Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākas dienas Pietiek ir publicējis sabiedrībā pazīstamu personu vārdus un uzvārdus, kas ir atrasti nule atvērtajos “čekas maisos” - LPSR VDK “stukaču” kartotēkā. Lasītāju ērtības labad no iepriekšējām publikācijām esam izveidojuši vienotu, nu jau gandrīz 200 personu lielu sarakstu alfabētiskā secībā, vēl pievienojot arī vairākus desmitus jaunu vārdu un uzvārdu.

Aivars Āķis ar pseidonīmu Andrejs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1960. gadā

Viesturs Alksnītis ar pseidonīmu Džeina – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Jānis Anerauds ar pseidonīmu Skreja – dzimis 1924. gadā, savervēts 1953. gadā

Ainars Ašmanis (grupa "Jumprava") ar pseidonīmu Lācis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1986. gadā

Pēteris Avotiņš (bijušais Latvijas kuģniecības prezidents) ar pseidonīmu Vladimirs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1982. gadā

Imants Austriņš ("Dzintarkrasts") ar pseidonīmu Gunārs – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Mārcis Auziņš ar pseidonīmu Niļss – dzimis 1956. gadā, savervēts 1987. gadā

Jānis Bakmanis ar pseidonīmu Ceriņš – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Juris Baldunčiks ar pseidonīmu Boriss – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Maija Baltiņa ar pseidonīmu Egle – dzimis 1945. gadā, savervēts 1983. gadā

Pēteris Bankovskis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1952. gadā, savervēts 1982. gadā

Vladimirs Barinovs ar pseidonīmu Alekss – dzimis 1952. gadā, savervēts 1990. gadā

Vija Beinerte ar pseidonīmu Kate – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Valērijs Belokoņs ar pseidonīmu Mjačikovs – dzimis 1960. gadā, savervēts 1987. gadā

Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Māris Bērsons ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andris Bērziņš (aktieris) ar pseidonīmu Marlo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Bērziņš-Soms (fotogrāfs) ar pseidonīmu Līga – dzimis 1950. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Bičkovičs ar pseidonīmu Raitis – dzimis 1962. gadā, savervēts 1983. gadā

Ints Birzkops ar pseidonīmu Leifs – dzimis 1962. gadā, savervēts 1980. gadā

Vaira Bitēna ar pseidonīmu Zenta – dzimusi 1941. gadā, savervēta 1976. gadā

Mirons Binunas (advokāts) ar pseidonīmu Marina – dzimis 1949. gadā, savervēts 1973. gadā

Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Jānis Borgs ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1946. gadā, savervēts 1977. gadā

Silvija Brice ar pseidonīmu Liepa – dzimusi 1958. gadā, savervēta 1988. gadā

Jānis Briģis (advokāts) ar pseidonīmu Dailis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1977. gadā

Agnis Buda ar pseidonīmu Fils Spektors – dzimis 1963. gadā, savervēts 1984. gadā

Henrijs Buks-Vaivads ar pseidonīmu Uraļcevs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1986. gadā

Ludmila Buligina (Ārlietu ministrijas darbiniece) ar pseidonīmu Patrīcija – dzimusi 1956. gadā, savervēta 1986. gadā

Artis Bute ar pseidonīmu BH – dzimis 1958. gadā, savervēts 1987. gadā

Aigars Cilinskis ar pseidonīmu Fredis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1985. gadā

Jānis Čakstiņš ar pseidonīmu Oskars – dzimis 1959. gadā, savervēts 1980. gadā

Tatjana Čaladze ar pseidonīmiem Daniels, Maigonis un Margarita – dzimusi 1959. gadā, savervēts 1988. gadā

Aldis Čeksters ar pseidonīmu Leo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1978. gadā

Andris Dambis ar pseidonīmu Teika – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Anatolijs Danilāns ar pseidonīmu Dainis – dzimis 1943. gadā, savervēts 1968. gadā

Henriks Danusēvičs ar pseidonīmu Janeks – dzimis 1957. gadā, savervēts 1989. gadā

Aleksandrs Dembo ar pseidonīmu Voldemārs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1969. gadā

