Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu
Juris Jansons, tiesībsargs25.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam.
Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu labu vidējās paaudzes cilvēku.
Cilvēki ir dažādi un mēdz būtiski atšķirties arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, dzīves veidu, nodarbošanos un citus individuālos, sociālos un ekonomiskos faktorus. Turklāt jāņem vērā, ka arī gados jauns vai vidējās paaudzes bankas klients var negaidīti zaudēt ienākumus vai aiziet mūžībā, neizpildot savas kredītsaistības pret banku. Līdz ar to minētā problēma ik pa laikam raisa gan juridiskas, gan morāli ētiskas diskusijas ne tikai Latvijā.
Saskaņā ar Satversmes 91.pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Turklāt atbilstoši Satversmes 95.pantam cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.
Līdz ar to nedrīkst cilvēku tiesiski diferencēt, balstoties uz kādu no šiem aizliegtajiem kritērijiem, tajā skaitā vecumu. Par diskrimināciju var runāt tikai tad, ja atšķirīgā attieksme, balstoties uz vecumu, ir neattaisnota. Atšķirīga attieksme, pamatojoties uz vecumu, pakalpojumu sniegšanas jomā ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja to attaisno leģitīms mērķis, kura sasniegšanai izvēlētie līdzekļi ir atzīstami par proporcionāliem, nepieciešamiem un efektīviem.
Nenoliedzami, piešķirot kredītu, kredītiestādei ir svarīgi ņemt vērā personas kredītvēsturi un spēju atmaksāt kredītu. Kredītiestāde var atteikt kredīta izsniegšanu, ja ir pamats secināt, ka klients nebūs spējīgs atmaksāt atpakaļ aizņemtos līdzekļus.
Tiesībsarga ieskatā atsevišķās situācijās personas vecums var būt viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, vērtējot, vai personai var piešķirt kredītu. Taču nav pieņemams, ja tas ir vienīgais vai galvenais kritērijs, balstoties uz kuru, kredītiestāde automātiski atsaka personai tiesības saņemt kredītpakalpojumus, papildus neveicot kompleksu personas situācijas analīzi, balstoties uz objektīviem un salīdzināmiem kritērijiem, personas maksātspēju, izdevumiem, kredītvēsturi, aktuālu un ticamu avotu, piemēram, statistiku, pētījumiem.
Līdz ar to tiesībsarga ieskatā, lai novērstu uz vecuma pamata balstītu diskrimināciju kreditēšanas jomā, būtu vēlams, ka senioru gadījumā kredītiestādes piemērotu individuālu riska izvērtējumu. Vecuma izmantošana riska novērtējumā būtu jāpamato ar precīziem, aktuāliem, ticamiem un būtiskiem datiem, pētījumiem un statistiku.
Riska faktori saistībā ar vecumu nav diskriminējoši, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir izšķirošie riska novērtēšanas faktori. Ja kreditors, pamatojoties uz precīziem, jaunākiem un atbilstošiem datiem, var pierādīt, ka neatmaksāšanas risks noteiktā vecuma diapazonā ir ievērojami lielāks, tad kredīta piešķiršanas gadījumā ir atļauts kreditoram noteikt papildu nosacījumus. Tādā veidā joprojām pastāvētu iespēja personai piešķirt finanšu pakalpojumu, vienlaikus nodrošinot, ka šādas segmentācijas nosacījumi ir ārkārtīgi strikti un fundamentāli pamatoti.
Vienlaikus norādāms, ka liegums izsniegt kredītu, balstoties uz vecumu, neliedz personai tiesības to apstrīdēt, tajā skaitā, minētos pētījumus, datus un statistiku, uz kuriem atsaucās kredītiestāde, vispirms jau pašā kredītiestādē, nepieciešamības gadījumā vēršoties arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un citās tiesību aizsardzības iestādēs.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
