Iesaki rakstu: 
Izvēlēties vēl labāku dienu lielveikalu ķēdes atvēršanai nebija iespējams. „Lidl” ienāca Latvijā ar rindām, šausminošām Pavļuta uzrunām par ārvalstu mediķu piesaisti un karalauka hospitāļu atklāšanu un gaidāmu valdības sēdi, kas sēj paniku Latvijas iedzīvotājos, - jo nudien neviens nespēj prognozēt, kas tiks atļauts, kas aizliegts un kāda tam visam jēga.
Pēc valdības locekļu retorikas var spriest, ka aizliegumi attieksies uz pulcēšanos iekštelpās, tirdzniecību, kultūras dzīvi, pārvietošanās iespējām. „Cilvēkam vienkāršajam” tas atgādina pērnā gada ierobežojumus pirkt grāmatas, cepešpannas un veļaspulveri.
Vakar kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklējām dažus lielveikalus un noteicām ogļskābās gāzes piesātinājumu veikalu telpās. Atgādināšu, ka katrs cilvēks ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi.
Ogļskābās gāzes piesātinājums ir pārliecinošs indikators telpas ventilācijas kvalitātei. Eiropas savienības maksimāli pieļaujamā normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā ir 2160 mg/m3 (1200 ppm), bet 50 000 ppm ir nāvējoši. Normāli būtu, ja CO2 daudzums veikalu gaisā būtu līdz 600 ppm.
Uzkrītoši, ka visos lielveikalos, kuros gaisa kvalitāti centāmies noteikt, šis rādītājs bija robežās no 1000 līdz 1200 ppm. Tātad – normas augšējā robeža, tātad – ventilācija ir izslēgta lai taupītu elektrību. Tātad – līdz ar sliktu ventilāciju, lielāka iespēja arī vīrusa pārnesei.
Un vēl – kāds arī lielveikalos pēta ogļskābās gāzes piesātinājumu un nepieļauj maksimālās normas pārkāpšanu. Es vēlos teikt, ka uz pircējiem šie 1200 ppm nekādu ļaunumu neatstāj, bet uz pārdevējām, kuras šādos apstākļos spiestas uzturēties visu dienu – pārliecinoši negatīvu iespaidu uz veselību.
Uzreiz jāteic, ka tas nebija pētījums, izvēle nebija nejaušināta, bet „ērtāka” pēc loģistikas, un pārliecinoši skāra vairāk vienas veikalu ķēdes, tādēļ rezultāti nav publicējami, bet es gatavojos lūgt Veselības inspekciju pārbaudīt veikalos gaisa kvalitāti ar atbilstošu atlasi, standartizētu aparatūru un precīzu metodiku.
Lielveikalu vēlme paļauties uz augstajiem griestiem, telpas kubatūru, bet taupīt uz aktīvas ventilācijas iekārtām saistīta ar pārliecību – veikalā visi ir maskās, un netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits. Te nu reiz valdība ar saviem stingrajiem ierobežojumiem un noteikumiem ir iešāvusi sev kājā – jebkāda masku lietošana rada tikai un vienīgi nepamatotas drošības sajūtu ne tikai to lietotājiem, bet arī dažāda līmeņa vadītājiem un organizatoriem.
Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO raksta, ka koronavīrusu pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja telpa netiek ventilēta, bet daļa pilsoņu būs vīrusa izplatītāji, nelīdzēs nekādas maskas un divi metri – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos.
Tā kā vīrusu koncentrāciju veikalu gaisā noteikt ir ļoti sarežģīti un dažkārt pat neiespējami, CO2 koncentrācijas noteikšana var būt pietiekami labs instruments, lai pārliecinātos par telpas drošību pandēmijas apstākļos.
Apzinoties to, ka valdības locekļi sēdes laikā sērfo internetā citu kolēģu trauksmaino uzrunu laikā, šo rakstiņu es ievietoju ar cerību, ka to izlasīs lasītprotošie un garlaicības māktie valdības locekļi. Mans piedāvājums – neveriet ciet veikalus, neliedziet atsevišķu preču iegādi, bet parūpējieties par ventilācijas kvalitāti. Noteikt ogļskābās gāzes koncentrāciju ir neticami viegli un lēti.
Otrs mans aicinājums būtu lielveikalu vadībai nodrošināt ieslēgtas ultravioleto staru lampas naktsstundās vismaz tajās vietās, kurās pircēji koncentrējas – piemēram, pie kasēm.
Būtu labi, ja „Rimi”, „Maxima” un „Lidl” sacenstos nevis sprinta distancē (vienu dienu) banānu cenu samazināšanā, bet garajā distancē (vismaz visu gada auksto laiku) – gaisa kvalitātes nodrošināšanā.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
