Iesaki rakstu: 
„Jaunā Vienotība” uztaisījuši reklāmas rullīti par Rīgu. Viena priekšrocība esot tas, ka (Viļņa Ķirša vārdiem) šeit lielākoties runājot vismaz trīs valodās. Laikam domāta multikulturālā mazā roģina.
Tad redzams okeānu varonis laineris, laikam domāts Tallink, kurš vairs uz šejieni nebrauc jau pasen. Bet lidot lidojam. Transporta megapole.
Ar prieku uzzināju, kā Rīgā atrodami pieejami mājokļi, augstākā līmeņa medicīnas aprūpe un izglītība. Viss tas salīdzināms ar Ziemeļvalstu līmeni. Nezinu/nepateica, kur tas viss ir, bet reklāmas rullītis laikam domāts ne vietējiem bauriem, kuri nesūta savus radus ārstēties uz Šveices klīnikām.
Uz Rīgu aicina pārvākties tos, kuriem nav un nevajag bankas kontu. Kā galvenā priekšrocība tiek minēts tas, ka Rīgā ir visstingrākā naudas pretatmazgāšanas sistēma un policistu priekšnieki būšot tepat aiz stūra. Un tad vēl mākslīgais intelekts, izrādās, arī ir. Izķer tos, kurus nepamana minētais policists.
Atgādināšu, ka ārvalstniekiem atvērt kontu bankā sev vai savam uzņēmumam būs vismaz grūti, ja ne neiespējami. Punktu pieliks neskaitāmas anketas, bet tas laikam tas mākslīgais intelekts.
Un tad izskan apgalvojums, ka mums, izrādās, ir cutting edge digitālie risinājumi, konkrēti e-pārvalde. Igaunija skaudīgi noraugās. Laikam domāta klibā e-veselība, kura slavena tikai ar nelietderīgi iztērēto naudu.
Vai varbūt tas, ka Latvijā apzināti (no Latvijas Bankas puses) nobremzēta fintek nozare, tostarp moderno maksājumu sistēmu attīstība, bet tādus gan varam izmantot kaimiņvalstī Lietuvā (Revolut, Paysera).
Kādu auditoriju ar šādu pieeju var uzrunāt? Nedaudz padomāju. Vienīgā mērķauditorija acīmredzot ir labi apmaksātā Eiropas ierēdniecība. Birokrātu paradīze!
https://www.youtube.com/watch?v=0BYjP-rJOls
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
