadā, 1987. gadā ieraksts – „otkaz” (atteikšanās)

Aivars Hermanis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1955. gadā, savervēts 1984. gadā

Jānis Jarāns ar pseidonīmu Ivars - dzimis 1955. gadā, savervēts 1983. gadā

Ināra Jēgere ar pseidonīmu Kristīne – dzimusi 1952. gadā, savervēta 1987. gadā

Inga Jēruma ar pseidonīmu Liesma, dzimusi 1943. gadā, savervēta 1982. gadā

Jānis Jurkāns (dramaturgs) ar pseidonīmu Lapsa – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Vladimirs Kaijaks ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1930. gadā, savervēts 1979. gadā

Kaspars Kalnciems ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1952. gadā, savervēts 1971. gadā

Mihails Kameņeckis ar pseidonīmu Aleksejs – dzimis 1956. gadā, savervēts 1990. gadā

Konstantīns Kalnbērzs ar pseidonīmu Otto – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Agris Kesenfelds ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Knēts ar pseidonīmu Sigits – dzimis 1938. gadā, savervēts 1971. gadā

Haims Kogans ar pseidonīmu Jefimovs – dzimis 1936. gadā (minēts nepareizs dzimšanas gads), savervēts 1972. gadā

Gatis Kokins ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1967. gadā, savervēts 1986. gadā

Dace Korna ar pseidonīmu Filologs - dzimusi 1951. gadā, savervēta 1988. gadā

Iļja Kozirevs ar pseidonīmu Basovs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1984. gadā

Zigmunds Korsaks ar pseidonīmu Filips – dzimis 1934. gadā, savervēts 1969. gadā

Vinifreds Kraučis ar pseidonīmu Reds – dzimis 1939. gadā, savervēts 1979. gadā

Rauls Kreicbergs (bijušais Drošības policijas Zemgales reğiona pārvaldes priekšnieks, tagad olimpiskā centra direktora vietnieks) ar pseidonīmu Roze – dzimis 1959. gadā, savervēts 1985. gadā

Staņislavs Kreics ar pseidonīmu Lists – dzimis 1909. gadā, savervēts 1945. gadā

Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu A. Rakums – dzimis 1960. gadā,  savervēts 1985. gadā

Aivars Kreituss ar pseidonīmu Anatolijs – dzimis 1945. gadā, savervēts 1978. gadā

Ilmārs Kreituss ar pseidonīmu Martins – dzimis 1951. gadā, savervēts 1985. gadā

Arvīds Krievs ar pseidonīmu Alberts – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Gunārs Krollis ar pseidonīmu Bulta – dzimis 1932. gadā, savervēts 1957. gadā

Grigorijs Krupņikovs ar pseidonīmu Ivanovs – dzimis 1949. gadā, savervēts 1977. gadā

Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā

Antons Kūkojs ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1981. gadā

Alfrēds Kundziņš ar pseidonīmu Ziediņš – dzimis 1953. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Kurpnieks (dziesmu tekstu autors) ar pseidonīmu Niklāvs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1987. gadā

Gunārs Ķirsons ar pseidonīmu Alfa – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Ķīsis (ārsts) ar pseidonīmu Aglia – dzimis 1956. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Lavents ar pseidonīmu Rihters – dzimis 1959. gadā, savervēts 1989. gadā

Ivars Lācis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1982. gadā

Dainis Lemešonoks ar pseidonīmu "Namejs" – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Māris Liede ar pseidonīmu Artūrs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Lielpēters ar pseidonīmu Vilis  – dzimis 1931. gadā, savervēts 1967. gadā

Jānis Liepiņš (mācītājs) ar pseidonīmu Petr – dzimis 1916. gadā, savervēts 1969. gadā

Juris Līkums-Lejaskalns ar pseidonīmu Didzis – dzimis 1935. gadā, savervēts 1979. gadā

