Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas ir brīnumu laiks. Kāds indeksē pensijas, cits ministrs atceras par reģionālām vizītēm, bet vēl kāds steidz izmantot savas pēdējās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbības pēdējās nedēļas piektdienas pēcpusdienā sabiedrību sasniedza ziņa par vēja parku jūrā starp Pāvilostu un Užavu.

Mēs Latvijā ražojam elektrību pārāk maz, un vēja parki var to labot. Pēdējā laikā tieši elektrības rēķini mums atgādina par nepaveiktajiem darbiem valsts enerģētikas politikā. Šī iemesla dēļ atjaunīgie energoresursi šobrīd ir uzskatāmi par nacionāla un starptautiska mēroga prioritātēm. 

Ja sauszemes vēja parku ierīkošana praktiski vienmēr izraisa plašas diskusijas, tad vēja parku būvniecība jūrā ir potenciāli mazāk diskutabla, lai gan būtiski dārgāka. Pašlaik  Latvijas piekrastē un teritoriālajos ūdeņos plašiem nogabaliem ir apstiprināts izpētes teritoriju statuss.

Horizonts, ko mēs redzam no Jūrkalnes stāvkrasta, atrodas aptuveni 16 km attālumā. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka Elwind plānotais izvietojums ir 15 – 20 kilometri. Turklāt Baltijas jūrā tiek plānoti tik augsti vēja ģeneratori, ka tiem būtu jāatrodas pat 50 km attālumā no krasta, lai tos neredzētu. Jāsaka, ka Dullajam Daukam vairs nebūtu jāmirst, lai uzzinātu, kas ir aiz horizonta. Viņš tur skaidri redzētu vēja ģeneratorus.

Būtu loģiski Baltijas jūrā būvēt vēja parku pretī mežiem un neapdzīvotām teritorijām. Vai pilsētu un industriālo zonu tuvumā, kur tie pat varētu piestāvēt molu un kuģu fonā. Tādēļ diezgan neizprotams ir to plānotais izvietojums pretī Jūrkalnei, Užavai un Pāvilostai, kas balstītas dabas tūrismā un dzīvesveidā.

Valsts un attīstītājs vēja parkam var izvēlēties jūras teritorijas pretī Kurzemes mežiem – tur nebūtu, kam protestēt, un daudz mazāk tiktu ietekmēta arī reģiona uzņēmējdarbības vide. Tā vietā kartē tiek atzīmēta viena no Latvijas tūrisma mekām, kur ap neskarto dabu ir izveidota vesela industrija – viesnīcas, restorāni, kempingi, mākslas plenēri, sērfošanas kultūra utt. Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ir negatīva attieksme pret vēja parkiem jūrā, ja tie ir saskatāmi no krasta.

Pasaulē populārais ziņu kanāls CNN ir iekļāvis Jūrkalnes stāvkrastu starp Eiropas 20 skaistākajām vietām, kur aicina doties izbaudīt mežonīgo dabu un ainaviskos saulrietus. Kopumā Ventspils novadā ir trīs nacionālie ainavu dārgumi, un būtu patiesi skumji, ja tagad jau divi no tiem (Popes pilskalns un Jūrkalnes stāvkrasts) tiktu devalvēti ar vēja ģeneratoriem un industriālu ainavu.

Ja saulriets ar vai bez vēja ģeneratoriem vēl būtu gaumes jautājums, tad papildus krasta erozijas riski gan nevienu nesajūsmina. Šāds milzīgs projekts var mainīt straumes virzienus Baltijas jūrā, un ir faktiski neiespējami prognozēt, kā tas ietekmēs stāvkrasta nobrukumus un jūras tuvošanos. Turklāt šiem draudiem tiktu pakļautas teritorijas ap Jūrkalni, kur jau tagad ir novērojama viena no intensīvākajām krasta erozijām Latvijā. Tieši vides zinātnieki ir pirmie, kam būtu jāvērtē šādi projekti ilgtermiņā, un tikai pēc tam mēs varam runāt par ekonomiskiem un citiem ieguvumiem.

Pēc Pāvilostas mola pagarināšanas pludmale pilsētā ir kļuvusi pavisam šaura. Nākamā lielā vētra būs jau bīstama Pāvilostas infrastruktūrai. Pēdējos gados cilvēki ir ieguldījuši miljonus Pāvilostā, pērkot un būvējot mājas, kā arī attīstot savus uzņēmumus. Vai šie jaunie pāvilostnieki būtu to darījuši, ja zinātu par izmaiņām jūras ainavā un jauniem krasta erozijas riskiem? Un kā justies jūrkalnietim ar savu mantoto zemi pie jūras?

