Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.

Šajā rakstā es gribētu tuvāk aplūkot vairākus Alda politiskos līdzskrējējus un avantūristus, lai vismaz nedaudz ieskicētu to, kādi ļaudis, pēc topošā fīrera domām, ir pelnījuši nēsāt „likuma un kārtības” birku.

Andris Ārgalis

Plašāk pazīstams kā Rīgas bijušais mērs. Politiskās karjeras sākumā pārstāvēja nacionālistu partiju „TB/LNNK”. Pēcāk, saprotot, ka varas sviras valstī mainās, pārstāvēja oligarha Šķēles uzturēto „Tautas partiju”. Atrodoties „Tautas partijas” rindās, Ārgalis sekmīgi atgriezās pie varas Rīgas domē, ieņemot pat mēra vietnieka amatu. Ar šī paša domes sasaukuma svētību tika ievēlēts arī par Rīgas brīvostas priekšsēdētāju.

Savā laikā Ārgalis, būdams vecās politikas smagsvars, Šķēles partijai ziedojis arī pietiekami ievērojamu naudas summu - vairāk nekā 19 000 latu.

Vadot Rīgas brīvostu, Ārgalis paspēja iekulties arī skandālā saistībā ar vairākiem nepamatoti dārgiem un eksotiskiem komandējumiem. Gada laikā galvaspilsētas vicemērs bija paspējis komandējumos iztērēt 28 000 latu (!). Turklāt par komandējumu gala mērķiem bija izvēlējies pēc iespējas saulainākas un eksotiskākas valstis, piemēram, Apvienotos Arābu Emirātus, Filipīnas, Maurīciju un Senegālu. Vēl jo vairāk - politiķa komandējumiem tika tērētas neierasti lielas naudas summas. Piemēram, Ārgaļa viesošanās Maurīcijā vien izmaksāja veselus 7 000 latu.

Gobzema partijā „Likums un kārtība” Ārgalim uzticēts Revīzijas komitejas locekļa amats. Pats Aldis viņu dēvē par tuvu draugu, kuram uzticētu pat savus bērnus. Varbūt nākotnē, atkal nonākot pie „siles”, Ārgalis varētu vienā no saviem eksotiskajiem komandējumiem paķert līdzi arī pašu Gobzemu. Vēlams, uz Āfriku un uz neatgriešanos.

Pēdējās ziņas no masu medijiem vēstī, ka Ārgalis eksotiskos komandējumos jau kādu laiku nedodas un tā vietā ir kļuvis par, citēju, „muižnieku”. Viņam pieder lauku īpašums ar 7 ēkām, kurā politiķis izveidojis ceriņu dārzu. Īsāk sakot – „кандидат от народа!”.

Jānis Zalte

Par autoatslēdznieku no Valmieras Jāni Zalti publiskajā telpā informācijas ir atrodams maz. Laikam šis patiesi ir viens no tiem retajiem Gobzema partijas cilvēkiem, kas iepriekš ar politiku nav smērējies, taču gluži kluss un nemanāms arī nav bijis.

Medijos Zaltes uzvārdu labāk meklēt krievu valodā, jo tieši viņš aizvadītā gada nogalē bija kļuvis par daudzinātu varoni Krievijas propagandas portālā „Sputnik”. Krievzemes propagandisti ar lielu prieku aprakstīja Zaltes uzrunu Gobzema rīkotajā protesta akcijā (vai drīzāk mazvērtības kompleksiem vajātās dzimšanas dienas svinībās) pie Raiņa pieminekļa pagājušā gada oktobrī.

Savā uzrunā sanākušajam pūlim Zalte no sirds pateicās diženajai krievu tautai, bez kuras palīdzības Sibīrijā izsūtītie latvieši nebūtu izdzīvojuši, kā arī piedāvāja latviešiem un krieviem apvienoties zem „vienotām” vērtībām. Runas nobeigumā Zalte lauzītā ziemeļvidzemnieka akcentā krievu valodā bilda slavenos kaķa Leopolda vārdus - „ребята, давайте жить дружно!”.

Grūti pateikt par kādam „vienotām” vērtībām runāja autoatslēdznieks Jānis no Valmieras, taču, spriežot pēc „Sputnik” publikācijas satura, viena šāda vērtība varētu būt izsūtījums uz Gulagu!

Partijā „Likums un kārtība” Jānis Zalte ieņems valdes locekļa amatu. Spriežot pēc KNAB ziedojumu izrakstiem, vēl pirms dažiem gadiem Zalte bija aktīvs Gobzema iepriekšējā politprojekta KPV LV atbalstītājs.

Marita Klikiča

Juriste Marita Klikiča iepriekš ir bijusi ne tikai kāda politiskā spēka atbalstītāja, bet pat kandidējusi 2018.gada Saeimas vēlēšanās no „Jaunās konservatīvās partijas”.

