Veikli darboņi atkal grib izmantot nepilnības likumā, lai izliktu ģimeni no mājas Jūrmalā, bet naudu sadalītu
Imants Liepiņš07.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar jebkādu paņēmienu palīdzību juridiski kļūt par kopīpašniekiem, tad pārdot kopīgo māju vai zemi un naudu piespiedu kārtā sadalīt, no īpašuma izliekot visus pārējos — šī dažādu pusblēžu iecienītā shēma, ko ne Saeima, ne Tieslietu ministrija nemēģina apturēt, trāpījusi kārtējo nelaimīgo ģimeni. Šoreiz Jūrmalā.
Pēdējo divu gadu laikā mediji arvien biežāk ziņojuši par šādu shēmu: īpašumā, kas pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem (parasti daudzdzīvokļu mājas līdzīpašniekiem vai zemes mantiniekiem), dažas domājamās daļas nopērk, iemaina pret citu īpašumu vai pat “saņem dāvinājumā” kāda firma, kas tālāk pieprasa kopīpašuma izbeigšanu piespiedu kārtā.
It kā nevainīga prasība, tomēr izrādās, ka tā var beigties visādi, izņemot vienīgi loģisko risinājumu, kas būtu domājamo daļu sadalīšanu faktiskajos dzīvokļu īpašumos, visiem rakstveidā vienojoties par savstarpēji izdevīgiem objekta koplietošanas nosacījumiem. Tā kā Civillikums rakstīts trīsdesmito gadu vidū, kad tādas daudzdzīvokļu mājas kā padomju stila betona kastes vēl neeksistēja, šī problēma tolaik neizpaudās, tāpēc Civillikuma 1074. pants nosaka: “Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.”
Nākamais pants precizē — ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tad tiesa atkarībā no dalāmā nekustamā īpašuma īpašībām un lietas apstākļiem (1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, vajadzības gadījumā nodibinot servitūtus, vai (2) atdod visu nekustamo īpašumu vienam kopīpašniekam ar pienākumu izmaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai (3) nosaka nekustamo īpašumu pārdot, sadalot naudu kopīpašnieku starpā, vai arī (4) izšķir jautājumu ar lozi.
Apstākļos, kad Civillikums principiāli neparedz mājas juridiski korektu sadalīšanu faktiskajos dzīvokļos un to nostiprināšanu Zemesgrāmatā, klusībā zeļ shēmas, ar kurām veikli darboņi maiņas vai dāvinājuma ceļā iegūst kaut vai tikai vienu simto domājamo daļu no ēkas, lai tad celtu prasību tiesā par mājas pārdošanu izsolē, pārējo īpašnieku izlikšanu uz ielas un naudas sadalīšanu. Izsolē parasti piedalās iepriekš sarunāts “savējais” pretendents, kurš lielākoties ir vienīgais, iegūstot ēku par nesamērīgi zemu cenu.
Piemēram, Dienas Bizness citējis juristes Kristīni Gaiguli-Šāvēju un Ievu Šakari, kas stāsta par vienu šādu negodprātīgu gadījumu: “Firma uz maiņas līguma pamata iegūst dažas domājamās daļas no kopīpašuma. Pārējie 6 kopīpašnieki savus dzīvokļus ieguvuši mantošanas ceļā, un tā ir viņu vienīgā dzīvesvieta. Jaunais kopīpašnieks uz vēl viena maiņas līguma pamata atdod niecīgu daļiņu no īpašuma tālāk [sev pazīstamai firmai], kura ieķīlā sev tagad piederošo vienu deviņdesmitdaļu kopīpašuma, kas reāli atbilst
Juridisko zinātņu doktors, zvērināts advokāts Rolands Neilands Latvijas Avīzē brīdina par vēl vienu shēmas paveidu: “Viena no izplatītākajām shēmām — piedalīties īpašuma piespiedu izsolēs, ja kāds no kopīpašniekiem nav samaksājis nekustamā īpašuma nodokli un ir parādā pašvaldībai. Domājamo daļu sākumcena parasti ir vairākas reizes zemāka nekā to reālā vērtība. Šādi šīs firmas iegādājas dzīvokļus, daudzdzīvokļu namus, ģimeņu privātmājas, zemi, arī administratīvās ēkas.”
Lai arī pagājušogad Senāts, izskatot lietu par sešu kopīpašnieku mājas pārdošanu izsolē piecu kvadrātmetru īpašnieka iegribas dēļ (šo prasību, starp citu, beigās neapmierināja), pieņēma blakuslēmumu par šādām shēmām informēt Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu, lai varētu sākt attiecīgās Civillikuma normas uzlabošanu, pagaidām nav ticis ziņots, ka deputāti to būtu izdarījuši.
Rakstos un tiesu spriedumos par šo tēmu visbiežāk minētas tādas kompānijas kā A/S Reversed un A/S Latzemes Aktīvi, par kurām neskaitāmās intervijās un publikācijās brīdinājis agrākais izmeklētājs un prokurors Klementijs Rancāns, kurš pēc aiziešanas pensijā kā jurists nodarbojas ar dzīvokļu īrnieku un īpašnieku tiesību aizstāvību.