Vilnis Linužs ar pseidonīmu Arkādijs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1984. gadā

Valdis Lokenbahs ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Lukss ar pseidonīmu Džons – dzimis 1945. gadā, savervēts 1976. gadā

Valdis Lūriņš ar pseidonīmu Ēriks – dzimis 1951. gadā, savervēts 1980. gadā

Romualds Maculēvičs ar pseidonīmu Aļiks – dzimis 1952. gadā, savervēts 1989. gadā

Jānis Matulis ar pseidonīmu Kļava – dzimis 1911. gadā, savervēts 1965. gadā

Guntars Mašiņš ar pseidonīmu Žurnālists – dzimis 1954. gadā, savervēts 1978. gadā

Mudīte Meženiece (Labvakar) ar pseidonīmu Margarēta – dzimusi 1953. gadā, savervēta 1987. gadā

Aleksandrs Milovs ar pseidonīmu Vadims – dzimis 1947. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Motivāns ar pseidonīmu E. Priedīte – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Miervaldis Mozers ar pseidonīmu Guna – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Visvaldis Mucenieks ar pseidonīmu Varis – dzimis 1938. gadā, savervēts 1989. gadā, 2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Indriķis Muižnieks ar pseidonīmu Juris – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Arvīds Mūrnieks ar pseidonīmu Viva – dzimis 1957. gadā, savervēts 1978. gadā

Aleksejs Naumovs ar pseidonīmu Maikls – dzimis 1955. gadā, savervēts 1986. gadā

Zigurds Neimanis ar pseidonīmu Vilnis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1986. gadā

Aija Odiņa ar pseidonīmu Daina – dzimis 1948. gadā, savervēts 1980. gadā

Bruno Ostrovskis (ansamblis Ornaments) ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1989. gadā

Kornēlija Ozoliņa (keramiķe) ar pseidonīmu Daina – dzimis 1940. gadā, savervēts 1976. gadā

Harijs Ozols ar pseidonīmu Uldis – dzimis 1963. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Ozols (radio darbinieks) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1939. gadā, savervēts 1971. gadā

Vilnis Paegle (psihiatrs) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1980. gadā

Inese Paklone ar pseidonīmu Inka – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā

Igors Pimenovs ar pseidonīmu Krivičevs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1978. gadā

Arvīds Platpers ar pseidonīmu Verdi – dzimis 1948. gadā, savervēts 1981. gadā

Imants Pličs ar pseidonīmu Rūdolfs – dzimis 1942. gadā, savervēts 1985. gadā

Valda Podkalne ar pseidonīmu Danuta – dzimis 1951. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Poļakovs ar pseidonīmu Karūzo – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Imants Prēdelis ar pseidonīmu Toms – dzimis 1950. gadā, savervēts 1979. gadā

Jānis Puriņš (diriģents) ar pseidonīmu Džonis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1980. gadā

Antons Rancāns ar pseidonīmu Skolotājs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1979. gadā

Tālis Rēdmanis ar pseidonīmu Reinis – dzimis 1961. gadā, savervēts 1987. gadā

Jolanta Reihmane ar pseidonīmu Tits – dzimusi 1968. gadā, savervēta 1989. gadā

Normunds Reips ar pseidonīmu Reinholds – dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Vello Remmerts ar pseidonīmu Raivo – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā

Uģis Roze ar pseidonīmu Gamma – dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Valdis Roze (ārsts) ar pseidonīmu Īsais – dzimis 1941. gadā, savervēts 1968. gadā

Rolands Rozentāls ar pseidonīmu Otto – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Andris Ruģēns ar pseidonīmu Ralfs – dzimis 1944. gadā, savervēts 1975. gadā

Valdis Rūmnieks ar pseidonīmu Simants – dzimis 1951. gadā, savervēts 1975. gadā

Mārtiņš Saulespurēns ar pseidonīmu Ābols – dzimis 1943. gadā, savervēts 1971. gadā

