Iesaki rakstu: 
Izvēlēties vēl labāku dienu lielveikalu ķēdes atvēršanai nebija iespējams. „Lidl” ienāca Latvijā ar rindām, šausminošām Pavļuta uzrunām par ārvalstu mediķu piesaisti un karalauka hospitāļu atklāšanu un gaidāmu valdības sēdi, kas sēj paniku Latvijas iedzīvotājos, - jo nudien neviens nespēj prognozēt, kas tiks atļauts, kas aizliegts un kāda tam visam jēga.
Pēc valdības locekļu retorikas var spriest, ka aizliegumi attieksies uz pulcēšanos iekštelpās, tirdzniecību, kultūras dzīvi, pārvietošanās iespējām. „Cilvēkam vienkāršajam” tas atgādina pērnā gada ierobežojumus pirkt grāmatas, cepešpannas un veļaspulveri.
Vakar kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklējām dažus lielveikalus un noteicām ogļskābās gāzes piesātinājumu veikalu telpās. Atgādināšu, ka katrs cilvēks ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi.
Ogļskābās gāzes piesātinājums ir pārliecinošs indikators telpas ventilācijas kvalitātei. Eiropas savienības maksimāli pieļaujamā normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā ir 2160 mg/m3 (1200 ppm), bet 50 000 ppm ir nāvējoši. Normāli būtu, ja CO2 daudzums veikalu gaisā būtu līdz 600 ppm.
Uzkrītoši, ka visos lielveikalos, kuros gaisa kvalitāti centāmies noteikt, šis rādītājs bija robežās no 1000 līdz 1200 ppm. Tātad – normas augšējā robeža, tātad – ventilācija ir izslēgta lai taupītu elektrību. Tātad – līdz ar sliktu ventilāciju, lielāka iespēja arī vīrusa pārnesei.
Un vēl – kāds arī lielveikalos pēta ogļskābās gāzes piesātinājumu un nepieļauj maksimālās normas pārkāpšanu. Es vēlos teikt, ka uz pircējiem šie 1200 ppm nekādu ļaunumu neatstāj, bet uz pārdevējām, kuras šādos apstākļos spiestas uzturēties visu dienu – pārliecinoši negatīvu iespaidu uz veselību.
Uzreiz jāteic, ka tas nebija pētījums, izvēle nebija nejaušināta, bet „ērtāka” pēc loģistikas, un pārliecinoši skāra vairāk vienas veikalu ķēdes, tādēļ rezultāti nav publicējami, bet es gatavojos lūgt Veselības inspekciju pārbaudīt veikalos gaisa kvalitāti ar atbilstošu atlasi, standartizētu aparatūru un precīzu metodiku.
Lielveikalu vēlme paļauties uz augstajiem griestiem, telpas kubatūru, bet taupīt uz aktīvas ventilācijas iekārtām saistīta ar pārliecību – veikalā visi ir maskās, un netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits. Te nu reiz valdība ar saviem stingrajiem ierobežojumiem un noteikumiem ir iešāvusi sev kājā – jebkāda masku lietošana rada tikai un vienīgi nepamatotas drošības sajūtu ne tikai to lietotājiem, bet arī dažāda līmeņa vadītājiem un organizatoriem.
Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO raksta, ka koronavīrusu pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja telpa netiek ventilēta, bet daļa pilsoņu būs vīrusa izplatītāji, nelīdzēs nekādas maskas un divi metri – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos.
Tā kā vīrusu koncentrāciju veikalu gaisā noteikt ir ļoti sarežģīti un dažkārt pat neiespējami, CO2 koncentrācijas noteikšana var būt pietiekami labs instruments, lai pārliecinātos par telpas drošību pandēmijas apstākļos.
Apzinoties to, ka valdības locekļi sēdes laikā sērfo internetā citu kolēģu trauksmaino uzrunu laikā, šo rakstiņu es ievietoju ar cerību, ka to izlasīs lasītprotošie un garlaicības māktie valdības locekļi. Mans piedāvājums – neveriet ciet veikalus, neliedziet atsevišķu preču iegādi, bet parūpējieties par ventilācijas kvalitāti. Noteikt ogļskābās gāzes koncentrāciju ir neticami viegli un lēti.
Otrs mans aicinājums būtu lielveikalu vadībai nodrošināt ieslēgtas ultravioleto staru lampas naktsstundās vismaz tajās vietās, kurās pircēji koncentrējas – piemēram, pie kasēm.
Būtu labi, ja „Rimi”, „Maxima” un „Lidl” sacenstos nevis sprinta distancē (vienu dienu) banānu cenu samazināšanā, bet garajā distancē (vismaz visu gada auksto laiku) – gaisa kvalitātes nodrošināšanā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
