Vējoņa brauciens uz ASV un „nasing spešal” ANO debatēs Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis 30 tūkstošus eiro

Kā rāda Vējoņa kancelejas atbildes uz oficiālu informāciju, līdz ar Vējoni braucienā uz ASV devies arī viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs, ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde un foto un video operators Gatis Bergmanis, kā arī nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš (viņš ASV nav uzturējies visu brauciena laiku). „Vizītes darba valoda bija angļu valoda un tulka pakalpojumi netika izmantoti,” īpaši uzsver Vējoņa kanceleja.

Savukārt kancelejas atskaite par brauciena kopējām izmaksām uzrāda šādus izdevumus:

„Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze Ņujorkā uzturējās viesnīcā “Hotel48Lex” un Vašingtonā uzturējās viesnīcā “Willard InterContinental Washington D.C.”. Viesnīcu izdevumi - 3889 USD, aviobiļešu izdevumi - 3890,80 EUR katram, vilciena biļešu izdevumi - 256 EUR katram, dienas naudas kompensācija Valsts prezidentam - 384 EUR.

Par minēto komandējumu tika atlīdzināta dienas nauda: Kancelejas vadītājam - 288 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 160 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei un Valsts prezidenta protokola vadītājam - 264 EUR katram, Kancelejas foto un video operatoram - 240 EUR. Atsevišķas reprezentācijas izmaksas katrai no personām nebija.

Aviobiļešu izdevumi: Kancelejas vadītājam - 1992,96 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 1207,94 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei, Valsts prezidenta protokola vadītājam, Kancelejas foto un video operatoram - 1607,80 EUR katram. Vilciena biļešu izdevumi 256 EUR katram, izņemot Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, un transporta īre 280 USD kopā.

Viesnīcu izdevumi: Kancelejas vadītājam un Valsts prezidenta ārlietu padomniecei 2013 USD katram, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1993 USD, Kancelejas foto un video operatoram - 1999 USD un Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 730 USD.”

Tas nozīmē, ka Vējoņa, viņa dzīvesbiedres (attēlā kopā ar tagadējo prezidentu viņa nav redzama) un svītas brauciens kopā nodokļu maksātājiem ir izmaksājis 29 943 eiro.

Valsts prezidenta kancelejas atskaita rāda, ka bēdīgi slavenā Vējoņa „nasing spešal” uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas debatēs (tās izteiksmīgākie fragmenti skatāmi ŠEIT) nav bijusi vienīgā reize, kad viņš gu vis iespēju apliecināt savas angļu valodas praktiskās zināšanas.

Vējonim tāpat bijusi arī divpusēja tikšanās ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu, viņš piedalījies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša rīkotajās darba pusdienās, teicis vēl vienu uzrunu Eiropas Politikas analīzes centra forumā un piedalījies Blumberga Globālajā biznesa forumā, kā arī Pasaules vides pakta samitā.

Vējoņa spējas izteikties angliski pārbaudītas arī īpaši nozīmīgajā tikšanās reizē ar Microsoft korporācijas viceprezidenti Toniju Tounsu - Vaitliju, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa un Melānijas Trampas rīkotajā pieņemšanā.

Pietiek jau informējis, ka, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, ar kuru Vējonis 20. septembrī uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā, Vējoņa kancelejas vadība mēģina izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā. Līdz ar to šī būs jau kārtējā informācija, kuras saņemšanai no Vējoņa kancelejas būs nepieciešama vēršanās administratīvajā tiesā.

ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas vispārējās debates noslēdzās 25. septembrī, savukārt Vējonis ar savu uzrunu uzstājās 20. septembra pēcpusdienas sesijā, un bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus.

Pietiek jau informēja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir totāli nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs. Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nav likušies ne zinis.

Tā kā Vējoņa preses sekretārs, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis uz jautājumiem saistībā ar šo situāciju atbildēt nevēlējās, Vējoņa kancelejai tika nosūtīts kārtējais oficiālais informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R. Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā?

2) vai minētās R. Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus?

3) cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu R. Vējonim?

4) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

5) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai R. Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R. Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins? Vai R. Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu „people on the ground”?

7) ar ko skaidrojams, ka minētais R. Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus?

8) kāds bija R. Vējoņa uzrunas mērķis?

9) Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikts: "Savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Vai, gatavojoties debašu uzrunai, R. Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas?

Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.”

Nu, pēc divas nedēļas ilgām pārdomām Vējoņa kanceleja ir atbildējusi ar dokumentu, kurā tā vairījusies sniegt skaidras atbildes un pieprasīto informāciju uz faktiski visiem jautājumiem. Pietiek šodien pilnībā publicē šo dokumentu, pēc kura saņemšanas tiks sagatavots jau kārtējais pieteikums administratīvajai tiesai, - kā zināms, tā ir sākusi jau apmēram 15 administratīvās lietas saistībā ar Vējoņa kancelejas nevēlēšanos sniegt informāciju.

„Par iesniegumu izskatīšanu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 26.septembri elektroniskā veidā saņemti trīs Jūsu iesniegumi un 2017.gada 27.septembrī saņemts viens iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 72.sesijā 2017.gada 20.septembrī. Informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informējam, ka Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas.

Atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Varam apstiprināt, ka Jūsu rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā.

Uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpēc viņš pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē.

Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Gan Jūsu minētais, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”

Novērtē šo rakstu: