Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Anonīmu sūdzību Rīgas mēram un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai nosūtījuši Ķengaraga vidusskolas bērnu vecāki, sūdzoties, ka skolā trūkst tualešu, kā arī to kabīnēm izlauztas durvis, skolas direktore liekot likt atzīmi „1”, ja nav rakstīts kontroldarbs, jo slimības dēļ bērns nav bijis skolā, bet pati pēcpusdienās neesot sastopama skolā, bet gan ar mašīnu dodoties uz veikaliem un kafejnīcām. Direktore nenoliedz, ka tualetes kabīnes durvis tiešām bijušas izlauztas, taču jau šīs nedēļas sākumā tās esot salabotas, nekādus rīkojumus vai norādes par kontroldarbu atzīmēm slimotājiem viņa skolotājiem neesot devusi, pat pretēji, vienmēr uzsverot, ka ir jādod iespēja sagatavoties kontroldarbam un arī to pildīt atkārtoti, ja pirmajā reizē tas novērtēts ar nesekmīgu atzīmi.

Satraukuma pilnu vēstuli gan domei, gan plašsaziņas līdzekļiem nosūtījuši Ķengaraga vidusskolas bērnu vecāki, kuri gan vēlējušies palikt anonīmi. Vēstulē paustas bažas, ka skolu slēgs, lai gan vēl pērn tajā veikts remonts. „Jau vairāk nekā divus mēnešus pirmā stāva zēnu tualetēs nav durvju, nav tualetes papīra, pastāvīgi uz grīdas ir ūdens, kas rada traumu draudus. No septiņām kabīnēm skolā darbojas tikai trīs, turklāt skolā ir vairāk nekā 600 bērnu. Vai tiešām Rīgas dome nepiešķir līdzekļus remontam, lai bērni elementāri varētu aiziet uz tualeti, bet, ja piešķir – kur nauda,” teikts vēstulē.

Vecāki uztraucas, ka jaunākie bērni nevar aiziet uz tualeti, jo vecāko klašu audzēkņi aizmugurē smejoties, tādēļ bērni esot spiesti starpbrīdī doties pār sešu joslu platajai Maskavas ielai uz mājām, lai aizietu uz tualeti.

Skolas direktore Iveta Safranoviča nenoliedz, ka vienai tualetes kabīnei tiešām bijušas izgāztas durvis, taču jau šīs nedēļas sākumā tas esot novērsts un ieliktas jaunas durvis. „Bērni bija ieslēguši kādu skolnieku tualetē, un viņš, lai tiktu ārā, ar kājām izspēra šīs durvis. Mums skolā nestāv tādas rezerves, lai nekavējoties salabotu,” problēmu ar tualetēm skaidro skolas vadītāja, kategoriski noliedzot vecāku vēstulē apgalvoto, ka skolā neesot tualetes papīra. „Papīrs ir katrā tualetē. Dežurējošais apkopējs pēc katra starpbrīža sakopj tualetes un, ja nepieciešams, atnes jaunu tualetes papīru,” taisnojas direktore, norādot, ka bieži vien bērni visu rulli iemetot tualetes podā.

14.aprīlī skolā bijusi sanitārā inspekcija, kura aktā atzīmējusi, ka tualetes kabīnei trūkst durvju, bet jau nākamajā pārbaudē, kas paredzēta maijā, inspekcija, pēc Safranovičas teiktā, varēšot pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Pārbaude esot notikusi saistībā ar to, ka vasarā skolā paredzēts izmitināt dziesmu svētku dalībniekus.

Anonīmajā vēstulē arī apgalvots, ka direktore devusi norādījumu gadījumos, ja bērns slimības dēļ nav skolā un tajā laikā tiek rakstīts kontroldarbs, tad viņam esot jāliek atzīme „1”. „Šādu rīkojumu es neesmu devusi. Es iestājos par to, ka ir jādod iespēja bērnam sagatavoties kontroldarbam, ja viņš ir slimojis un tāpēc nav varējis apgūt mācību vielu. Mēs ļoti rūpējamies, lai bērni izmantotu iespēju rakstīt kontroldarbu vēlreiz, ja pirmajā reizē vērtējums ir nesekmīgs. Bieži bērni raksta otru reizi arī tad, ja saņemts „4” vai „5”, vēloties augstāku vērtējumu,” vecāku apgalvojumus apgāž skolas direktore, par kuru vēstules autoriem radies priekšstats, ka viņa iecelta par krievu skolas direktori, lai to slēgtu.

„Nu, kādas muļķības! Kā var slēgt skolu, kurā ir vairāk nekā 600 bērnu!” neizpratnē par vecāku aizdomām ir Safranoviča. Viņa uzsver, ka vienmēr esot gatava tikties ar skolēnu vecākiem un izrunāt sasāpējušos jautājumus. Taču domei un žurnālistiem adresētajā vēstulē norādīts, ka direktore skolā esot sastopama reti. „Viņu ir grūti sastapt skolā, īpaši pēc pusdienām. Un sekretāre pat telefonu vienmēr saka, ka viņa izgāja, bet mēs vairākas reizes šajā laikā viņu redzējām te pie savas mašīnas stūres otrā pilsētas galā, te veikalā, te kafejnīcā,” teikts vēstulē, kur arī norādīts, ka skolas direktore esot aizņemta ar tikai ar visādiem projektiem, nodarbojas ar savu „piāru”, cenšas nepalaist garām nevienu pasākumu pilsētā, turklāt gatavojoties balotēties vēlēšanās. „Pa visu rajonu viņa žēlojas, ka viņai Rīgas domes ierēdnis apsolījis pēc gada latviešu skolu, bet viņa joprojām krievu,” teikts vēstulē.

Safranoviča Pietiek skaidroja, ka viņas pienākums ir ne tikai atrasties skolā, bet arī apmeklēt seminārus un citus skolu direktoriem domātus pasākumus, turklāt uz tiem viņa dodas ar savu personīgo auto.

Vēstulē apgalvots, ka par skolā notiekošo un direktores rīcību ziņojuši gan Rīgas mēram, gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei, taču nekādu reakciju neesot sagaidījuši.

Aldermane Pietiek skaidroja, ka šo elektronisko vēstuli saņēmusi nedēļas sākumā un, neskatoties uz to, ka tā bijusi anonīma, nekavējoties atbildējusi un uzaicinājusi vēstules autori uz tikšanos 18.maijā. „Ja cilvēks raksta tādu vēstuli, tad viņam ir jābūt gatavam arī par to izstāstīt klātienē,” uzskata Aldermane.

Viņa arī nekavējoties sazinājusies ar Izglītības pārvaldi, kas īsā laikā apliecinājusi, ka problēmas ar tualeti skolā ir novērstas. „Skola neapšaubāmi ir pēdējos gados ar augšupejošu tendenci. Skolēnu skaits ir audzis. Ja iepriekš bija divas pirmās klases, tagad ir trīs, bija viena desmitā klase, tagad ir divas,” skolas izaugsmi raksturo domes pārstāve. „Safranovičas kundze ļoti atbildīgi izturas pret skolu un darbu. Pati biju šajā skolā gada sākumā, biju fizikas stundā, tikos ar skolas personālu. Gaisotne bija ļoti pozitīva, direktora vietnieks arī teica, ka viņi strādā, kā viena komanda,” savus iespaidus par skolu klāsta Aldermane.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šīs vēstules tapšanas iemesls varētu būt atsevišķa skolas darbinieka problēmas ar valsts valodas zināšanām un skolas direktores likumīga un aktīva rīcība attiecībā pret šo faktu. „Tur veidojas konflikta situācija, jo skolas direktore iestājas par to, lai šis darbinieks saņemtu valsts valodas zināšanu apliecību un zinātu valsts valodu,” uzsverot, ka šis darbinieks nav pedagogs un tā ir tikai versija par vēstules tapšanas iemesliem, sacīja Aldermane.

Safranoviča uz Rīgu pārnākusi no Tukuma, kur arī bijusi skolas direktore un nākusi ar ļoti labām rekomendācijām. Aldermane ir pārliecināta, ka skolā viss ir kārtībā un ir gatava tikties ar vēstules autori, lai klātienē pārrunātu tur rakstīto.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...