Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi jau astoto sakāvi administratīvajā tiesā, un saskaņā ar tiesas spriedumu tai nāksies atklāt pamatojumu – vai tā neesamību – dāsnajām piemaksām, ko ilgstoši saņēma kancelejas vadošie darbinieki. Vējoņa kancelejas rīcību, šo nodokļu maksātāju naudas tēriņu pamatojumu slēpjot, tiesa jau kārtējo reizi atzinusi par prettiesisku. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu, ko Vējoņa kanceleja vēl var mēģināt pārsūdzēt, lai arī turpmāk slēptu šo izmaksu pamatotību.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

rakstveida procesā izskatīja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt pieteicējam 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2017.gada 18.aprīlī vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - kanceleja), lūdzot sniegt informāciju par kancelejas darbinieku darbu, darba kvalitātes un intensitātes izvērtējumu saistībā ar darbiniekiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu noteiktām piemaksām.

Pieteicējs uzdeva turpmāk minētos jautājumus.

[1.1] Kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme veikusi 2017.gada janvārī, februārī un martā, lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā;

kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā.

[1.2] Kādas tieši aktivitātes Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons veicis 2017.gada janvārī, februārī un martā, lai apzinātu Latvijas un ārvalstu investorus. Kādi tieši Latvijas un kādi tieši ārvalstu investori ir apzināti. Kādus tieši iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā minētā amatpersona ir izstrādājusi 2017.gada janvārī, februārī un martā. Ar ko tie atšķiras no iepriekšējiem darbības virzieniem.

[1.3] Kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieces Egitas Kazekas, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces Maijas Manikas, Valsts prezidenta kancelejas konsultantes plānošanas jautājumos Andas Pečules, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka Jāņa Plepa, Valsts prezidenta preses padomnieka Jāņa Sikšņa un Juridiskās nodaļas juristes Ievas Viļumas darba intensitāti un noteicis tā Iesniegumu 2017.gada janvārī, februārī un martā. Kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minēto amatpersonu darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minēto amatpersonu darba līgumā noteikto. Saistībā ar kādām aktivitātēm minētās amatpersonas ir izrādījušas ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā.

[1.4] Kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga un starptautiska mēroga projektus Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egitas Kazekas ir plānojusi un koordinējusi 2017.gada janvārī, februārī un martā.

[1.5] Kādas tieši darbības Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanā Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika ir veikusi 2017.gada janvārī, februārī un martā. Kādas no šīm aktivitātēm neietilpa minētās amatpersonas darba līgumā noteiktajos pienākumos.

[1.6] Vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija izveidotas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīnijas. Ja bija. izteikts lūgums nosūtīt pieteicējam šī apraksta kopiju vai nodrošināt viņam tiesības ar to iepazīties klātienē. Kādas tieši darbības Valsts prezidenta kancelejas konsultantes plānošanas jautājumos Anda Pečule ir veikusi, koordinējot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu un vienota vizuālā tēla ieviešanu 2017. gada janvārī, februārī un martā.

[1.7] Kādas tieši darbības Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps veicis, nodrošinot Valsts prezidenta sadarbību ar tiesu varu 2017.gada janvārī, februārī un martā.

[1.8] Kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšējo normatīvo aktu un iekšējo procesu pilnveidošanā Juridiskās nodaļas juriste Ieva Viļuma sniegusi 2017.gada janvārī, februārī un martā.

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija pieteicējam nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

[2] Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk arī - atbildētāja) 2017.gada 17.maijā sniedza pieteicējam atbildi Nr.838, kurā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Atbildot uz pieteicēja 2017.gada 11.marta, 25.marta un 31.marta vēstulēm, kanceleja 2017.gada 13.aprīlī sniedza informāciju par visiem kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informējot par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, piemaksu apmēru un sniedzot citu pieteicēja pieprasīto informāciju atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Lai arī 2017.gada 18.aprīļa iesniegums pamatots ar Informācijas atklātības likumu, pieprasītā informācija ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma. Informācijas atklātības likums nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama dokumentēta informācija, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši kompetencei ir pienākums radīt. Tāpēc atbildi uz pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu sniegta saskaņā ar Iesniegumu likumu.

[2.2J Informācija par konkrētu darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un kancelejas mērķu sasniegšanu. Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido kancelejas darba kārtību un tādā veidā kanceleja nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi.

[2.3] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolūkā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu kancelejas mērķu sasniegšanā, kancelejas vadītājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldījums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildības līmenis, iniciatīva, darba intensitāte un citi līdzīgi kritēriji, kas ir svarīgi iestādes mērķu sasniegšanai. Šie kritēriji arī tiek vērtēti, pārskatot piemaksu un lemjot par piemaksas turpmāku nepieciešamību un pamatojumu. Savukārt piemaksu par papildus darbu nosaka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu.