Igors Dreija ar pseidonīmu Konformists – dzimis 1960. gadā, savervēts 1989. gadā

Andrejs Dripe ar pseidonīmu Raimonds – dzimis 1929. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Dripe (bij. diplomāts) ar pseidonīmu Lejiņš - dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Mintauts Ducmanis ar pseidonīmu Vilis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1979. gadā

Pauls Ducmanis ar pseidonīmu Līdaka – dzimis 1921. gadā, savervēts 1946. gadā

Lilija Dzene ar pseidonīmu Elza – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1979. gadā

Rihards Eigims ar pseidonīmu Edgars  - dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Aivars Eipurs ar pseidonīmu Ivars – dzimis 1956. gadā, savervēts 1989. gadā

Ainars Eisaks ar pseidonīmu Zigmunds – dzimis 1961. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Ekmanis ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1941. gadā, savervēts 1972. gadā

Aldis Ermanbriks ar pseidonīmu Māris – dzimis 1939. gadā, savervēts 1983. gadā

Ieva Gaile (vēlāk Plaude-Rēlingere) ar pseidonīmu Baiba – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1983. gadā

Viesturs Gailis ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1955. gadā, savervēts 1978. gadā

Andrejs Galzons ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1949. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Dzintra Geka ar pseidonīmu Velta – dzimusi 1950. gadā, savervēta ... gadā (nav skaidri salasāms, iespējams, ka 1990.gadā)

Roberts Gobziņš ar pseidonīmu Lunis – dzimis 1964. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā

Jevgeņijs Gombergs ar pseidonīmu Jūdžins - dzimis 1952. gadā, savervēts 1976. gadā

Andrejs Grāpis ar pseidonīmu Alberts - dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Agita Grasmane ar pseidonīmu Irēna - dzimusi 1954. gadā, savervēta 1989. gadā

Aleksejs Grigorjevs ("Atmodas" krievu izdevuma galvenais redaktors) ar pseidonīmu Jevgēņijs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1977. gadā

Andris Grīnbergs ar pseidonīmu Pēteris Pētersons – dzimis 1946. gadā, savervēts 1984. gadā

Nikolajs Gudaņecs ar pseidonīmu Fjodorovs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Olafs Gūtmanis ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1927. gadā, savervēts 1965. gadā

Inga Helmane ar pseidonīmu Margarita – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1985. gadā

Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Pēteris Jankavs ar pseidonīmu Jūlijs - dzimis 1964. gadā, savervēts 1982. gadā

Āris Jansons ar pseidonīmu Hudjakovs – dzimis 1958. gadā, savervēts 1979. gadā, 1987. gadā ieraksts – „otkaz” (atteikšanās)

Aivars Hermanis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1955. gadā, savervēts 1984. gadā

Jānis Jarāns ar pseidonīmu Ivars - dzimis 1955. gadā, savervēts 1983. gadā

Ināra Jēgere ar pseidonīmu Kristīne – dzimusi 1952. gadā, savervēta 1987. gadā

Inga Jēruma ar pseidonīmu Liesma, dzimusi 1943. gadā, savervēta 1982. gadā

Jānis Jurkāns (dramaturgs) ar pseidonīmu Lapsa – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Vladimirs Kaijaks ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1930. gadā, savervēts 1979. gadā

Kaspars Kalnciems ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1952. gadā, savervēts 1971. gadā

Mihails Kameņeckis ar pseidonīmu Aleksejs – dzimis 1956. gadā, savervēts 1990. gadā

Konstantīns Kalnbērzs ar pseidonīmu Otto – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Agris Kesenfelds ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Knēts ar pseidonīmu Sigits – dzimis 1938. gadā, savervēts 1971. gadā

Haims Kogans ar pseidonīmu Jefimovs – dzimis 1936. gadā (minēts nepareizs dzimšanas gads), savervēts 1972. gadā

Gatis Kokins ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1967. gadā, savervēts 1986. gadā

Dace Korna ar pseidonīmu Filologs - dzimusi 1951. gadā, savervēta 1988. gadā

Iļja Kozirevs ar pseidonīmu Basovs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1984. gadā