Līdzīgi kā Jānim Zaltem arī Klikičas „slavas stunda” publiskajā telpā iestājās, pateicoties Krievijas propagandas portālam „Sputnik”, kas aizvadītajā gadā pārpublicēja politiķes „Facebook” ierakstu, kurā tika atstāstīta it kā notikusi saruna ar negantu VID inspektoru. No Klikičas publicētā teksta izrietēja, ka VID strādā vieni vienīgi bezdvēseliski dēmoni, kas to vien vēlas kā sabojāt dzīvi nodokļu maksātājam.

Starp citu, portālā „Pietiek.com” ir atrodama informācija par kādu Finanšu policijas amatpersonu ar tādu pašu vārdu kā partijas „Likums un kārtība” valdes loceklei Maritai Klikičai. Šī persona 2017.gada bija iekūlusies publiskā skandālā pēc tam, kad tika apvainota dienesta automašīnas izmantošanā privātajām vajadzībām. Saķērusi kreņķi, Klikiča toreiz pat uzrakstīja sūdzību Valsts policijā pret odiozo žurnālistu Lato Lapsu, kurš it kā esot viņu izsekojis.

Es, protams, neko neapgalvoju, bet padomājiet, cik absurdi būtu, ja pašreizējā VID apkarotāja Marita Klikiča izrādītos izbrāķēta dienesta bijusī darbiniece, kas vienkārši tur ļaunu prātu uz bijušajiem kolēģiem. Ticu, ka ar partijas „Likums un kārtība” valdi iespējams ir pilnīgi viss!

Jānis Brūveris

Gobzema politiskais līdzgaitnieks un personīgs draugs Jānis Brūveris iepriekš ir ilglaicīgi strādājis vadošos amatos naudas atmazgāšanā iesaistītajā bankā „AB LV”. Kopš 2018.gada pārorientējies uz darbu citā finanšu organizācijā ar vienlīdz „labu reputāciju” – Krievijas miljonāriem piederošo ātro kredītu kompāniju „4Finance”. Kompāniju, kuras jūgā diemžēl joprojām atrodas liela daļa mūsu līdztautiešu, tostarp arī liela daļa no Gobzema atbalstītājiem.

Iepriekš politikā Brūveris nav darbojies, taču ir diezgan uzskatāmi paudis savu atbalstu tagad tik ļoti nīstajai partijai „Vienotība”. 2013.gadā Brūveris „Vienotībai” noziedoja veselus 10 000 latu. Jāatgādina, ka arī pats fīrers jaunības trakumā reiz bija „Vienotībai” noziedojis pat 12 000 eiro.

Lai gan vairāk informācijas publiskajā telpā par „Likums un kārtība” valdes locekli nav atrodams, domāju, ka ir lieki piebilst, ka ar naudas atmazgāšanu un ātro kredītu biznesu nodarbojas tikai īsteni „goda vīri”, kāds bez šaubām ir arī Gobzema draugs Jānis Brūveris - naudas atmazgātājs un ātro kredītu augļotājs „likuma un kārtības” goda sardzē!

Jūlija Stepaņenko

Visiem labi zināmā tradicionālo vērtību aizstāve Jūlija Stepaņenko jau gadiem ar vīru Vjačeslavu ņemas pa Rīgas un visas Latvijas politiskajām aizkulisēm. Kopīgiem spēkiem Latvijas politikas konservatīvākais „power couple” ir spējis uzkrāt pamatīgu kapitālu – pārdesmit īpašumus un ienākumus no neizdibināmiem avotiem, piemēram, no savstarpējiem dāvinājumiem ģimenes locekļu vidū. Uzmetiet aci abu konservatoru ienākumu deklarācijām un pasakiet man, ka tur viss ir „tīrs”.

Papildus tam Vjačeslava Stepaņenko vārds vairākkārtīgi uzpeldējis arī t.s. oligarhu sarunās. Vienā no audio fragmentiem, kuros figurē Vjačeslava vārds, no oligarha Šlesera mutes izskanējuši pat šādi vārdi: „Tu pasaki [viņam] - šis ir tas projekts, par kuru Putins teica, ka šis ir ļoti svarīgs projekts...”

Tāpat Stepaņenko pāris ir pastāvīgi vērojams arī ar Ainaru Šleseru saistītajos pasākumos. Piemēram, 2020.gada sākumā abi politiķi viesojās oligarha 50 gadu jubilejas svinībās. Turpat fotogrāfijās atrodami arī citi Gobzema partijas atbalstītāji – Andris Ārgalis un oligarha kabatas žurnālists Sandris Točs.

Sandris Točs

Domājams, ka uz šo brīdi pseidožurnālists Sandris Točs nevienam vairs nav jāstāda priekšā. Jau gadiem šis odiozais tipāžs tiek uzskatīts par oligarha Ainara Šlesera uzticamāko kabatas „vaukšķi”.

Arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, izmantojot Šleseram pastarpināti piederošo laikrakstu „Dienas Bizness”, Točs aģitēja par Gobzemu un viņa toreiz pārstāvēto partiju KPV LV. Jāatgādina, ka ne tik tālajā 2018.gadā žurnālisti Toču un Šleseru pat pieķēra restorānā pie pārrunu galda, pie kura, visticamāk, tika saskaņotas darbības Gobzema atbalstam informācijas telpā.