[3] Uzskatot, ka pieprasītā informācija nav sniegta, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, pieteikumu pamatojot ar šādiem argumentiem.

Kanceleja, nesniedzot pieteicēja pieprasīto informāciju, pārkāpa Informācijas atklātības likuma normas, tostarp informācijas sniegšanas termiņus.

Kanceleja ne tikai nav sniegusi pieteicēja pieprasīto informāciju, bet arī pretēji Informācijas atklātības likuma 12.pantā noteiktajam prettiesiski nav norādījusi, kur un kādā termiņā šo informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, tā vēlreiz pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas un nodarot pieteicējam kaitējumu.

Kancelejas rīcība ir prettiesiska.

[4] Kanceleja tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto argumentu dēļ.

[4.1] Lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesniegums ir informācijas pieprasījums, kas izskatāms Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā, un vai pieteicējam bija subjektīvas tiesības lūgt kancelejai radīt un izsniegt pieprasīto informāciju.

[4.2] Jautājumi saistībā ar kancelejas darbiniekiem izmaksātām piemaksām attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali kancelejā. Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido kancelejas darba kārtību. Informācija par kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma.

Spēkā esošie normatīvie akti neparedz kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Tā kā kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar kanceleju, kanceleja nesaskata par iespējamu pieteicējam detalizēti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju kancelejā.

[4.3] Piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldījums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildības līmenis, iniciatīva, darba intensitāte un citi līdzīgi kritēriji, kas ir svarīgi iestādes mērķu sasniegšanai. Šie kritēriji arī tiek vērtēti, lemjot par piemaksu un tās pamatojumu.

Nosakot piemaksu par papildus darbu, tiek vērtēts amatpersonas vai darbinieka papildus tiešajiem amata pienākumiem veicamais darba un pienākumu apjoms, darba intensitāte un atbildības līmenis.

[4.4] No pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt kancelejas darba organizāciju, konkrēto amatpersonu un darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas apmēru, kā arī vērtēt to, vai kancelejas darbs tiek organizēts pareizi. Tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju.

Ievērojot likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, kancelejas darbu organizē un budžetu pārvalda kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītājs ir atbildīgs par budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu. Kanceleja savā darbībā ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Kancelejai savā darbībā ir pienākums ievērot arī citos likumos, tostarp Fizisko personu .datu aizsardzības likumā noteikto.

Valsts institūciju finanšu līdzekļu lietderības un likumības izlietojumu vērtē likumā tam atbilstoši pilnvarotas institūcijas. Savukārt sabiedrības informēšanu nodrošina masu informācijas līdzekļi, vācot, sagatavojot un izplatot informāciju un savā darbībā ievērojot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un atbildību.

[4.5] Pieteicējs savu lūgumu sniegt informāciju pamatojis ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicēja prasītā informācija varētu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma, tostarp ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam. Tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu, tostarp, ja tiek pieprasīta informācija, kas satur fizisku personu datus.

Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalīt sabiedrības tiesības zināt Kancelejai piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leģitīms mērķis, no pieteicēja vēlmes iegūt un bez leģitīma mērķa apstrādāt kancelejas darbinieku personas datus.

Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamības statuss. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību.

[4.6] Pieteicējs 2017.gadā kancelejā vērsies ar 40 iesniegumiem un informācijas pieprasījumiem un saņemto informāciju izmantojis pēc saviem ieskatiem.

Pieteicējs ilglaicīgi vāc un apkopo ne tikai informāciju par kancelejas nodarbināto atalgojumu, bet arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, veic nodarbināto darba pienākumu izpildes subjektīvu novērtējumu un analīzi, ko bez datu subjektu piekrišanas publisko internēta vietnēs un nodod tālāk pārpublicēšanai trešajām personām.

Pieteicējam izsniegtie kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, radot minēto personu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, kas tai skaitā atzīts Eiropas Savienības tiesas judikatūrā (sk. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija spriedumu lietā C-131/12). Minētais liecina, ka pieteicējs ir veicis personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus.

Pievēršama arī uzmanība, ka pieteicējs savās publikācijās internēta vietnē „pietiek.com” un piedāvātajos aprakstos masu informācijas līdzekļiem, sniedz maldinošu un sagrozītu informāciju, kā arī vēršas pret konkrētām kancelejas amatpersonām, mēģinot diskreditēt kanceleju un Valsts prezidenta institūciju.

