Iesaki rakstu: 
Izvēlēties vēl labāku dienu lielveikalu ķēdes atvēršanai nebija iespējams. „Lidl” ienāca Latvijā ar rindām, šausminošām Pavļuta uzrunām par ārvalstu mediķu piesaisti un karalauka hospitāļu atklāšanu un gaidāmu valdības sēdi, kas sēj paniku Latvijas iedzīvotājos, - jo nudien neviens nespēj prognozēt, kas tiks atļauts, kas aizliegts un kāda tam visam jēga.
Pēc valdības locekļu retorikas var spriest, ka aizliegumi attieksies uz pulcēšanos iekštelpās, tirdzniecību, kultūras dzīvi, pārvietošanās iespējām. „Cilvēkam vienkāršajam” tas atgādina pērnā gada ierobežojumus pirkt grāmatas, cepešpannas un veļaspulveri.
Vakar kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklējām dažus lielveikalus un noteicām ogļskābās gāzes piesātinājumu veikalu telpās. Atgādināšu, ka katrs cilvēks ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi.
Ogļskābās gāzes piesātinājums ir pārliecinošs indikators telpas ventilācijas kvalitātei. Eiropas savienības maksimāli pieļaujamā normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā ir 2160 mg/m3 (1200 ppm), bet 50 000 ppm ir nāvējoši. Normāli būtu, ja CO2 daudzums veikalu gaisā būtu līdz 600 ppm.
Uzkrītoši, ka visos lielveikalos, kuros gaisa kvalitāti centāmies noteikt, šis rādītājs bija robežās no 1000 līdz 1200 ppm. Tātad – normas augšējā robeža, tātad – ventilācija ir izslēgta lai taupītu elektrību. Tātad – līdz ar sliktu ventilāciju, lielāka iespēja arī vīrusa pārnesei.
Un vēl – kāds arī lielveikalos pēta ogļskābās gāzes piesātinājumu un nepieļauj maksimālās normas pārkāpšanu. Es vēlos teikt, ka uz pircējiem šie 1200 ppm nekādu ļaunumu neatstāj, bet uz pārdevējām, kuras šādos apstākļos spiestas uzturēties visu dienu – pārliecinoši negatīvu iespaidu uz veselību.
Uzreiz jāteic, ka tas nebija pētījums, izvēle nebija nejaušināta, bet „ērtāka” pēc loģistikas, un pārliecinoši skāra vairāk vienas veikalu ķēdes, tādēļ rezultāti nav publicējami, bet es gatavojos lūgt Veselības inspekciju pārbaudīt veikalos gaisa kvalitāti ar atbilstošu atlasi, standartizētu aparatūru un precīzu metodiku.
Lielveikalu vēlme paļauties uz augstajiem griestiem, telpas kubatūru, bet taupīt uz aktīvas ventilācijas iekārtām saistīta ar pārliecību – veikalā visi ir maskās, un netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits. Te nu reiz valdība ar saviem stingrajiem ierobežojumiem un noteikumiem ir iešāvusi sev kājā – jebkāda masku lietošana rada tikai un vienīgi nepamatotas drošības sajūtu ne tikai to lietotājiem, bet arī dažāda līmeņa vadītājiem un organizatoriem.
Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO raksta, ka koronavīrusu pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja telpa netiek ventilēta, bet daļa pilsoņu būs vīrusa izplatītāji, nelīdzēs nekādas maskas un divi metri – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos.
Tā kā vīrusu koncentrāciju veikalu gaisā noteikt ir ļoti sarežģīti un dažkārt pat neiespējami, CO2 koncentrācijas noteikšana var būt pietiekami labs instruments, lai pārliecinātos par telpas drošību pandēmijas apstākļos.
Apzinoties to, ka valdības locekļi sēdes laikā sērfo internetā citu kolēģu trauksmaino uzrunu laikā, šo rakstiņu es ievietoju ar cerību, ka to izlasīs lasītprotošie un garlaicības māktie valdības locekļi. Mans piedāvājums – neveriet ciet veikalus, neliedziet atsevišķu preču iegādi, bet parūpējieties par ventilācijas kvalitāti. Noteikt ogļskābās gāzes koncentrāciju ir neticami viegli un lēti.
Otrs mans aicinājums būtu lielveikalu vadībai nodrošināt ieslēgtas ultravioleto staru lampas naktsstundās vismaz tajās vietās, kurās pircēji koncentrējas – piemēram, pie kasēm.
Būtu labi, ja „Rimi”, „Maxima” un „Lidl” sacenstos nevis sprinta distancē (vienu dienu) banānu cenu samazināšanā, bet garajā distancē (vismaz visu gada auksto laiku) – gaisa kvalitātes nodrošināšanā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