Pirms iestāšanās partijā „Likums un kārtība” lielākā daļa Toča aktivitāšu bija koncentrētas „Facebook”. Tur Točs, nereti kopā ar domubiedriem no paša izveidotās „Demokrātijas aizstāvības biedrības”, slavināja Lukašenko un Putinu, šausminājās par „pūstošajiem” Rietumiem, visur glūnošajiem „sorosītiem” u.c. Maskavas propagandistu iecienītiem tematiem.

Agris Freifalts

Vēl viens „likuma un kārtības” sargs Gobzema izpratnē ir uzņēmējs Agris Freifalts - uzņēmējs, kurš jaunās tūkstošgades skandālā bija iekūlies pamatīgā naudas atmazgāšanas skandālā Krievijā.

2000.gadā Freifalts Maskavā tika aizturēts par naudas atmazgāšanu vairāku simtu miljonu dolāru apmērā, kā rezultātā tika īslaicīgi apcietināts. Neskatoties uz šmuci ar Krievijas varasiestādēm, Freifalts lielāko daļu savas karjeras aizvadījis, uzturot ciešus sakarus ar Krieviju, kur turpināja strādāt dažādos uzņēmumos.

Daniels Āboliņš

Jaunākais no Gobzema partijas valdes locekļiem Daniels Āboliņš pēdējā gada laikā sevi pieteicis kā aktīvu antiistablišmenta blogeri. Cenšas pārņemt Rietumos pirms dažiem gadiem populāro labējo un konservatīvo videoblogeru formātu, kurā tiek iesmiets par liberālisma nejēdzīgumu un norietu.

Pirms pāris mēnešiem savā publikācijā „Pašiem savs Mandžūrijas kandidāts” jau rakstīju, ka Āboliņš kļuvis arī par iecienītu sarunu biedru ar Krievijas ietekmi Latvijā saistītajā organizācijā „Атмода 3.0”, kuras valdē darbojas ar „Россия Сегодня” propagandas portālu „Baltnews.lv” saistītais Andrejs Jakovļevs, kā arī ar partiju „Saskaņa” saistītais naudas atmazgātājs Aivars Bergers.

Kopš pagājušā gada „Атмода 3.0” periodiski aicina ciemos Gobzemu ar līdzskrējējiem, lai diskutētu par attiecībām ar Krieviju, krievu valodas jautājumu, krievu diskrimināciju, problēmām Latvijas ekonomikā u.c. Kremlim tuvām un tīkamām tēmām.

Karina Sprūde

Karina Sprūde ir vēl viena „jaunā seja”, ko Gobzems spējis piesaistīt savai partijai. Termins „jaunā seja”, protams, ir jālieto pēdiņās, jo Sprūde jau pāris gadus ir Saeimas deputāte (ievēlēta no partijas KPV LV). Vēl jo vairāk, pirms iestāšanās KPV LV Sprūde jau no jaunietes vecuma bija zināma kā kvēla partijas „Saskaņa” aktīviste.

Sprūde, būdama toreiz vēl par „Saskaņas centru” sauktās partijas biedre, ar meitas uzvārdu Tinamagomedova, kandidēja 2009.gada pašvaldību vēlēšanās, kuru rezultātā kļuva par Ādažu novada domes deputāti. Pēcāk Sprūde kļuva par „Saskaņai” pietuvinātās organizācijas „Jauniešu Rīgas dome” valdes locekli. Tinamagomedova kandidēja arī 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kuru rezultātā tika atkārtoti ievēlēta Ādažu novada domē. 2014.gadā Tinamagomedova pieņēma vīra uzvārdu Sprūde, kas viņai netraucēja arī 2017.gadā tikt veiksmīgi pārvēlētai Ādažu novada domē.

Interesanti, ka, darbojoties Saeimā, Sprūde tika minēta kā biedrības „Solidaritāte.lv” likvidatore. Otrs šīs biedrības likvidators bija labi zināmais krievu pasaules ideju aizstāvis, kādreizējais „Saskaņas” jauniešu aktīvists Mitrofans Slobodjans.

Gana interesantas ir arī Sprūdes (toreiz vēl Tinamagomedovas) finanšu gaitas. Amatpersonu deklarācijas no tālā 2009.gada, kad politiķei bija tikai 21 gads, liecina, ka viņa bija spējusi uzkrāt 51 300 eiro skaidrā naudā. Interesanti, ka Sprūdes vienīgie ieņēmumi tajā laikā bija no darba Ādažu novada domē. Gada laikā tie bija nieka 1411 eiro. Līdz ar to pašsaprotams ir jautājums, kuru kādam derētu uzjautāt „likumpaklausīgajai un kārtību mīlošajai” deputātei Sprūdei - „откуда денги?”.

Situāciju vēl aizdomīgāku padara tas, ka vien pusgada laikā pēc stāšanās amatā 21 gadu jaunajai politiķei pēkšņi amatpersonas deklarācijā parādījās arī 2 dzīvokļi Rēzeknē. Kā jau minēju iepriekš, partijas „Likums un kārtība” valdē iespējams ir pilnīgi viss!

Novērtē šo rakstu:

286
79

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...