Veidojas divas Latvijas - vairākuma Latvija un Rīgas centra liberāļu Latvija
Raivis Zeltīts04.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja TV intervijā nespēja atbildēt apstiprinoši uz jautājumu par tautas tiesībām grozīt Satversmi un tautu nosauca par "tikai likumdevēju", kas ir ierobežots no Eiropas Savienības puses. Manuprāt, tas ir skandalozi!
Ir jāsaprot, ka izvēle mūsu priekšā arvien biežāk būs starp nacionālu demokrātiju un nedemokrātisku liberālismu, kuru simbolizē pavisam neironiskas bildes ar kronēto ST priekšsēdētāju no viņas fanu pulka. Pirmie tautu joprojām uzskata par suverēnu, bet otrie - par traucēkli saviem projektiem. It kā Satversme būtu nākusi no Briseles...
Kāds Twitter lietotājs pareizi norāda - šāds nedemokrātiskais liberālisms ir galēji nekonsekvents. Vienā brīdī apgalvo, ka suverēnas valsts konstitucionālās tiesas lēmumus nedrīkst apšaubīt, bet citā, ja lēmums nav bijis viņu ideoloģijai labvēlīgs (kā Polijā), — uzsver, ka šādi lēmumi obligāti jāapstrīd.
Nacionālās demokrātijas pusē ir tautas vairākums, kura tiesības šobrīd tiek apšaubītas no mazākuma puses. Veidojas divas Latvijas - vairākuma Latvija un Rīgas centra liberāļu Latvija. Šī otrā Latvija ne tikai nosaka tiesu lēmumus, bet arī to, ko pirmā Latvija par šiem lēmumiem dzirdēs sabiedriskajā medijā, lasīs lielajos portālos un žurnālos.
Otrā Latvija arī būtu patiesi atvieglota, ja Latvijā ieviestu tiešo pārvaldi no ārzemēm, lai vairs nebūtu jācīnās pret vietējo "iezemiešu tumsonību". Viņi man atgādina pirmā Latvijas neatkarības posma sociāldemokrātus, kam neatkarīga Latvija bija vien "nepieciešamais ļaunums" ceļā uz vispasaules proletāriešu apvienošanu.
Aprakstītais spēku samērs gan ir mazliet mānīgs. Īstenībā stāsts jau nav par Latvijas vairākumu pret mazākumu, bet gan par Latviju pret globālo vairākumu - LGBT ideoloģiju atbalsta lielās korporācijas, finanšu oligarhija, Holivuda, Brisele, lielie sociālie tīkli.
Kāds varbūt piebildīs, ka ir arī vēl trešais spēks, kas ir Kremlis. Pēc "Saskaņas" kursa maiņas vairs nav šaubu, ka tas patiesībā ir viens un tas pats spēks ar divām sejām – kreisi liberālo Latvijas graušanai un eirāziski autoritāro Latvijas pakļaušanai.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