Pēdējā laikā dzirdēts, ka zviedri gaida jaunus vēja parkus Baltijā, lai būvētu starpsavienojumus un pieslēgtos tiem. Dzīvojam vienā Eiropas Savienībā, tāpēc varbūt Latvijas zemju īpašnieki varēs pieprasīt sev kompensācijās īpašumus Zviedrijā pie jūras? Ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Baltijas jūra un tās piekraste ir vienots organisms, kur pastāv dabas nezūdamības likums. Proti, ja kaut kur krasts pazūd, tad citur pludmale pieaug. Un Zviedrijas krastos patiešām pludmale daudzviet kļūst plašāka.

Ja jaunais vēja parks šos procesus veicinās, tad tas būs uz Latvijas piekrastes zemju īpašnieku rēķina. Un tad šeit uzreiz ir nākamais jautājums - ja mēs atļaujam krastu iznīcināt no vienas, tas ir, jūras puses, tad kāpēc neļaut arī no otras? Kādēļ vēl būtu vajadzīga krasta kāpu aizsargjosla, un cilvēki nevarētu būvēt ēkas stāvkrasta malā?

Atgriežoties tuvāk realitātei, tad plānotā vēja parka teritorija sakrīt ar jaunveidojamo Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju – Alku sēkli. Statusa noteikšana šai teritorijai vēl ir procesā tāpat kā iespējamā vēja parka būvniecība. Līdz ar to šīs attiecības būtu noskaidrojamas jau šobrīd. Līdzīgi kā vēja parka ietekme uz krasta eroziju, putnu migrāciju, zivju populāciju un zvejniecības industriju.

Ventspils novada pašvaldība informāciju par Elwind projekta ieceri saņēma 2020. gadā, kad Vides pārraudzības valsts birojs lūdza viedokli attiecībā uz starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Tobrīd informācija bija par tikai vienu projekta teritoriju – Sāmsalas tuvumā. Par plāniem Latvijas teritoriālajos ūdeņos nebija nekā, un pašvaldība vērsa uzmanību vienīgi uz potenciālo ietekmi uz ainavu.

Tādēļ ziņa par vēl vienu Elwind vēja parku starp Pāvilostu un Užavu bija pārsteigums daudziem, kas piedalījušies diskusijās par Baltijas jūras izmantošanu. Noslēpumainības plīvuru jo vairāk pastiprina fakts, ka šim projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vēl vienu informatīvo ziņojumu, taču tam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Informācija ir slēgta, lai gan jūra mums ir atklāta un tā pieder mums visiem. Ar Elwind vēja parku esam gluži kā PSRS laikos, kad slēgtā zona bija viss, kas saistīts ar Latvijas piekrasti, un sabiedrības viedoklis nav svarīgs.

Atgriežoties pie Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas, šajā kontekstā vēl interesantāka kļūst jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas kontrolēs milzīgas naudas plūsmas. Šķiet, ka Kurzemei tomēr būtu bijis izdevīgāk, ja enerģētika paliktu Ekonomikas ministrijas un Nacionālās apvienības pārraudzībā.

Kurzeme šeit ir bijusi plaši pārstāvēta, proti, ministre no Talsu novada, ministra biroja vadītājs no Dienvidkurzemes novada, bet ministra padomnieks enerģētikas jautājumos no Ventspils novada. Tādi pēdējā laika aktuālie jautājumi kā inflācija, gāzes krātuves, degvielas cenas, sadales tīkli un vēja parki ir bijuši viņu atbildība, un ir taču ērtāk, ja šos jautājumus var uzdot kurzemniekiem, nevis galvaspilsētniekiem.

Tālāk sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Sabiedrībai un pašvaldībām būs jābūt gatavām likt galdā savus argumentus konstruktīvā un, cerams, izprotošā diskusijā. Pirms 11 gadiem Jūrkalne jau izdzīvoja vienu jūras vēja parka iniciatīvu. Kopš tā laika mūsu piekraste ir attīstījusies, tiek būvētas jaunas mājas, parādās jauni cilvēki, bet pamestas lauku sētas jau ir retums. Mums vajag arī vēja parkus, tikai rūpīgi izvērtēsim – kur.

Vai Jūrkalne pēc divdesmit gadiem vēl būs divu saulrietu krasts? Vai jau vēja ģeneratoru krasts? Grāmatā Dullais Dauka nespēja saskatīt tos draudus, ko sevī slēpj došanās nezināmajā. Tā viņš pazuda jūrā. Tāpēc mūsdienu Dullajām Daukām ļausim sapņot un vērties plašajā horizontā. Un mācīsim viņu un sevi par visiem riskiem.

* jūrkalnietis, Ventspils novada pašvaldības deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē 

Novērtē šo rakstu:

96
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...