Iesaki rakstu: 
„Jaunā Vienotība” uztaisījuši reklāmas rullīti par Rīgu. Viena priekšrocība esot tas, ka (Viļņa Ķirša vārdiem) šeit lielākoties runājot vismaz trīs valodās. Laikam domāta multikulturālā mazā roģina.
Tad redzams okeānu varonis laineris, laikam domāts Tallink, kurš vairs uz šejieni nebrauc jau pasen. Bet lidot lidojam. Transporta megapole.
Ar prieku uzzināju, kā Rīgā atrodami pieejami mājokļi, augstākā līmeņa medicīnas aprūpe un izglītība. Viss tas salīdzināms ar Ziemeļvalstu līmeni. Nezinu/nepateica, kur tas viss ir, bet reklāmas rullītis laikam domāts ne vietējiem bauriem, kuri nesūta savus radus ārstēties uz Šveices klīnikām.
Uz Rīgu aicina pārvākties tos, kuriem nav un nevajag bankas kontu. Kā galvenā priekšrocība tiek minēts tas, ka Rīgā ir visstingrākā naudas pretatmazgāšanas sistēma un policistu priekšnieki būšot tepat aiz stūra. Un tad vēl mākslīgais intelekts, izrādās, arī ir. Izķer tos, kurus nepamana minētais policists.
Atgādināšu, ka ārvalstniekiem atvērt kontu bankā sev vai savam uzņēmumam būs vismaz grūti, ja ne neiespējami. Punktu pieliks neskaitāmas anketas, bet tas laikam tas mākslīgais intelekts.
Un tad izskan apgalvojums, ka mums, izrādās, ir cutting edge digitālie risinājumi, konkrēti e-pārvalde. Igaunija skaudīgi noraugās. Laikam domāta klibā e-veselība, kura slavena tikai ar nelietderīgi iztērēto naudu.
Vai varbūt tas, ka Latvijā apzināti (no Latvijas Bankas puses) nobremzēta fintek nozare, tostarp moderno maksājumu sistēmu attīstība, bet tādus gan varam izmantot kaimiņvalstī Lietuvā (Revolut, Paysera).
Kādu auditoriju ar šādu pieeju var uzrunāt? Nedaudz padomāju. Vienīgā mērķauditorija acīmredzot ir labi apmaksātā Eiropas ierēdniecība. Birokrātu paradīze!
https://www.youtube.com/watch?v=0BYjP-rJOls
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
