Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi jau piekto zaudējumu administratīvajā tiesā kārtējā lietā sakarā ar tās prettiesisko vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un saistītām tēmām.

Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - par šādu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja pēc vairāku administratīvo lietu ierosināšanas negribīgi sniegto informāciju, pagājušā gada aprīlī informēja Pietiek.

Janvārī - 596,48 eiro, februārī - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. Šādas piemaksas papildus mēnešalgai pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos bija piešķirtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.

Oficiālais pamatojums šādām izmaksām bija – „saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta Rīgas pils rezidences materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.

Taču tas nenozīmēja, ka Valsts prezidenta kanceleja pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos būtu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne būtu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.

Janvārī - 347,21 eiro, februārī - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. Šādas piemaksas pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos papildus mēnešalgai savukārt bija piešķirtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.

Laikā, kamēr Kancāne piemaksas bija saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstītais piemaksu saraksts rādīja, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arī galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.

„Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šāds bija Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.

Ne Salnājs, ne Vējoņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arī pats bija regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidū, tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šīm izmaksām.

Tagad šī ir jau piektā informācijas slēpšanas lieta, kurā administratīvā rajona tiesa ir uzlikusi Vējoņa kancelejai par pienākumu sniegt tās slēpto informāciju. Pietiek šodien šo pamācošo tiesas spriedumu publicē pilnībā.

Lieta Nr.A420234917 A2349-17/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 14.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja vai atbildētāja) ar 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumiem (turpmāk - Iesniegums Nr. 1 un Iesniegums Nr.2, bet abi kopā - iesniegumi), pirmajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veicamajiem pienākumiem un tiem piešķirto piemaksu pamatojumu, bet otrajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veiktajiem materiālo vērtību inventarizācijas darbiem, saistībā ar to piešķirto piemaksu pamatojumu, kā arī grāmatvežu amata pienākumiem.

Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 29.maija vēstuli Nr.882 (turpmāk - Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumiem.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Kancelejas rīcību par prettiesisku, uzskatot, ka iesniegumos pieprasītā informācija Vēstulē nav tikusi sniegta, bet sniegtā informācija nosūtīta, pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteikto par informācijas sniegšanas termiņiem.

Tāpat pretēji Informācijas atklātības likuma 12.pantā noteiktajam Kanceleja prettiesiski nav norādījusi, kur un kādā termiņā konkrēto informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, tādējādi vēlreiz pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas un nodarot pieteicējam kaitējumu.

[3] 2017.gada 21.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu, jo savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kanceleja ir sniegusi atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

Atbildētājas ieskatā pieteicēja iesniegumos uzdotie jautājumi saistīti ar pieteicējam 2017.gada 13.aprīļa vēstulē izsniegtās informācijas par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu kļūdainas interpretācijas rezultātā aplami izdarītiem secinājumiem.

Atsaucoties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstulē un Vēstulē sniegto informāciju, atbildētāja uzskata, ka Kanceleja ir atbildējusi uz visiem Iesniegumā Nr.l uzdotajiem jautājumiem, bet, atbildot uz Iesniegumu Nr.2, Vēstulē paskaidroja, ka informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informācija par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, pieteicējam ir sniegta atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Jautājumi par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu faktisko pamatojumu attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali Kancelejā. Konkrēti darba uzdevumi, aktivitātes, pasākumi, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtību. Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti Kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz Kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada Kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Tā kā Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar Kanceleju, Atbildētāja nesaskata par iespējamu pieteicējam detalizēti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju Kancelejā.

Iesniegumā Nr.l uzdotie jautājumi ir saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja subjektīvo viedokli un izpratni par to, kā

Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process. Atbildētāja ieskatā ir ņemams vērā, ka pieteicējs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdz sniegt skaidrojumu par faktiski nepastāvošiem apstākļiem, jo lūdz sniegt skaidrojumu, kāpēc Kancelejas atbildīgās amatpersonas nav savlaicīgi novērsušas situāciju, kurā galvenās grāmatvedes pienākumus vairāku mēnešu periodā ir pildījusi vecākā grāmatvede, un vai šādos apstākļos nebūtu konstatējama galvenās grāmatvedes nolaidība darba pienākumu izpildē. Tomēr Kanceleja pieteicēju jau ir informējusi, ka pieteicēja aprakstītā situācija faktiski nepastāv, līdz ar to atbildētājam nav saprotams, kādu vēl papildus informāciju pieteicējs atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no Kancelejas konkrētajā gadījumā vēlas saņemt.