Tagad bēdīgā situācijā nonākusi Maija Surgunte, kam kopā ar tēvoci Voldemāru ir ģimenes īpašums Jūrmalā, Slokas ielā 109. Viņa publicējusi detalizētu, faktiem bagātu video, kurā norāda uz nonākšanu shēmas upura lomā: lai arī abi zemesgabali
“Ekonomiskās krīzes rezultātā 2011. gadā māju [bez zemes] izsolē par 26 tūkstošiem latu iegādājās Parex bankas meitasuzņēmums, 2015. gadā pārdeva tālāk SIA Raddo par 57 500 eiro. Nākamajā gadā Raddo izteica piedāvājumu Voldemāra zemesgabalu atpirkt par 5000 eiro, kamēr pat kadastrālā vērtība bija 30 117 eiro,” stāsta M. Surgunte, ar to norādot, ka firma gribējusi tikt pie zemes Jūrmalā par 4 eiro un 16 centiem kvadrātmetrā.
Pavasarī tēvocis saņēmis brīdinājumu, ka firma tiesas ceļā prasīšot dalītā kopīpašuma izbeigšanu, pārdodot īpašumu izsolē. Septembrī pienācis jauns “piedāvājums” — vai nu sirmgalvis nopērk māju par 96 tūkstošiem, vai arī pārdod savu zemesgabalu par 22 tūkstošiem. Tā kā ģimenei tāds “darījums” nav bijis pieņemams, Surgunti to noraidījuši. Tālāk firma griezusies tiesās un uzvarējusi visās instancēs: arī Senāts nospriedis, ka īpašums jāpārdod, nauda jāsadala. “Interesanti, ka deviņus mēnešus vēlāk Senāts līdzīgā tiesvedībā nospriedis, ka šāda veida prasības, kas celtas pretēji labai ticībai, nav apmierināmas,” piebilst M. Surgunte.
Pēc tam izrādījies, ka pret firmai Raddo piederošo ēku piedziņu vērsusi vēl kāda firma ar nosaukumu Bonus LV, kuras līdzīpašnieks ar Raddo vadītāju esot labi pazīstami — viņiem kopīgi piederot vēl kāda trešā firma.
Vērtējumu rezultātā zemes piespiedu pārdošanas vērtība aplēsta kā 20 900 eiro, savukārt dzīvojamās mājas piespiedu pārdošanas vērtība sasniegusi 60 800 eiro. Šī gada janvārī bijušas nozīmētas izsoles gan ēkai, gan zemei — uz mājas izsoli neviens nepieteicās, bet zemes izsolē, lai nezaudētu ģimenes īpašumu, kā dalībniece pieteikusies arī pati Maija Surgunte. Otrs dalībnieks — protams, SIA Raddo.
Intensīvas solīšanas rezultātā zemes cena, kura sākumā bija aprēķināta nepilna 21 tūkstoša apmērā, uzkāpa pāri 73 tūkstošiem. Tā kā M. Surguntei būtu jāizpērk tikai mazākais no abiem reizē pārdotajiem zemesgabaliem (jo lielākais, kā atceramies, jau visu laiku atradās ģimenes īpašumā), tad zemes atpirkšana no Raddo viņai izmaksātu ap 32 tūkstošiem eiro — vairs ne gluži nereāla summa, jo bija izdevies saņemt bankas piekrišanu kreditēt darījumu.
M. Surgunte raksta: “Tā kā es nosolīju augstāko summu, ir pašsaprotami, ka samaksāt to varētu ar bankas kredīta palīdzību — bet tā saņemšanai bija nepieciešama Raddo [kā dzīvojamās ēkas īpašnieka, kam ir pirmpirkuma tiesības] atļauja, ko viņi nedeva.” Būdama otra izsoles dalībniece, Raddo nav piekritusi maksāt otru augstāko cenu, ko bija solījusi. Automātiski izsole atzīstama par nenotikušu, jo neviens beigās nav samaksājis.
“Vai tiešām tiesiskā valstī var piespiedu kārtā pārdot ģimenes kopīpašumu un izlikt tajā dzīvojošos cilvēkus, pat ja viņi nevienam neko nav parādā, pat ne formāli?” — jautā Maija Surgunte.
Šonedēļ noslēdzās atkārtotā izsole. Tā kā koronavīrusa dēļ visas klātienes izsoles atceltas, tā notikusi vietnē izsoles.ta.gov.lv, un šoreiz bijis tikai viens pretendents — e-izsoles īpatnību dēļ nav pat zināms, kas varētu būt uzvarētājs.
M. Surguntes video Facebookā līdz ar dažādiem dokumentiem:
https://m.facebook.com/maija.maijs/posts/pcb.2711974325692949/
Zvērinātu advokātu un citu speciālistu brīdinājumi par shēmu bīstamību:
https://www.buvbaze.lv/lv/articles/5048-reiderisma-iespeja-sakara-ar-kopipasumu.html
https://www.la.lv/noperk-domajamo-dalu-bet-pievac-tavejo
https://derlingprimus.eu/lv/publikacijas/netaisnpratiga-prasiba-par-kopipasuma-izbeigsanu/#
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