Zigmunds Korsaks ar pseidonīmu Filips – dzimis 1934. gadā, savervēts 1969. gadā

Vinifreds Kraučis ar pseidonīmu Reds – dzimis 1939. gadā, savervēts 1979. gadā

Rauls Kreicbergs (bijušais Drošības policijas Zemgales reğiona pārvaldes priekšnieks, tagad olimpiskā centra direktora vietnieks) ar pseidonīmu Roze – dzimis 1959. gadā, savervēts 1985. gadā

Staņislavs Kreics ar pseidonīmu Lists – dzimis 1909. gadā, savervēts 1945. gadā

Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu A. Rakums – dzimis 1960. gadā,  savervēts 1985. gadā

Aivars Kreituss ar pseidonīmu Anatolijs – dzimis 1945. gadā, savervēts 1978. gadā

Ilmārs Kreituss ar pseidonīmu Martins – dzimis 1951. gadā, savervēts 1985. gadā

Arvīds Krievs ar pseidonīmu Alberts – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Gunārs Krollis ar pseidonīmu Bulta – dzimis 1932. gadā, savervēts 1957. gadā

Grigorijs Krupņikovs ar pseidonīmu Ivanovs – dzimis 1949. gadā, savervēts 1977. gadā

Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā

Antons Kūkojs ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1981. gadā

Alfrēds Kundziņš ar pseidonīmu Ziediņš – dzimis 1953. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Kurpnieks (dziesmu tekstu autors) ar pseidonīmu Niklāvs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1987. gadā

Gunārs Ķirsons ar pseidonīmu Alfa – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Ķīsis (ārsts) ar pseidonīmu Aglia – dzimis 1956. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Lavents ar pseidonīmu Rihters – dzimis 1959. gadā, savervēts 1989. gadā

Ivars Lācis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1982. gadā

Dainis Lemešonoks ar pseidonīmu "Namejs" – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Māris Liede ar pseidonīmu Artūrs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Lielpēters ar pseidonīmu Vilis  – dzimis 1931. gadā, savervēts 1967. gadā

Jānis Liepiņš (mācītājs) ar pseidonīmu Petr – dzimis 1916. gadā, savervēts 1969. gadā

Juris Līkums-Lejaskalns ar pseidonīmu Didzis – dzimis 1935. gadā, savervēts 1979. gadā

Vilnis Linužs ar pseidonīmu Arkādijs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1984. gadā

Valdis Lokenbahs ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Lukss ar pseidonīmu Džons – dzimis 1945. gadā, savervēts 1976. gadā

Valdis Lūriņš ar pseidonīmu Ēriks – dzimis 1951. gadā, savervēts 1980. gadā

Romualds Maculēvičs ar pseidonīmu Aļiks – dzimis 1952. gadā, savervēts 1989. gadā

Jānis Matulis ar pseidonīmu Kļava – dzimis 1911. gadā, savervēts 1965. gadā

Guntars Mašiņš ar pseidonīmu Žurnālists – dzimis 1954. gadā, savervēts 1978. gadā

Mudīte Meženiece (Labvakar) ar pseidonīmu Margarēta – dzimusi 1953. gadā, savervēta 1987. gadā

Aleksandrs Milovs ar pseidonīmu Vadims – dzimis 1947. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Motivāns ar pseidonīmu E. Priedīte – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Miervaldis Mozers ar pseidonīmu Guna – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Visvaldis Mucenieks ar pseidonīmu Varis – dzimis 1938. gadā, savervēts 1989. gadā, 2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Indriķis Muižnieks ar pseidonīmu Juris – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Arvīds Mūrnieks ar pseidonīmu Viva – dzimis 1957. gadā, savervēts 1978. gadā

Aleksejs Naumovs ar pseidonīmu Maikls – dzimis 1955. gadā, savervēts 1986. gadā

Zigurds Neimanis ar pseidonīmu Vilnis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1986. gadā

Aija Odiņa ar pseidonīmu Daina – dzimis 1948. gadā, savervēts 1980. gadā

Bruno Ostrovskis (ansamblis Ornaments) ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1989. gadā

