Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu
Juris Jansons, tiesībsargs25.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam.
Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu labu vidējās paaudzes cilvēku.
Cilvēki ir dažādi un mēdz būtiski atšķirties arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, dzīves veidu, nodarbošanos un citus individuālos, sociālos un ekonomiskos faktorus. Turklāt jāņem vērā, ka arī gados jauns vai vidējās paaudzes bankas klients var negaidīti zaudēt ienākumus vai aiziet mūžībā, neizpildot savas kredītsaistības pret banku. Līdz ar to minētā problēma ik pa laikam raisa gan juridiskas, gan morāli ētiskas diskusijas ne tikai Latvijā.
Saskaņā ar Satversmes 91.pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Turklāt atbilstoši Satversmes 95.pantam cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.
Līdz ar to nedrīkst cilvēku tiesiski diferencēt, balstoties uz kādu no šiem aizliegtajiem kritērijiem, tajā skaitā vecumu. Par diskrimināciju var runāt tikai tad, ja atšķirīgā attieksme, balstoties uz vecumu, ir neattaisnota. Atšķirīga attieksme, pamatojoties uz vecumu, pakalpojumu sniegšanas jomā ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja to attaisno leģitīms mērķis, kura sasniegšanai izvēlētie līdzekļi ir atzīstami par proporcionāliem, nepieciešamiem un efektīviem.
Nenoliedzami, piešķirot kredītu, kredītiestādei ir svarīgi ņemt vērā personas kredītvēsturi un spēju atmaksāt kredītu. Kredītiestāde var atteikt kredīta izsniegšanu, ja ir pamats secināt, ka klients nebūs spējīgs atmaksāt atpakaļ aizņemtos līdzekļus.
Tiesībsarga ieskatā atsevišķās situācijās personas vecums var būt viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, vērtējot, vai personai var piešķirt kredītu. Taču nav pieņemams, ja tas ir vienīgais vai galvenais kritērijs, balstoties uz kuru, kredītiestāde automātiski atsaka personai tiesības saņemt kredītpakalpojumus, papildus neveicot kompleksu personas situācijas analīzi, balstoties uz objektīviem un salīdzināmiem kritērijiem, personas maksātspēju, izdevumiem, kredītvēsturi, aktuālu un ticamu avotu, piemēram, statistiku, pētījumiem.
Līdz ar to tiesībsarga ieskatā, lai novērstu uz vecuma pamata balstītu diskrimināciju kreditēšanas jomā, būtu vēlams, ka senioru gadījumā kredītiestādes piemērotu individuālu riska izvērtējumu. Vecuma izmantošana riska novērtējumā būtu jāpamato ar precīziem, aktuāliem, ticamiem un būtiskiem datiem, pētījumiem un statistiku.
Riska faktori saistībā ar vecumu nav diskriminējoši, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir izšķirošie riska novērtēšanas faktori. Ja kreditors, pamatojoties uz precīziem, jaunākiem un atbilstošiem datiem, var pierādīt, ka neatmaksāšanas risks noteiktā vecuma diapazonā ir ievērojami lielāks, tad kredīta piešķiršanas gadījumā ir atļauts kreditoram noteikt papildu nosacījumus. Tādā veidā joprojām pastāvētu iespēja personai piešķirt finanšu pakalpojumu, vienlaikus nodrošinot, ka šādas segmentācijas nosacījumi ir ārkārtīgi strikti un fundamentāli pamatoti.
Vienlaikus norādāms, ka liegums izsniegt kredītu, balstoties uz vecumu, neliedz personai tiesības to apstrīdēt, tajā skaitā, minētos pētījumus, datus un statistiku, uz kuriem atsaucās kredītiestāde, vispirms jau pašā kredītiestādē, nepieciešamības gadījumā vēršoties arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un citās tiesību aizsardzības iestādēs.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