Atbildētāja ieskatā Iesniegumā Nr.2 uzdoto jautājumu saturs liecina, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt Kancelejas darba organizāciju, konkrēto darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas apmēru, kā arī vērtēt to, vai Kancelejas darbs tiek organizēts pareizi, tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju. Valsts institūciju finanšu līdzekļu lietderības un likumības izlietojumu vērtē likumā tam atbilstoši pilnvarotas institūcijas, savukārt sabiedrības informēšanu nodrošina masu informācijas līdzekļi.

Personas atlīdzības publicēšana, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi, līdz ar to pieteicēja pieprasījums sniegt plašāku informāciju par Kancelejas darbiniekiem ir aplūkojams kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Atbildētāja norāda, ka pieteicējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus bez to piekrišanas apkopojot, publicējot tos intemetā, kā arī nododot trešajām personām publicēšanai, pārkāpj attiecīgo personu privāto dzīvi un veic personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Vēstules sagatavošanā Kanceleja vērtēja minētos apstākļus kopsakarā ar tās pienākumu nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Pieteicēja lūguma sniegt informāciju par divām identificējamām Kancelejas darbiniecēm pamatojums ir vispārīgs un nekonkretizēts, līdz ar to nav skaidrs pieteicēja pieprasītās informācijas izmantošanas veids un mērķis. Atbildētāja vērš uzmanību, ka līdzšinējā saziņā ar Kanceleju pieteicējs vērsies kā fiziska persona un Kancelejas sniegto informāciju izmantojis pēc saviem privātiem ieskatiem. Atbildētājas ieskatā veids, kādā pieteicējs ir izvēlējies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, dod pamatu apšaubīt pieteicēja deklarētos mērķus.

Tā kā pieteicēja iesniegumi nebija skatāmi atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Kanceleja nevarēja pārkāpt Informācijas atklātības likumu un tajā noteiktos termiņus, līdz ar to Kancelejas rīcība pieteicējam arī nevarēja radīt kaitējumu.

[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

[5] Pieteicējs ar iesniegumiem ir vērsies pie atbildētājas, vēloties Iesniegumā Nr.l uzzināt: 1) kādu iemeslu dēļ I.Kancānei ik mēnesi 2007.gada janvārī - martā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi, 2) vai minētajā laika posmā galvenā grāmatvede I.Šteinbrika nepildīja savus amata pienākumus, 3) ja I.Šteinbrika nepildīja savus pienākumus, par kādu pienākumu pildīšanu viņa 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēma | piemaksu darba algai, 4) ja I.Šteinbrika pildīja savus amata pienākumus, par kādu viņas pienākumu pildīšanu I.Kancāne 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēmusi piemaksu ļ darba algai, un, vai tas nozīmē, ka I.Šteinbrika savus pienākumus pildījusi nolaidīgi vai nepietiekami, un, ja tā, kāpēc Valsts prezidenta kancelejas vadība nav reaģējusi?

Iesniegumā Nr.2 pieteicējs vēlējies uzzināt: 1) vai divas grāmatvedes trīs mēnešu ilgumā ir veikušas materiālo vērtību inventarizāciju un ievadi datorā, 2) ja jā, ar ko izskaidrojams šāds apjomīgs materiālo vērtību daudzums, kādu materiālo vērtību skaitu abas grāmatvedes trīs mēnešu laikā ir ievadījušas datorā, 3) kādi ir amata aprakstā noteiktie grāmatveža pienākumi, 4) vai šajos pienākumos ietilpst materiālo vērtību uzskaite, 5) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas, 6) vai šajos pienākumos neietilpst datu ievade datorā, 7) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, atbildētāja Vēstulē ir norādījusi atsauci uz savu 2017.gada 13.aprīļa vēstuli Nr.672 (lietas 26.-31.lapa), kā arī darījusi zināmu, ka kancelejas galvenajai grāmatvedei piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā amatpersona atradās atvaļinājumā, savukārt vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildus pienākumu veikšanu sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona atradās prombūtnē (lietas 9.-10.lapa), ar to uzskatot, ka ir atbildējusi uz uzdotajiem jautājumiem, kas norādīts arī atbildētajās rakstveida paskaidrojumā.

Tiesa minētajam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo, vērtējot pēc būtības, Vēstule ir pretēji labai pārvaldībai sagatavota formāla atbilde uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem, un šāda atbildētājas rīcība nav atzīstama par tiesisku. Tiesas vērtējumā faktiski pieteicējam nav sniegta konkrēta informācija ne par vienu no uzdotajiem jautājumiem.