Kornēlija Ozoliņa (keramiķe) ar pseidonīmu Daina – dzimis 1940. gadā, savervēts 1976. gadā

Harijs Ozols ar pseidonīmu Uldis – dzimis 1963. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Ozols (radio darbinieks) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1939. gadā, savervēts 1971. gadā

Vilnis Paegle (psihiatrs) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1980. gadā

Inese Paklone ar pseidonīmu Inka – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā

Igors Pimenovs ar pseidonīmu Krivičevs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1978. gadā

Arvīds Platpers ar pseidonīmu Verdi – dzimis 1948. gadā, savervēts 1981. gadā

Imants Pličs ar pseidonīmu Rūdolfs – dzimis 1942. gadā, savervēts 1985. gadā

Valda Podkalne ar pseidonīmu Danuta – dzimis 1951. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Poļakovs ar pseidonīmu Karūzo – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Imants Prēdelis ar pseidonīmu Toms – dzimis 1950. gadā, savervēts 1979. gadā

Jānis Puriņš (diriģents) ar pseidonīmu Džonis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1980. gadā

Antons Rancāns ar pseidonīmu Skolotājs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1979. gadā

Tālis Rēdmanis ar pseidonīmu Reinis – dzimis 1961. gadā, savervēts 1987. gadā

Jolanta Reihmane ar pseidonīmu Tits – dzimusi 1968. gadā, savervēta 1989. gadā

Normunds Reips ar pseidonīmu Reinholds – dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Vello Remmerts ar pseidonīmu Raivo – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā

Uģis Roze ar pseidonīmu Gamma – dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Valdis Roze (ārsts) ar pseidonīmu Īsais – dzimis 1941. gadā, savervēts 1968. gadā

Rolands Rozentāls ar pseidonīmu Otto – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Andris Ruģēns ar pseidonīmu Ralfs – dzimis 1944. gadā, savervēts 1975. gadā

Valdis Rūmnieks ar pseidonīmu Simants – dzimis 1951. gadā, savervēts 1975. gadā

Mārtiņš Saulespurēns ar pseidonīmu Ābols – dzimis 1943. gadā, savervēts 1971. gadā

Ungars Savickis ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1952. gadā, savervēts 1979. gadā

Valdis Segliņš ar pseidonīmu Skridla – dzimis 1958. gadā, savervēts 1984. gadā

Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā

Voldemārs Selga ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1949. gadā, savervēts 1975. gadā

Guntis Skrastiņš ar pseidonīmu Modris – dzimis 1954. gadā, savervēts 1983. gadā)

Andris Slapiņš ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1949. gadā, savervēts 1986. gadā

Harijs Spanovskis ar pseidonīmu Haris – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andrejs Stamers ar pseidonīmu Tkač – dzimis 1954. gadā, savervēts 1985. gadā

Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā

Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā

Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā

Jānis Streičs ar pseidonīm Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā

Henrihs Strods ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1925. gadā, savervēts 1957. gadā

Valdis Supe ar pseidonīmu Arnis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Vladimirs Šatrovskis (dzejnieka Valda Atāla īstais vārds un uzvārds) ar pseidonīmu Nominatīvs – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Genādijs Ševcovs ar pseidonīmu Jevgeņijs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Juris Šveklis (ārsts) ar pseidonīmu Paulis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1982. gadā

Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Aivars Tabūns ar pseidonīmu Agnis – dzimis 1953. gadā, savervēts 1979. gadā

Arnis Terzens ar pseidonīmu Otto – dzimis 1961. gadā, savervēts 1986. gadā

Rolands Tjarve ar pseidonīmu Rihards – dzimis 1966. gadā, savervēts 1986. gadā

Valdis Trēziņš ar pseidonīmu Augusts – dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Ingus Tūns ar pseidonīmu Andris – dzimis 1969. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Ūdris ar pseidonīmu Orions – dzimis 1945. gadā, savervēts 1966. gadā

