Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas ir brīnumu laiks. Kāds indeksē pensijas, cits ministrs atceras par reģionālām vizītēm, bet vēl kāds steidz izmantot savas pēdējās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbības pēdējās nedēļas piektdienas pēcpusdienā sabiedrību sasniedza ziņa par vēja parku jūrā starp Pāvilostu un Užavu.

Mēs Latvijā ražojam elektrību pārāk maz, un vēja parki var to labot. Pēdējā laikā tieši elektrības rēķini mums atgādina par nepaveiktajiem darbiem valsts enerģētikas politikā. Šī iemesla dēļ atjaunīgie energoresursi šobrīd ir uzskatāmi par nacionāla un starptautiska mēroga prioritātēm. 

Ja sauszemes vēja parku ierīkošana praktiski vienmēr izraisa plašas diskusijas, tad vēja parku būvniecība jūrā ir potenciāli mazāk diskutabla, lai gan būtiski dārgāka. Pašlaik  Latvijas piekrastē un teritoriālajos ūdeņos plašiem nogabaliem ir apstiprināts izpētes teritoriju statuss.

Horizonts, ko mēs redzam no Jūrkalnes stāvkrasta, atrodas aptuveni 16 km attālumā. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka Elwind plānotais izvietojums ir 15 – 20 kilometri. Turklāt Baltijas jūrā tiek plānoti tik augsti vēja ģeneratori, ka tiem būtu jāatrodas pat 50 km attālumā no krasta, lai tos neredzētu. Jāsaka, ka Dullajam Daukam vairs nebūtu jāmirst, lai uzzinātu, kas ir aiz horizonta. Viņš tur skaidri redzētu vēja ģeneratorus.

Būtu loģiski Baltijas jūrā būvēt vēja parku pretī mežiem un neapdzīvotām teritorijām. Vai pilsētu un industriālo zonu tuvumā, kur tie pat varētu piestāvēt molu un kuģu fonā. Tādēļ diezgan neizprotams ir to plānotais izvietojums pretī Jūrkalnei, Užavai un Pāvilostai, kas balstītas dabas tūrismā un dzīvesveidā.

Valsts un attīstītājs vēja parkam var izvēlēties jūras teritorijas pretī Kurzemes mežiem – tur nebūtu, kam protestēt, un daudz mazāk tiktu ietekmēta arī reģiona uzņēmējdarbības vide. Tā vietā kartē tiek atzīmēta viena no Latvijas tūrisma mekām, kur ap neskarto dabu ir izveidota vesela industrija – viesnīcas, restorāni, kempingi, mākslas plenēri, sērfošanas kultūra utt. Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ir negatīva attieksme pret vēja parkiem jūrā, ja tie ir saskatāmi no krasta.

Pasaulē populārais ziņu kanāls CNN ir iekļāvis Jūrkalnes stāvkrastu starp Eiropas 20 skaistākajām vietām, kur aicina doties izbaudīt mežonīgo dabu un ainaviskos saulrietus. Kopumā Ventspils novadā ir trīs nacionālie ainavu dārgumi, un būtu patiesi skumji, ja tagad jau divi no tiem (Popes pilskalns un Jūrkalnes stāvkrasts) tiktu devalvēti ar vēja ģeneratoriem un industriālu ainavu.

Ja saulriets ar vai bez vēja ģeneratoriem vēl būtu gaumes jautājums, tad papildus krasta erozijas riski gan nevienu nesajūsmina. Šāds milzīgs projekts var mainīt straumes virzienus Baltijas jūrā, un ir faktiski neiespējami prognozēt, kā tas ietekmēs stāvkrasta nobrukumus un jūras tuvošanos. Turklāt šiem draudiem tiktu pakļautas teritorijas ap Jūrkalni, kur jau tagad ir novērojama viena no intensīvākajām krasta erozijām Latvijā. Tieši vides zinātnieki ir pirmie, kam būtu jāvērtē šādi projekti ilgtermiņā, un tikai pēc tam mēs varam runāt par ekonomiskiem un citiem ieguvumiem.

Pēc Pāvilostas mola pagarināšanas pludmale pilsētā ir kļuvusi pavisam šaura. Nākamā lielā vētra būs jau bīstama Pāvilostas infrastruktūrai. Pēdējos gados cilvēki ir ieguldījuši miljonus Pāvilostā, pērkot un būvējot mājas, kā arī attīstot savus uzņēmumus. Vai šie jaunie pāvilostnieki būtu to darījuši, ja zinātu par izmaiņām jūras ainavā un jauniem krasta erozijas riskiem? Un kā justies jūrkalnietim ar savu mantoto zemi pie jūras?