Piemēram, 2017.gada 27.aprīlī pieteicējs internēta vietnē „pietiek.com” publikācijā ietvēris informāciju par kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2017.gada pirmajos trīs mēnešos un šīs informācijas pieejamību saista ar ierosinātām tiesvedībām. Taču kanceleja šo informāciju pieteicējam, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, sniegusi tieši tādā pašā formā un apjomā, kādā tika sniegta informācija kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstulē. Līdzīga sagrozīta un maldinoša informācija, kurā pieteicējs vēršas pret konkrētām kancelejas amatpersonām un mēģina nomelnot kancelejas darbiniekus, sniegta arī citās pieteicēja publikācijās. Piemēram, 2017.gada 25.aprīļa publikācijā internēta vietnē „pietiek.com” pieteicējs aprakstījis kancelejas amatpersonu vēlmi slēpt dažādas izmaksas, lai gan kanceleja pieteicējam pastāvīgi sniedz visu pieteicēja prasīto informāciju, ko kancelejai ir tiesības un pienākums pieteicējam atbilstoši Informācijas atklātības likumam sniegt.

2017.gada 5.jūnijā internēta vietnē „pietiek.com” publicēta informācija, ka neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”.

No minētās publikācijas secināms, ka Valsts kontrole ir izteikusi aizrādījumus kancelejai par budžeta izlietojumu, bet kanceleja to ignorējot, turpina īstenot prettiesiskas piemaksas. Taču tas neatbilst patiesībai, jo konkrētajos Valsts kontroles secinājumos kanceleja nav pat pieminēta.

[4.7] Pievēršama uzmanība arī tam, ka pieteicējs nav masu informācijas līdzeklis likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, līdz ar to pieteicējs neīsteno preses brīvību. Līdzšinējā saziņā ar kanceleju pieteicējs vērsies kā fiziska persona un kancelejas sniegto informāciju izmantojis pēc saviem privātiem ieskatiem. Veids, kādā pieteicējs ir izvēlējies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, liek pamatoti apšaubīt pieteicēja deklarētos mērķus.

[4.8] Tā kā pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesniegums nebija skatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam, kanceleja nevarēja pārkāpt Informācijas atklātības likumu un tajā noteiktos termiņus, līdz ar to kancelejas rīcība pieteicējam ari nevarēja radīt kaitējumu.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.lpanta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un apmierināms.

[7] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu, kurā ietverti sekojoši prasījumi: 1) atzīt par prettiesisku atbildētājas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju; 2) atzīt par prettiesisku atbildētājas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā; 3) uzlikt atbildētājai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību; 4) uzlikt atbildētājai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ja persona ir vērsusies tiesā tikai tamdēļ, lai panāktu pieprasītās informācijas saņemšanu, pieteikums būs vērtējams kā pieteikums par pienākuma noteikšanu iestādei veikt konkrētu faktisko rīcību - izsniegt konkrētu informāciju. Šādos gadījumos personas apsvērumi un iebildumi par to, kā iestāde reaģējusi uz informācijas pieprasījumu, parasti neveidos atsevišķu prasījumu. Līdzīgi kā gadījumos, kuros persona ir vērsusies tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iestādes atteikums izsniegt pieprasīto informāciju (vai šīs informācijas nepienācīga sniegšana) būs aplūkojams vienīgi kā priekšnoteikums tam, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par faktiskās rīcības veikšanu (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-239/2012 8.punktu, 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-445/2008 8.punktu). Šādos gadījumos tam, kādā formā (ar administratīvo aktu vai veicot faktisko rīcību) iestāde reaģējusi uz personas informācijas pieprasījumu, nebūs praktiskas nozīmes, jo personas mērķis, vēršoties tiesā, jebkurā gadījumā būs saistīts ar informācijas iegūšanu, tātad faktiskās rīcības veikšanu.

Savukārt, ja persona tiesā vērsusies ne tikai ar mērķi ar tiesas starpniecību panākt pieprasītās informācijas saņemšanu, bet arī ar mērķi panākt tiesas novērtējumu iestādes rīcībai, piemēram, lai būtu pamats par kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes rīcību, pieprasīt atlīdzinājumu, personas prasījums saistībā ar iestādes rīcības atzīšanu par prettiesisku aplūkojams kā patstāvīgs prasījums (papildus prasījumam par informācijas izsniegšanu). Proti, šādos gadījumos tiesai līdztekus prasījumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasīto informāciju jātaisa spriedums arī par prasījumu par negatīvā administratīvā akta vai attiecīgās faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku vai būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu (vai pieteikuma noraidīšanu šajā daļā) (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 12.marta lēmuma lietā Nr.SKA-369/2015 9.punktu, 2014.gada 28.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-264/2014 8.punktu, 2012.gada 26.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA- 141/2012 12.punktu).

Ņemot vērā minēto, pieteicēja pieteikumā ietvertais prasījums par iestādes rīcību - nepienācīgu pieprasītās informācijas sniegšanu - aplūkojams kā prasījums par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Savukārt prasījums par atlīdzinājumu ir pakārtots prasījumiem par faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.

Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[8] No izskatāmās lietas materiāliem tiesa secina, ka pieteicējs savu prasījumu pamatojis ar Informācijas atklātības likuma normām par vispārpieejamās informācijas sniegšanu.

Savukārt atbildētāja norāda, ka pieprasītā informācija par konkrētu darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma.

Tiesa vispirms konstatē, ka, vērtējot pieteikumā ietverto prasījumu, ir nepieciešams skaidri konstatēt, vai prasījums saistīts ar atteikšanos atbildēt uz iesniegumu, neatbildēšanu uz iesniegumu vai nepienācīgu atbildēšanu, vai arī prasījums iesniegts sakarā ar iestādes atteikumu sniegt informāciju, informācijas nesniegšanu vai tās nepienācīgu sniegšanu. Pirmajā gadījumā piemērojams Iesniegumu likums, bet otrajā - Informācijas atklātības likums.

[8.1] Iesniegumu likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Šis likums ir piemērojams gadījumos, kad persona vēršas iestādē ar lūgumu iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē, un nav piemērojams, ja personas mērķis ir mainīt konkrētas tiesiskās attiecības publisko tiesību jomā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Šā panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Vērtējot Informācijas atklātības likumā ietverto tiesisko regulējumu, atzīstams, ka likums piemērojams gadījumā, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus vai ziņas, kurām jau ir jābūt iestādes rīcībā un, no kuriem tiek kaut kas uzzināts, bet nav piemērojams, ja persona vēlas mainīt to skarošu konkrētu tiesisko situāciju publisko tiesību jomā, iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē.

Kaut arī praksē dažreiz ir grūti nodalīt abu likumu piemērošanas gadījumus, tomēr tas ir nepieciešams, jo uz to atšķirīgu darbības jomu skaidri norādīts Iesniegumu likuma 2. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 22.februāra lēmumu lietā Nr.SKA-203/2011).

[8.2] No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 11.martā, 25.martā un 31.martā kancelejā tika saņemti pieteicēja iesniegumi ar lūgumu sniegt informāciju par kancelejas darbiniekiem, kas laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam saņēmuši prēmijas, naudas balvas vai. piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma (lietas 88.-90.lapa). Ar 2017.gada 13.aprīļa vēstuli kanceleja sniedza pieprasīto informāciju (lietas 91.-96.lapa).

2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieteicējs lūdza sniegt papildus informāciju par astoņu kancelejas darbinieku darbu, darba kvalitātes un intensitātes izvērtējumu saistībā ar šiem darbiniekiem noteiktām piemaksām (lietas 16.-22.lapa).

[8.3] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmo dalu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

Minētā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tādu ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu kā naudas balvas piešķiršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārējo piemaksu piešķiršanas kārtību. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, kā arī piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kuras piešķiramas limitēti, izvērtējot nepieciešamību, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem.

[8.4] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Minētā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstuli ar informāciju par laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam izmaksātajām piemaksām ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, pieteicējs ar 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu vēlas noskaidrot konkrētāku pamatojumu izmaksātajām piemaksām papildus darba samaksai.

Konkrētas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešķiršanai ir fiksētu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrētu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbības, tad arī tā ir darbību uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbības virzieni potenciālo investīciju piesaistei, kultūras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksēti jebkurā tehniski iespējamā veidā.

No pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicēju neinteresē, kā kanceleja īsteno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicēja vēlme ir noskaidrot, uz kāda konkrēta pamata kancelejas amatpersonām (darbiniekiem) ir izmaksātas piemaksas ārpus noteiktajai mēnešalgai.

Tātad no kancelejas netiek prasīts apkopot vai radīt kādu jaunu informāciju, bet norādīt tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu piešķiršanas pamatā, proti, kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem minētā amatpersona veikusi, kādus tieši iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā minētā amatpersona ir izstrādājusi, kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi, kādas tieši darbības minētā amatpersona ir veikusi, koordinējot Valsts prezidenta un kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšējo normatīvo aktu un iekšējo procesu pilnveidošanā minētā amatpersona sniegusi, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti. Ja, pēc kancelejas norādītā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 13.aprīļa vēstulē, un vairāk ziņu par piemaksu piešķiršanas pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šāda informācija nav kancelejas rīcībā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[8.5] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja iesniegums kancelejā iesniegts Informācijas atklātības likuma kārtībā.

[9] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka kanceleja 2017.gada 13. aprīlī pieteicējam sniedza informāciju, ka:

1) Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei K.Jaunzemei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 1024,56 eiro, februārī - 717,19 eiro, martā - 1024,56 eiro;

2) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam A.Jēkabsonam saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 768,42 eiro, februārī - 691,58 eiro, martā - 768,42 eiro;

3) Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei E.Kazekai saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 1052,92 eiro, februārī - 1052,92 eiro, martā - 1052,92 eiro;

4) Valsts prezidenta ārlietu padomniecei M.Manikai saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti un ieguldījumu Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 512,28 eiro, februārī - 512,28 eiro, martā - 512,28 eiro;

5) konsultantei plānošanas jautājumos A.Pečulei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu, veicot sekretāres pienākumus un par personīgo iniciatīvu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti un ieguldījumu, koordinējot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvāri - 460,00 eiro, februārī - 460,00 eiro, martā - 460,00 eiro;

6) Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam J.Plepam saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 305,60 eiro. februārī - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro;

7) Valsts prezidenta preses padomniekam J.Siksnim saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 512,28 eiro, februārī - 486,67 eiro, martā - 512,28 eiro;

8) Juridiskās nodaļas juristei I.Viļumai saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, sniedzot priekšlikumus iestādes iekšējo normatīvo aktu un iekšējo procesu pilnveidošanā, no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.martam noteikta piemaksa janvārī - 569,59 eiro, februārī - 569,60 eiro, martā - 569,60 eiro.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs ar 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu vērsās iestādē, kurā norādīja, kādu informāciju vēlas saņemt:

1) saistībā ar K.Jaunzemei noteikto piemaksu, kādas tieši aktivitātes papildus noteiktajiem darba pienākumiem minētā amatpersona veikusi 2017.gada janvārī, februārī un martā, lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti;

2) saistībā ar A.Jēkabsonam noteikto piemaksu, kādas tieši aktivitātes minētā amatpersona veikusi 2017.gada janvārī, februārī un martā, lai apzinātu Latvijas un ārvalstu investorus, kādi tieši Latvijas un kādi tieši ārvalstu investori ir apzināti, kādus tieši iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā minētā amatpersona ir izstrādājusi 2017.gada janvārī, februārī un martā un ar ko tie atšķiras no iepriekšējiem darbības virzieniem;

3) saistībā ar E.Kazekai noteikto piemaksu, kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā;

4) saistībā ar M.Manikai noteikto piemaksu, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti-un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvāri, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā, kādas tieši darbības Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanā minētā amatpersona ir veikusi 2017.gada februārī un martā, kuras no šīm aktivitātēm neietilpa minētās amatpersonas darba līgumā noteiktajos pienākumos;

5) saistībā ar A.Pečulei noteikto piemaksu, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā, vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija izveidotas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīnijas, bet ja bija, lūgums nosūtīt šo vadlīniju kopiju vai nodrošināt iespēju ar tām iepazīties klātienē, vai pirms 2017.gada l.janvāra nebija ieviests Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienots vizuālais tēls, bet ja bija, lūgums nosūtīt šī tēla apraksta kopiju vai nodrošināt iespēju ar to iepazīties klātienē, kādas tieši darbības minētā amatpersona ir veikusi, koordinējot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu 2017.gada janvārī, februārī un martā, kādas tieši darbības minētā amatpersona ir veikusi, koordinējot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienota vizuālā tēla ieviešanu 2017.gada janvārī, februārī un martā;

6) saistībā ar J.Plepam noteikto piemaksu, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā, kādas tieši darbības minētā amatpersona ir veikusi, nodrošinot Valsts prezidenta sadarbību ar tiesu varu 2017.gada janvārī, februārī un martā;

7) saistībā ar J.Siksnim noteikto piemaksu, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā;

8) saistībā ar I.Viļumai noteikto piemaksu, kādus tieši priekšlikumus iestādes iekšējo normatīvo aktu un iekšējo procesu pilnveidošanā minētā amatpersona sniegusi 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017.gada janvārī, februārī un martā, kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017.gada janvārī, februārī un martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto, saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017.gada janvārī, februārī un martā.

Sniedzot atbildi uz pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesniegumu, kanceleja 2017. gada 17.maijā ar vēstuli Nr.838 (lietas 14.-15.lapa) norādīja, ka informācija par konkrētu darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem attiecas uz kancelejas darba organizāciju un kancelejas mērķu sasniegšanu. Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido kancelejas darba kārtību un tādā veidā kanceleja nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolūkā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu kancelejas mērķu sasniegšanā, kancelejas vadītājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldījums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildības līmenis, iniciatīva, darba intensitāte un citi līdzīgi kritēriji, kas ir svarīgi iestādes mērķu sasniegšanai. Šie kritēriji arī tiek vērtēti, pārskatot piemaksu un lemjot par piemaksas turpmāku nepieciešamību un pamatojumu. Savukārt piemaksu par papildus darbu nosaka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu.

No minētā tiesa secina, ka atbildētāja vispār nav sniegusi pamatotu atbildi uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem par amatpersonu veiktajām aktivitātēm papildus noteiktajiem darba pienākumiem, kādos projektos amatpersonas ir piedalījušās, kas un pēc kādiem kritērijiem noteicis amatpersonu darba intensitāti un tā kvalitāti, kā arī nav sniegusi atbildi uz pieteicēja lūgumu iepazīties ar Valsts prezidenta un kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīnijām un Valsts prezidenta un kancelejas vienotā vizuālā tēla aprakstu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja nepamatoti un līdz ar to prettiesiski ir atteikusies pieteicējam sniegt 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju.

[10] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu vispārīgi atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu, 8.pantu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu, norādot, ka pieteicēja pieprasītā informācija satur fizisko personu datus, kas ir aizsargājami un pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju.

Tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa. Savukārt demokrātiskas .valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Informācijas pieejamības tiesības var tikt ierobežotas tikai ar likumu un tikai īpaši paredzētos gadījumos. Personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo. Tādējādi ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

Kanceleja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteicēja pieprasītā informācija satur fizisku personu datus un iepriekšējā pieredze liecina, ka pieteicējs ir veicis personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus.

Tiesa norādīto iebildumu atzīst par nepamatotu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar likuma 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

Likuma 6. pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Saskaņā ar likuma 7. panta 5. punkta noteikumiem personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Tiesa piekrīt, ka informācija par personu vārdu un uzvārdu ir atzīstama par personas datiem. Vienlaikus tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs interesētos par fizisko personu privāto dzīvi vai izrādītu interesi, kas pārsniedz valsts pārvaldes funkcionēšanas robežas.

Jēdziens „privātā dzīve” nav tulkojams sašaurināti un ka pamatā netiek pieļauta iespēja profesionālo darbību „izņemt no privātās dzīves” jēdziena (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās Amann pret Sveici, 65.punkts, kā arī Rotaru pret Rumāniju, 43.punkts). Tādējādi apstāklis, ka minētā informācija ietilpst profesionālās darbības kontekstā, nevar liegt to kvalificēt kā personas datu kopumu. No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka tiesības uz personas datu aizsardzību tomēr nav absolūta prerogatīva, bet ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā (sal. 2010.gada 9.novembra spriedums apvienotā lietā C-92/09 un C-93/09 Volker und Markus Schecke GbR (C-92/09) un Hartmut Eifert (C-93/09)48.punkts, EU:C:2010:662).

Tiesa atzīst, ka informācija par kancelejas darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem, kuru pamatā noteiktas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, var palielināt pārredzamību attiecībā uz kancelejas darbību. Šādas informācijas nodošana sabiedrības rīcībā pastiprina sabiedrisko kontroli pār pārvaldes iestādes darbības pamatotību, efektivitāti un atbildību.

Eiropas Savienības Tiesa ir nospriedusi, ka paredzētās atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams (sal. 2008.gada 16.decembra spriedums lietā C-73/07 Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, 56. punkts, EU:C:2008:727).

Nav šaubu, ka demokrātiskā sabiedrībā nodokļu maksātājiem ir tiesības tikt informētiem par pārvaldes lēmumiem. Iestādei ir jāņem vērā informācijas pieprasījuma mērķis, proti, ka tas iesniegts valsts pārvaldes funkcionēšanas robežās un aptver tikai to informāciju, kura attiecas uz kancelejas darbinieku pienākumiem. Tādējādi informācijas pieprasījums attiecas uz personas profesionālo darbību un šādos apstākļos iestādei ir jāpārbauda vai ir ievērots līdzsvars starp sabiedrības interesēm nodrošināt iestādes rīcības pārredzamību no vienas puses un attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves aizsardzību, neaizskaramību vispār un viņu personas datu aizsardzību konkrēti, no otras puses.

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzības Savienības līmenī pamatā ir prasība, lai atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi tiktu īstenoti absolūti nepieciešamā ietvaros (sal. 2015.gada 6.oktobra spriedums lietā C-362/14 Schrems, 92. punkts un tajā minētā judikatūra, E U: C:2015:650).

Pieteicējs nav lūdzi kancelejai izsniegt dokumentus, kas var saturēt aizsargājamus personas datus, bet ir lūdzis tikai informāciju par amatpersonu profesionālo darbību.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja nav pamatojusi,' kā pieteicēja pieprasītā informācija var konkrēti un faktiski apdraudēt kancelejas amatpersonu aizsargātās intereses. Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja nepamatoti atteica pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju par konkrētu darbinieku darbu, veiktām aktivitātēm un pasākumiem. Līdz ar to atbildētājas faktiskā rīcība ir atzīstama par prettiesisku un pieteikums šajā daļā ir apmierināms. Tāpat atbildētājai uzliekams pienākums sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju, kas ir iestādes rīcībā.

[11] Pieteicējs norādījis, ka kancelejas atteikumā izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju nav ietverta minētā administratīvā akta pārsūdzības kārtība.

Tiesa atzīst, ka minētais ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, tomēr, kā atzīts tiesu praksē, ne katrs iestādes pieļauts procesuāls pārkāpums administratīvā akta izdošanas procesā pats par sevi ir pietiekams pamats pārsūdzētā administratīvā akta atzīšanai par prettiesisku.

Augstākā tiesa atzina, ka pārsūdzības kārtības norādīšanas jēga ir sniegt informāciju par to, kur un kādā termiņā personai ir tiesības iebilst pret iestādes pieņemto administratīvo aktu. Likumdevējs Administratīvā procesa likuma 188. panta otrajā daļā ir atrunājis, ka tad, ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. No minētā izriet, ka pārsūdzības termiņa neietveršana administratīvajā aktā kā procesuāls pārkāpums ietekmē kārtību, kādā persona var iebilst pret iestādes pieņemto administratīvo aktu (personai tiek dots ievērojami ilgāks termiņš administratīvā akta pārsūdzībai), bet neietekmē to, vai pārsūdzētais administratīvais akts kā tāds atzīstams par prettiesisku (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-106/2017 20.punktu).

Turklāt konkrētajā gadījumā pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu tiesā mēneša laikā no atbildes saņemšanas. Tas nozīmē, ka iestādes kļūda, nenorādot pārsūdzības kārtību, nekādi neietekmēja pieteicēja iespējas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iebilst pret kancelejas izdoto administratīvo aktu. Līdz ar to atzīstams, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums konkrētajā gadījumā nav atzīstams par būtisku un tas pats par sevi neietekmē pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu.

[12] Pieteicējs ir arī iebildis pret kancelejas rīcību administratīvā akta par atteikuma izsniegt pieprasīto informāciju izdošanas procesā, kas izpaudusies kā minētā administratīvā akta izdošana pēc Informācijas atklātības likumā noteiktā termiņa.

Kancelejā pieteicēja iesniegums saņemts 2017.gada 20.aprīlī. Savukārt atbilde pieteicējam sniegta 2017.gada 17.maijā, tas ir, 28. dienā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas kancelejā. Tātad atteikums pieteicējam ir sniegts 13 dienas pēc Informācijas atklātības likuma 14.panīa pirmās daļas 2.punktā noteiktā termiņa informācijas (atteikuma izsniegt informāciju) sniegšanai. Tas nozīmē, ka kanceleja ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu administratīvā akta izdošanas procesā.

Tiesa atzīst, ka kancelejas pieļautais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par būtisku. Nav noliedzams, ka jebkurai iestādei ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības. Tomēr tas nenozīmē, ka jebkura iestādes kļūda (normatīvo aktu prasību neievērošana) ir uzskatāma par būtisku pārkāpumu, proti, par tādu pārkāpumu, kas pats par sevi būtiski aizskāris personas tiesības vai tiesiskās intereses, vai par tādu pārkāpumu,, kas ir ietekmējis gala rezultātu pēc būtības.

Kanceleja pieteicējam informācijas izsniegšanu ir atteikusi. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums būtu aizskāris pieteicēja tiesības konkrētā termiņā saņemt sev pienākošos labumu. Pat tad, ja kanceleja, atbildot uz pieteicēja informācijas pieprasījumu, būtu ievērojusi Informācijas atklātības likumā noteikto termiņu, pieteicējam sniegtā atbilde jebkurā gadījumā būtu atteikums pieprasīto informāciju izsniegt. Līdz ar to pieļautais procesuālais pārkāpums pats par sevi nav uzskatāms par tādu, kas radītu būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Tiesa ņem vērā, ka uz šāda aizskāruma esību pieteikumā tiesai pieteicējs nav norādījis.

Kanceleja atbildes vēstulē norādījusi, ka tā pieteicēja iesniegumu uzlūkojusi kā iesniegtu Iesniegumu likuma, nevis Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, secīgi sniedzot pieteicējam atbildi uz informācijas pieprasījumu Iesniegumu likumā noteiktajā 30 dienu termiņā. Tātad konkrētajā gadījumā iestāde procesuālo pārkāpumu nav pieļāvusi apzināti, bet gan tas radies kļūdainu tiesību normu piemērošanas rezultātā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka 13 dienu kavējums nav uzskatāms par tik būtisku, lai tā dēļ iestādes atteikumu izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju atzītu par prettiesisku.

[13] Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par personisku kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No minētā izriet, ka persona var prasīt zaudējumu (arī morālā kaitējuma) atlīdzinājumu, ja zaudējumi cita starp nodarīti ar iestādes prettiesisku faktisko rīcību.

Izskatāmajā lietā tiesa atzina par prettiesisku kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot pieteicējam 2017.gada 18.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju. Tātad pieteicējam ir tiesības prasīt morālā kaitējuma, kas viņam nodarīts ar šo prettiesisko iestādes faktisko rīcību, atlīdzinājumu.

Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, atvainojoties.

Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu administratīvajā procesā detalizē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk - Zaudējumu atlīdzināšanas likums).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Tātad ciešanas radījušā aizskāruma būtiskums ir viens no kritērijiem morālā kaitējuma konstatēšanai. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzīts administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada atlīdzināmu morālo kaitējumu, tiesai ir jāvērtē tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums un konkrētā aizskāruma smagums. Ja aizskārums nav būtisks, nav nodarīts morālais kaitējums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzības likuma izpratnē (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 8.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-169/2014 5.punktu).

Tiesa atzīst, ka pieteicējam ir aizskartas tiesības saņemt atbildi pēc būtības no valsts iestādes. Tomēr, kā atzīts tiesu praksē, visi cilvēktiesību aizskārumi nav vērtējami kā vienlīdz smagi. Neatbildēšana uz iesniegumu, lai gan skar Satversmes 104. pantā noteiktas tiesības, nav uzskatama par smagu interešu aizskārumu (sk. Administratīvas apgabaltiesas 2007.gada 7.novembra spriedumu lietā Nr.A42034604).

[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 94. panta ceturtajai daļai primārais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (jeb restitūcija), kura rezultātā pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskais administratīvais akts nebūtu izdots (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009 7.punktii). Lai gan vārdiski likuma 94.panta ceturtā daļa, paredzot restitūciju, formulēta tādējādi, ka attiecas uz lietām, kurās tiek lemts par administratīvā akta atcelšanu, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka arī lietās, kurās pamatprasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pirmām kārtām ir jāizvērtē, vai ar labvēlīga administratīvā akta izdošanu (ar tā radītajām labvēlīgajām sekām) jau nav pietiekami (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 5.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-25/2011 15.punktu).

Zaudējumi (kaitējums) atlīdzināmi pamatā ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nozīmē tā paša saimnieciskā labuma iegūšanu, kas tiktu panākts, ja nebūtu bijis izdots zaudējumu (kaitējumu) radošais administratīvais akts vai veikta faktiskā rīcība. Augstākā tiesa pastāvīgajā judikatūrā ir atzinusi, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana kā atlīdzinājuma veids ir iespējams, arī izdodot prasīto administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA- 295/2007 13.1.punktu, 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-25/2008 12.punktu, 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr. SKA 27/2008 4.6., 15. un 16.1.punktu, 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-44/2008 13.1.punktu). Tomēr turpat papildus norādīts, ka šāds atlīdzinājuma veids iespējams, ja atbildētāja nav ilgstoši pieļāvusi prettiesisku bezdarbību vai tā nav bijusi mērķtiecīgi vērsta uz prettiesisku privātpersonas tiesību neievērošanu.

Tiesa nekonstatē iestādes rīcībā apstākļus, kas mērķtiecīgi vērsti uz prettiesisku pieteicēja tiesību neievērošanu. Tāpat nav konstatējama iestādes ilgstoša prettiesiska bezdarbība. Kanceleja ir atbildējusi uz pieteicēja iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, bet nav sniegusi atbildes uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.

Izskatāmajā gadījumā ir iespējams atjaunot stāvokli un dzēst pāri nodarījumu, ko paredz Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa - atlīdzināšanas pienākumu publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma izdarīšanas. Proti, pieteicējam iespējams dzēst pāri nodarījumu, sniedzot atbildes uz informācijas pieprasījumā norādītajiem jautājumiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar kancelejas 2017.gada 17.maija atbildes vēstuli, kurā nav sniegtas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem, pieteicējam ir nodarīts morāls kaitējums un iepriekšējā stāvokļa atjaunošana - atbildes sniegšana uz jautājumiem ir atbilstīgs tā atlīdzinājums.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktam valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289,- 291. pantu Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību daļā, nesniedzot Lato Lapsam 2017.gada 18.aprīlī pieprasīto informāciju.

Uzlikt par pienākumu Valsts prezidenta kancelejai ne vēlāk kā mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, sniegt Lato Lapsam 2017.gada 18.aprīlī pieprasīto informāciju, kas ir iestādes rīcībā.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese  L.Andersone

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

32
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...