Veids, kā 100 gadu laikā Latvijā dabūt indiešus un ķīniešus kaimiņos (stāsts balstīts patiesos notikumos)
Pietiek lasītājs27.09.2024.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Tā kā esmu dzimis Kurzemē, man nav nekādu problēmu latviski runājošus romus uzskatīt par savējiem. Satiekot kaimiņu Stabu ielas mājas pagalmā, uz jautājumu - kas jauns - saņēmu atbildi, ka nekā. Bet, mirkli padomājot, kaimiņš teica: ir gan jauns – mums kaimiņos indusi nopirkuši dzīvokli. Vesels tabors jau esot divās istabās.
Tas nedaudz nošokēja, lai arī jau gadus desmit biju redzējis uz šīs ielas pretim nākošu, šķiet, indieti. Bet tas mani neskāra tik konkrēti. Jo nesen vēl priecājos, ka kaimiņos pamazām bija nākuši klāt manas nācijas pārstāvji un arī Voroņežas (Krievijas Federācija) iedzīvotāju, kura uz Latviju bija atbraukusi šķiet astoņdesmitajos kā uz Pribaltikas Rigu un latviski, protams, nerunāja, pēc, šķiet, 12 gadu sliktām tiesāšanām (2005.-2015. tiesas un vēl divi gadi bonusā) tomēr biju dabūjis ārā no nopirktā dzīvokļa. Vispār nams (nr.95) vecs, un pavisam blakus kaimiņos (šķiet, nr.99) kādreiz mitis arī Zigfrīds Anna Meierovics. Tāpēc neviļus aizdomājos - ko gan viņš būtu teicis par paša veidoto un loloto Latviju. Tāpēc arī kā laika atskaiti ņemu simt ne Markesa vientulības, bet Latvijas gadus.
Viņš, protams, nevarēja paredzēt to, ka čoms, ar kuru piedalījās Latvijas Republikas dibināšanā, – Kārlis Ulmanis 1934.gada 15.maijā ar vārdiem, ka visi tā dara (Eiropā bija viena vienīga autokrātija (Hitlers gan demokrātiski ievēlēts un izveidoja autokrātiju), Musolīni, Franko, Smetona – leišu kaimiņš Antans 1926.gadā un tā tālāk, lasot garo sarakstu.,ieskaitot arī tālo austrumu Japānu ar imperatoru), veiks valsts apvērsumu. Faktiski noziedzīgu nodarījumu, kurš paredzēts toreizējā Sodu likuma (bija spēkā līdz 1940.gada 17.jūnijam) Otrajā nodaļā kā Dumpis. Un šīs nodaļas 69.pants gan noteica, ka tas, kas lietojis varas darbus ar nolūku: grozīt Latvijā pastāvošo valsts iekārtu, sodāms ar spaidu darbiem uz visu mūžu vai uz noteiktu laiku.
Bet Kārlis nevienu gan nenosita un galā saņēma saņēma bargāku sodu. Bet bija jau arī labie darbi viņa laikā – latviskas Latvijas izveide. Kārlis nevarēja paredzēt, ka SPRS (krievu laiku abreviatūra PSRS) viņu apčakarēs un pēc okupācijas (jeb aneksijas, kā vēlaties) vajadzēs braukāt mersedesā pa Rīgu un muldēt, ka vinš paliek savā vietā, lai pārējie arī paliekot. Un to, ka viņa kaulus 199.. gadā politbiznesmenis Joahims kopā ar draugiem brauks meklēt uz tālo Turkmenbaši (Krasnovodsku).
Viņš nevarēja paredzēt arī to, ka viņa būvēto Latviju, veicot noziedzīgu nodarījumu pret Latvijas valsti, krievu organizētā nelikumīgā Tautas Saeima 100 konkrētu personāžu sastāvā palīdzēs inkorporēt SPRS. Turklāt arī to, ka viens otrs no šiem viltus vēlēšanās ievēlētajiem viltus deputātiem personāžiem nemaz nebija Latvijas pavalstnieks (piemēram, blēdis un komunists Žanis Spure).
Bet pirms tam bija Kārļa slavenais - lai viņi brauc, lai brauc uz visiem laikiem! Ar to domājot fīrera aizsauktos vācbaltiešus uz fāterlandi. Zārks jau nekad nemēsz palikt tukšā, un fīrera aizsaukto vācbaltiešu vietā (ar kuriem bijām sadzīvojuši, kā mēdz teikt, 700 gadus) dabūjām ko? Pareizi – visu tautību krievus pēc Otrā pasaules kara. Kurā mongoļu-tatāru ordas pārstāvis ar sabiedroto palīdzību savu pirmskara sabiedroto trako Ādolfu vinnēja.
Ja jautāsiet, kāds tam visam sakars ar indusiem man kaimiņos, atbilde: nu tieša sakara jau nemaz nav, jo pirms tam tur dzīvoja bāleliņš, kurš kā daudzi bāleliņi vienkārši koda par daudz. Un dzīvokli viņam atņēma legāla SIA, legāli to pārdodot. SPRS laikos iebraukušie citi - vairāk kā ilustrācija Latvijas simt gadu nogrieznim (laika atskaite 1924.-2024.).
Bet daļa Zigfrīda Annas pēcteču krievu okupācijas laikā bija spiesti dzīvot Vācijā, Ziemelamerikā, Austrālijā un citur.
Jautājums un mīkla visa kalibra progresīvajiem attīstītājiem, paristiem un citiem – vai kāds zina, cik pašlaik Latvijā ir arābu, indusu, ķīniešu un kā viņi ir tik nemanāmi daudz pamanījušies būt jau kaimiņos? Turklāt viņi arī neievēro valodas likumu faktiski visu simts procentu apjomā.
Bet vēsturi kaut vai uz pirkstiem gan jāzina. Pilnībā piekrītot vēsturnieka Ginta Apala teiktajam, ka tā nemēdz atkārtoties viens pret vienu un lietas rodas arī pilnīgi no jauna, tomēr domāju, ka tās zināšana labāk palī[i]dz saprast, kas un kā mums parādās kaimiņos. Un kāpēc viņi runā svešā mēlē.
P.S. Kur palika ķīnieši? Tie uz Avotu ielas ir nopirkuši telpas, kuras uzņēmējdarbības veikšanai īzīrē manai paziņai kurzemniecei.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