Pēdējā laikā dzirdēts, ka zviedri gaida jaunus vēja parkus Baltijā, lai būvētu starpsavienojumus un pieslēgtos tiem. Dzīvojam vienā Eiropas Savienībā, tāpēc varbūt Latvijas zemju īpašnieki varēs pieprasīt sev kompensācijās īpašumus Zviedrijā pie jūras? Ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Baltijas jūra un tās piekraste ir vienots organisms, kur pastāv dabas nezūdamības likums. Proti, ja kaut kur krasts pazūd, tad citur pludmale pieaug. Un Zviedrijas krastos patiešām pludmale daudzviet kļūst plašāka.

Ja jaunais vēja parks šos procesus veicinās, tad tas būs uz Latvijas piekrastes zemju īpašnieku rēķina. Un tad šeit uzreiz ir nākamais jautājums - ja mēs atļaujam krastu iznīcināt no vienas, tas ir, jūras puses, tad kāpēc neļaut arī no otras? Kādēļ vēl būtu vajadzīga krasta kāpu aizsargjosla, un cilvēki nevarētu būvēt ēkas stāvkrasta malā?

Atgriežoties tuvāk realitātei, tad plānotā vēja parka teritorija sakrīt ar jaunveidojamo Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju – Alku sēkli. Statusa noteikšana šai teritorijai vēl ir procesā tāpat kā iespējamā vēja parka būvniecība. Līdz ar to šīs attiecības būtu noskaidrojamas jau šobrīd. Līdzīgi kā vēja parka ietekme uz krasta eroziju, putnu migrāciju, zivju populāciju un zvejniecības industriju.

Ventspils novada pašvaldība informāciju par Elwind projekta ieceri saņēma 2020. gadā, kad Vides pārraudzības valsts birojs lūdza viedokli attiecībā uz starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Tobrīd informācija bija par tikai vienu projekta teritoriju – Sāmsalas tuvumā. Par plāniem Latvijas teritoriālajos ūdeņos nebija nekā, un pašvaldība vērsa uzmanību vienīgi uz potenciālo ietekmi uz ainavu.

Tādēļ ziņa par vēl vienu Elwind vēja parku starp Pāvilostu un Užavu bija pārsteigums daudziem, kas piedalījušies diskusijās par Baltijas jūras izmantošanu. Noslēpumainības plīvuru jo vairāk pastiprina fakts, ka šim projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vēl vienu informatīvo ziņojumu, taču tam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Informācija ir slēgta, lai gan jūra mums ir atklāta un tā pieder mums visiem. Ar Elwind vēja parku esam gluži kā PSRS laikos, kad slēgtā zona bija viss, kas saistīts ar Latvijas piekrasti, un sabiedrības viedoklis nav svarīgs.

Atgriežoties pie Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas, šajā kontekstā vēl interesantāka kļūst jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas kontrolēs milzīgas naudas plūsmas. Šķiet, ka Kurzemei tomēr būtu bijis izdevīgāk, ja enerģētika paliktu Ekonomikas ministrijas un Nacionālās apvienības pārraudzībā.

Kurzeme šeit ir bijusi plaši pārstāvēta, proti, ministre no Talsu novada, ministra biroja vadītājs no Dienvidkurzemes novada, bet ministra padomnieks enerģētikas jautājumos no Ventspils novada. Tādi pēdējā laika aktuālie jautājumi kā inflācija, gāzes krātuves, degvielas cenas, sadales tīkli un vēja parki ir bijuši viņu atbildība, un ir taču ērtāk, ja šos jautājumus var uzdot kurzemniekiem, nevis galvaspilsētniekiem.

Tālāk sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Sabiedrībai un pašvaldībām būs jābūt gatavām likt galdā savus argumentus konstruktīvā un, cerams, izprotošā diskusijā. Pirms 11 gadiem Jūrkalne jau izdzīvoja vienu jūras vēja parka iniciatīvu. Kopš tā laika mūsu piekraste ir attīstījusies, tiek būvētas jaunas mājas, parādās jauni cilvēki, bet pamestas lauku sētas jau ir retums. Mums vajag arī vēja parkus, tikai rūpīgi izvērtēsim – kur.

Vai Jūrkalne pēc divdesmit gadiem vēl būs divu saulrietu krasts? Vai jau vēja ģeneratoru krasts? Grāmatā Dullais Dauka nespēja saskatīt tos draudus, ko sevī slēpj došanās nezināmajā. Tā viņš pazuda jūrā. Tāpēc mūsdienu Dullajām Daukām ļausim sapņot un vērties plašajā horizontā. Un mācīsim viņu un sevi par visiem riskiem.

* jūrkalnietis, Ventspils novada pašvaldības deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē 

Novērtē šo rakstu:

96
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...