Julijāns Vaivods ar pseidonīmu Omega – dzimis 1895. gadā, savervēts 1948. gadā

Valdis Valters ar pseidonīmu "Stīvs" – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Alberts Varslavāns (šis nav pazīstamais vēsturnieks) ar pseidonīmu Vareņņikovs – dzimis 1928. gadā, savervēts 1968. gadā

Viesturs Vecgrāvis ar pseidonīmu Ozija – dzimis 1948. gadā, savervēts 1972. gadā

Juris Vecvagars ar pseidonīmu Ludis – dzimis 1939. gadā, savervēts 1984. gadā

Gvido Harijs Volbrugs ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1977. gadā

Edijs Volkovs (Edijs Dukurs, mūziķis) ar pseidonīmu Salvo – dzimis 1969. gadā, savervēts 1986. gadā

Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni 2000. gadā

Andris Začests ar pseidonīmu Gusts – dzimis 1950. gadā, savervēts 1974. gadā

Rolands Zagorskis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1974. gadā

Zigmunds Zajačkovskis ar pseidonīmu Karls – dzimis 1953. gadā, savervēts 1987. gadā

Žanis Zakenfelds ar pseidonīmu Žarovs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1964. gadā

Laimonis Zakss-Salputra ar pseidonīmu Miķelsons – dzimis 1939. gadā, savervēts 1972. gadā

Indulis Zariņš ar pseidonīmu Oņegins – dzimis 1929. gadā, savervēts … (nav precīzi salasāms) gadā

Aivars Zdanovskis (līdzšinējais Daugavpils vicemērs) ar pseidonīmu Gita – dzimis 1963. gadā, savervēts 1982. gadā

Antonijs Zunda ar pseidonīmu Zal – dzimis 1947. gadā, savervēts 1985. gadā (ir norāde, ka ir kandidāts uz „V” uz īpašu periodu)

Uldis Zuters ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1941. gadā, savervēts 1962. gadā

Felikss Zvaigznons ar pseidonīmu Andris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1971. gadā

Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, 2011. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Novērtē šo rakstu:

8708
52

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

21

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

FotoAcīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta kulminācija gan garīgajā sfērā, gan materiālajā sfērā. Par to detalizēti stāstīts grāmatā “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Latviešu radošais potenciāls grandiozi (kā saka, pasaules līmenī) uzplauka mākslā, zinātnē, ekonomikā. Pret to nākas izturēties kā Dieva dāvanu.
Lasīt visu...

18

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

FotoArī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā. Sirmo vīru atmiņā atausīs skaudrie kara laika apstākļi, aukstie un saglumējušie, pērnā sniega ieskautie ierakumi. Viņi atkal atradīsies starp saviem kādreizējiem kauju biedriem, kopā ar tiem stāvēs lietū samirkušos frenčos, un uz viņu rokām kvēlos sarkanbalti sarkano vairodziņu uzšuves.
Lasīt visu...

21

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

FotoRaksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas – vecākais mežzinis Aivars Skrinda.
Lasīt visu...

3

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

FotoAnda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski, līdz ar to nesenajā Pietiek lasītāja iesūtītajā publikācijā izteiktie apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti un nav balstīti uz konkrētiem faktiem, - šāds ir dienesta vadības oficiālais komentārs.
Lasīt visu...

21

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

Foto12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova lēmumu par Vitālija Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata. V. Reinbahs Rīgas domes priekšsēdētāju visās tiesu instancēs uzvar jau otro reizi. Tādējādi Rīgas domes priekšsēdētājam nav bijis un arī turpmāk nav juridiska pamatojuma maksāt atalgojumu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Emīlam Jakrinam.
Lasīt visu...

21

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

FotoKremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā un pēc tam visā Latvijā, a izrādījās, ka Nils nebija tik spējīgs kā, piemēram, Aigars Kalvītis, kurš Putina kliķei par pliku velti atdeva Abreni, kaut arī Latvijai tā nekad nav īsti piederējusi un bijusi vajadzīga, - varēja jau resnais tautpartejietis kaut ko no krieviem izspiest arī Latvijai, nevis tikai sev amatu „Latvijas Gāzē”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...