Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam.

Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu labu vidējās paaudzes cilvēku.

Cilvēki ir dažādi un mēdz būtiski atšķirties arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, dzīves veidu, nodarbošanos un citus individuālos, sociālos un ekonomiskos faktorus. Turklāt jāņem vērā, ka arī gados jauns vai vidējās paaudzes bankas klients var negaidīti zaudēt ienākumus vai aiziet mūžībā, neizpildot savas kredītsaistības pret banku. Līdz ar to minētā problēma ik pa laikam raisa gan juridiskas, gan morāli ētiskas diskusijas ne tikai Latvijā.

Saskaņā ar Satversmes 91.pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Turklāt atbilstoši Satversmes 95.pantam cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.

Līdz ar to nedrīkst cilvēku tiesiski diferencēt, balstoties uz kādu no šiem aizliegtajiem kritērijiem, tajā skaitā vecumu. Par diskrimināciju var runāt tikai tad, ja atšķirīgā attieksme, balstoties uz vecumu, ir neattaisnota. Atšķirīga attieksme, pamatojoties uz vecumu, pakalpojumu sniegšanas jomā ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja to attaisno leģitīms mērķis, kura sasniegšanai izvēlētie līdzekļi ir atzīstami par proporcionāliem, nepieciešamiem un efektīviem.

Nenoliedzami, piešķirot kredītu, kredītiestādei ir svarīgi ņemt vērā personas kredītvēsturi un spēju atmaksāt kredītu. Kredītiestāde var atteikt kredīta izsniegšanu, ja ir pamats secināt, ka klients nebūs spējīgs atmaksāt atpakaļ aizņemtos līdzekļus.

Tiesībsarga ieskatā atsevišķās situācijās personas vecums var būt viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, vērtējot, vai personai var piešķirt kredītu. Taču nav pieņemams, ja tas ir vienīgais vai galvenais kritērijs, balstoties uz kuru, kredītiestāde automātiski atsaka personai tiesības saņemt kredītpakalpojumus, papildus neveicot kompleksu personas situācijas analīzi, balstoties uz objektīviem un salīdzināmiem kritērijiem, personas maksātspēju, izdevumiem, kredītvēsturi, aktuālu un ticamu avotu, piemēram, statistiku, pētījumiem.

Līdz ar to tiesībsarga ieskatā, lai novērstu uz vecuma pamata balstītu diskrimināciju kreditēšanas jomā, būtu vēlams, ka senioru gadījumā kredītiestādes piemērotu individuālu riska izvērtējumu. Vecuma izmantošana riska novērtējumā  būtu jāpamato ar precīziem, aktuāliem, ticamiem un būtiskiem datiem, pētījumiem un statistiku.

Riska faktori saistībā ar vecumu nav diskriminējoši, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir izšķirošie riska novērtēšanas faktori. Ja kreditors, pamatojoties uz precīziem, jaunākiem un atbilstošiem datiem, var pierādīt, ka neatmaksāšanas risks noteiktā vecuma diapazonā ir ievērojami lielāks, tad kredīta piešķiršanas gadījumā ir atļauts kreditoram noteikt papildu nosacījumus. Tādā veidā joprojām pastāvētu iespēja personai piešķirt finanšu pakalpojumu, vienlaikus nodrošinot, ka šādas segmentācijas nosacījumi ir ārkārtīgi strikti un fundamentāli pamatoti.

Vienlaikus norādāms, ka liegums izsniegt kredītu, balstoties uz vecumu, neliedz personai tiesības to apstrīdēt, tajā skaitā, minētos pētījumus, datus un statistiku, uz kuriem atsaucās kredītiestāde, vispirms jau pašā kredītiestādē, nepieciešamības gadījumā vēršoties arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un citās tiesību aizsardzības iestādēs.

Novērtē šo rakstu: