Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, kas pērn saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām. Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt fakts, ka kancelejas „algu fonds” šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, paklusām palielināts par gandrīz trešo daļu.

Mūsu piemaksas – mūsu privātā dzīve!

Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, ir minējusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, A. Salnājs min, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu R. Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

„Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro A. Salnājs.

Tāpat R. Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par „atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.

A. Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto R. Vējoņa kancelejas darbinieku „cieņu un reputāciju” esot aizskāruši „privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem.

„Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadītājs.

„Finanšu dzīres” – prēmijas, naudas balvas, piemaksas

Kāda tad līdz šim ir bijusi R. Vējoņa kancelejas darbinieku „privātā dzīve”, saņemot valsts līdzekļus par darbu valsts iestādē? Kancelejas līdz šim negribīgi atklātā informācija ir demonstrējusi, ka pērn finanšu līdzekļi ir dāsni tērēti tās darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām.

Oktobrī Valsts prezidenta kancelejas darbinieki masveidā saņēmuši iespaidīgas naudas balvas: tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro.

Savukārt decembrī tikai tādu R. Vējoņa kancelejas darbiniekiem izmaksāto prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Pamatojums visām bijis identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.

Taču būtiskākais un apšaubāmākais tēriņš – regulāri, mēnesi pēc mēneša virknei R. Vējoņa kancelejas darbinieku piešķirtas iespaidīgas piemaksas, turklāt arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.

Turklāt šīs „finanšu dzīres” ir turpinājušās arī šā gada pirmajos mēnešos, un Valsts prezidenta kancelejas vadība acīmredzami nav īpaši centusies katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.

Regulāras piemaksas ar identisku pamatojumu

Tā, piemēram, R. Vējoņa ekonomikas padomniekam Andim Jēkabsonam ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā” - janvārī piešķirta 768,42 eiro prēmija, februārī - 691,58 eiro, martā un aprīlī – pa 768,42 eiro.

Kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai tāpat ar mēnesi pēc mēneša identisku pamatojumu –„par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, janvārī, februārī, martā un aprīlī noteikta tikpat identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.

Prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kā minēts A. Salnāja pamatojumā, ik mēnesi izcēlies ar „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”, par ko viņam janvārī noteikta 305,60 eiro piemaksa, februārī - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro, aprīlī - 448,25 eiro.

Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš tagad ir Valsts prezidenta preses padomnieks, ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” janvārī noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā un aprīlī – pa 512,28 eiro. Šāds uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Nespēj uzrādīt konkrēto veikumu

Šo piemaksu oficiālais pamatojums ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”.

Taču R. Vējoņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, līdz šim ir izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzīgākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norāda arī fakts, ka kancelejas vadība vairāku mēnešu laikā tā arī nav spējusi sniegt skaidrojumus par konkrēto darbinieku veikumu, kas attiecīgajā mēnesī it kā bijis par pamatu piemaksas aprēķināšanai.

Tā, piemēram, kancelejas vadība nav spējusi paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinējusi kancelejas vadītāja vietniece E. Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte pērn katru mēnesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei.

Tāpat prezidenta kanceleja nespēj paskaidrot ne to, kādas tieši ārvalstu investīcijas mēnesi pēc mēneša ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks A. Jēkabsons un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem „darbības virzieniem”, ne to, kā tieši kancelejas konsultante plānošanas jautājumos Anda Pečule ik mēnesi papildus „koordinējusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu” (pēdējā piemaksa aprīlī – 460 eiro).

Ar ko skaidrojama piemaksu „pazušana”?

Pēc visa spriežot, šā gada pavasara beigās, mēnesi pēc mēneša saņemot pieprasījumus par veiktajām papildu izmaksām un vērojot reakciju, ko šie dati izsauc sabiedrībā, R. Vējoņa kancelejā kaut kas ir mainījies.

Ja ticēt prezidenta kancelejas oficiāli sniegtajām ziņām par prēmijām, naudas balvām un piemaksām, kas kancelejā nodarbinātajiem noteiktas un izmaksātas laika periodā no 2017.gada 1.maija līdz 31.maijam, tad prezidenta paspārnē notikušas būtiskas pārmaiņas attieksmē pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Kanceleja ir apliecinājusi, ka piemaksas maijā esot noteiktas un izmaksātas tikai trim kancelejas darbiniekiem.

Turklāt šīs piemaksas tikušas nevis ne tām „vajadzīgajām” amatpersonām, kurām simti eiro iepriekš tika piemaksāti ik mēnesi, bet gan Preses dienesta vadītājai Ilzei Salnai, operatoram Gatim Bergmanim un Lietvedības nodaļas vadītājai Intai Butkus. Visām trim piemaksām minēts arī pārliecinošs pamatojums – kādi papildu pienākumi ir tikuši veikti.

Vai tas varētu nozīmēt, ka nodokļu maksātāju naudas šķiešanas laiki R. Vējoņa kancelejā vismaz uz laiku ir beigušies? Vairāki avoti valsts pārvaldē Dienai ir norādījuši – tikpat labi varot būt, ka kancelejas vadība ar R. Vējoņa ziņu nolēmusi, piemēram, paklusām apjomīgi palielināt algas, kas ļautu atteikties no regulāro piemaksu izmaksāšanas „vajadzīgākajiem” darbiniekiem. Valsts prezidenta kancelejas reakcija uz jautājumiem par šo tēmu liek domāt, ka tieši tā arī varētu būt noticis.

Kanceleja atzīst – algas ir tikušas pārskatītas

A. Salnājs skaidro, ka kanceleja jau 2016. gada sākumā, agrīnā 2017. gada budžeta projekta izstrādes posmā ir sniegusi priekšlikumus valdībai par „personāla politikas uzlabošanu”, paredzot turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai.

Neatklājot konkrēto metodiku, viņš apgalvo, ka, „apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un kancelejā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu”, esot konstatēts, ka prezidenta kancelejā „2015. gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8% zemāka nekā 2008. gadā”.

Tā kā Saeima atbalstījusi kancelejas lūgumu, tai ir ticis piešķirts papildfinansējums, līdz ar ko, „lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti un darbinieku mēnešalgas”.

Paklusām pārskatītais jaunais darbinieku mēnešalgu apmērs esot noteikts, „ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem, ja tādi ir, noteiktās mēnešalgas”.

Algu fonds paklusām palielināts par trešdaļu

No likuma par valsts budžetu 2017. gadam pirmajā acumirklī šķiet, ka Valsts prezidenta kancelejas budžets šim gadam, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nozīmīgi sarucis: pērn valsts galvas kancelejai bija atvēlēti aptuveni 6,89 miljoni eiro, bet šogad – tikai 5,34 miljoni eiro, tātad par aptuveni 1,55 miljoniem eiro mazāk. Turklāt, kas interesanti, šogad no izdevumu sadaļas vispār pazudusi ailīte „atalgojums”.

Taču Finanšu ministrija skaidro, ka pērn vienreizējam pasākumam - Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mēbeļu iegādei un izgatavošanai – kancelejai ir ticis papildus piešķirts 2,91 miljons eiro.

Ja atskaitīt šo summu, sanāk, ka pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets ir bijis 3,98 miljoni eiro. Salīdzinot šo summu ar šogad piešķirtajiem 5,34 miljoniem eiro, kļūst skaidrs, ka realitātē R. Vējoņa kancelejas ikdienas izdevumiem šogad piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.

Nozīmīga daļa šīs summas paredzēta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai, tikai, kā skaidro Finanšu ministrija, saskaņā ar valdības 2016. gada 31. maija sēdē nolemto izdevumu pozīcijai „atlīdzība” vairs netiek uzrādīta apakšsadaļa „atalgojums”.

Līdz ar to var salīdzināt summas, kādas „atlīdzībai” darbiniekiem R. Vējoņa kanceleja ir saņēmusi 2016. un 2017. gadam: pērn tas bijis 1,41 miljons eiro, šogad – jau 1,87 miljoni eiro, kas realitātē nozīmē algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.

Taču to, kāds tieši ir bijis katra kancelejas darbinieka līdzšinējais atalgojums un kādā apjomā tas ir ticis palielināts, R. Vējoņa kanceleja nolēmusi sabiedrībai neatklāt. Pamatojums ir tas pats – no valsts līdzekļiem saņemtais atalgojums valsts iestādes darbiniekiem Valsts prezidenta kancelejas ieskatā esot viņu privātās dzīves sastāvdaļa.

Noslepenošanas iniciators – Salnājs vai Vējonis?

Vai šī Valsts prezidenta kancelejas izmaksu noslepenošana notikusi pēc A. Salnāja iniciatīvas, vai arī ierosme nākusi no paša R. Vējoņa? Tas pašlaik droši nav pasakāms, jo līdz šim par „darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti” regulāras piemaksas saņemošais prezidenta preses padomnieks J. Siksnis uz šādu jautājumu nevarēja vai nevēlējās atbildēt.

Taču, kā zināms, tieši R. Vējonis 30. jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka „iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.

Valsts prezidents savos iebildumos ir pieminējis gan privātās dzīves neaizskaramību, gan to, ka „publisku personu institūciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespēja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to izdzēšanu”. Šie argumenti ir ļoti līdzīgi tiem, kurus A. Salnājs ir uzskaitījis kā pamatojumu R. Vējoņa kancelejas „finanšu dzīru” datu noslepenošanai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...