Ungars Savickis ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1952. gadā, savervēts 1979. gadā

Valdis Segliņš ar pseidonīmu Skridla – dzimis 1958. gadā, savervēts 1984. gadā

Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā

Voldemārs Selga ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1949. gadā, savervēts 1975. gadā

Guntis Skrastiņš ar pseidonīmu Modris – dzimis 1954. gadā, savervēts 1983. gadā)

Andris Slapiņš ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1949. gadā, savervēts 1986. gadā

Harijs Spanovskis ar pseidonīmu Haris – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andrejs Stamers ar pseidonīmu Tkač – dzimis 1954. gadā, savervēts 1985. gadā

Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā

Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā

Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā

Jānis Streičs ar pseidonīm Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā

Henrihs Strods ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1925. gadā, savervēts 1957. gadā

Valdis Supe ar pseidonīmu Arnis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Vladimirs Šatrovskis (dzejnieka Valda Atāla īstais vārds un uzvārds) ar pseidonīmu Nominatīvs – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Genādijs Ševcovs ar pseidonīmu Jevgeņijs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Juris Šveklis (ārsts) ar pseidonīmu Paulis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1982. gadā

Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Aivars Tabūns ar pseidonīmu Agnis – dzimis 1953. gadā, savervēts 1979. gadā

Arnis Terzens ar pseidonīmu Otto – dzimis 1961. gadā, savervēts 1986. gadā

Rolands Tjarve ar pseidonīmu Rihards – dzimis 1966. gadā, savervēts 1986. gadā

Valdis Trēziņš ar pseidonīmu Augusts – dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Ingus Tūns ar pseidonīmu Andris – dzimis 1969. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Ūdris ar pseidonīmu Orions – dzimis 1945. gadā, savervēts 1966. gadā

Julijāns Vaivods ar pseidonīmu Omega – dzimis 1895. gadā, savervēts 1948. gadā

Valdis Valters ar pseidonīmu "Stīvs" – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Alberts Varslavāns (šis nav pazīstamais vēsturnieks) ar pseidonīmu Vareņņikovs – dzimis 1928. gadā, savervēts 1968. gadā

Viesturs Vecgrāvis ar pseidonīmu Ozija – dzimis 1948. gadā, savervēts 1972. gadā

Juris Vecvagars ar pseidonīmu Ludis – dzimis 1939. gadā, savervēts 1984. gadā

Gvido Harijs Volbrugs ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1977. gadā

Edijs Volkovs (Edijs Dukurs, mūziķis) ar pseidonīmu Salvo – dzimis 1969. gadā, savervēts 1986. gadā

Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni 2000. gadā

Andris Začests ar pseidonīmu Gusts – dzimis 1950. gadā, savervēts 1974. gadā

Rolands Zagorskis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1974. gadā

Zigmunds Zajačkovskis ar pseidonīmu Karls – dzimis 1953. gadā, savervēts 1987. gadā

Žanis Zakenfelds ar pseidonīmu Žarovs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1964. gadā

Laimonis Zakss-Salputra ar pseidonīmu Miķelsons – dzimis 1939. gadā, savervēts 1972. gadā

Indulis Zariņš ar pseidonīmu Oņegins – dzimis 1929. gadā, savervēts … (nav precīzi salasāms) gadā

Aivars Zdanovskis (līdzšinējais Daugavpils vicemērs) ar pseidonīmu Gita – dzimis 1963. gadā, savervēts 1982. gadā

Antonijs Zunda ar pseidonīmu Zal – dzimis 1947. gadā, savervēts 1985. gadā (ir norāde, ka ir kandidāts uz „V” uz īpašu periodu)

Uldis Zuters ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1941. gadā, savervēts 1962. gadā

Felikss Zvaigznons ar pseidonīmu Andris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1971. gadā

Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, 2011. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Novērtē šo rakstu:

8886
65

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...