[6] Attiecībā uz Iesniegumu Nr.l vispirms norādāms, ka 2017.gada 13.aprīļa vēstulē atbildētāja informēja pieteicēju, ka tās vecākajai grāmatvedei par papildu darbu, piedaloties materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot galvenā grāmatveža amata pienākumus 2017.gada janvārī noteikta piemaksa 596,48 euro, februārī - 447,36 euro, martā - 408,46 euro. Savukārt galvenajai grāmatvedei arī šajos laika periodos ir noteiktas piemaksas, proti, 2017.gada janvārī - 347,21 euro, februārī - 520,82 euro, martā - 694,42 euro, par papildu darbu, personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī par darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli.

Tātad no minētās atbildes izriet, ka gan vecākā grāmatvede, gan galvenā grāmatvede katru mēnesi (janvāris, februāris, marts) saņem regulāras piemaksas. Turklāt vecākā grāmatvede tās saņem par galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi, bet vienlaikus piemaksas par savu darbu saņem arī galvenā grāmatvede.

Vērtējot šos apstākļus kopsakarā, pieteicēja uzdotajiem jautājumiem ir absolūti loģisks pamats, un tādi, iespējams, rastos arī citām personām, saņemot šādu atbildi. Atbildētāja paskaidrojumā norādījusi uz kļūdainiem un aplamiem secinājumiem, ko pieļāvis pieteicējs, taču atbildētājai būtu jāapzinās šie secinājumi kā savas rīcības sekas, sagatavojot šādu nepārdomātu un pretrunīgu atbildi, kurā ietvertā informācija par abām amata pozīcijām neļauj saprast, kāpēc vienas personas darba pienākumus pilda divi darbinieki, abiem par to saņemot piemaksu.

Arī Vēstulē ietvertā atbilde nav uzskatāma par izsmeļošu un tādu, kas nedod iemeslu tālākām interpretācijām, jo no kompetentas iestādes vismaz būtu sagaidāms, ka tā norāda privātpersonai, kurā laika posmā (vai vismaz mēnesī) tad galvenā grāmatvede atradās prombūtnē, vai par kādu laika posmu vecākajai grāmatvedei bija jāpilda tās pienākumi, saņemot piemaksu.

Piemēram, attiecībā uz pirmajiem diviem jautājumiem korekti būtu sagaidāms, ka iestāde informē pieteicēju, ka, piemēram, 2017.gada janvāra mēnesī galvenajai grāmatvedei bija divu nedēļu ikgadējais atvaļinājums no 1.-15.janvārim, sakarā ar ko vecākajai grāmatvedei šajā laika periodā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenās grāmatvedes pienākumi. Savukārt, ja atbildētāja ievērotu labu pārvaldību, tad būtu sagaidāms, ka tā precizētu šo atbildi arī savas 2017.gada 13.aprīļa vēstules kontekstā, norādot, ka piemaksa par šo konkrēto pienākumu izpildi vecākajai grāmatvedei tika izmaksāta tikai par attiecīgo periodu janvāra mēnesī, bet kopējo piemaksas summu veido citi iemesli, kas bijuši par pamatu pabalsta piešķiršanai.

Tā vietā atbildētāja ir izvēlējusies formāli atsaukties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstuli un sniegt nekonkrētu atbildi, neatbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

[7] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas l.punktu; Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu, Augstākās tiesas 2016.gada 18.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-817/2016 6.punktu), un attiecībā uz tiesību saņemt informāciju ierobežošanu Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, turklāt ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 2.punktu).

Konkrētās lietas ietvaros nav konstatējami ierobežojumi pieteicējam pieprasīt un saņemt informāciju no atbildētājas, jo atbildētājas arguments, ka informācija skar fizisko personu privātumu un pieteicējs šo informāciju tālāk izvietos internēta resursos, padarot to publiski pieejamu, neiztur kritiku. Vispirms norādāms, "tas, ka pieprasītā informācija attiecas uz vienas personas ienākumiem, nenozīmē, ka šo informāciju sabiedrības locekļi nevar izmantot, lai pārliecinātos, ka iestāde pareizi izlieto finanšu līdzekļus un vai šai vienai personai nepamatoti neizrāda īpašu labvēlību" (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 10.punktu), bet otrkārt, tas, ka konkrētā informācija tiks publiskota, šobrīd ir tikai pieņēmums. Bet, ja pieteicējs rīkosies pretēji tiesiskai kārtībai, vai pieļaus Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, tad attiecīgi ikvienam, kura tiesības būs aizskartas, arī pret pieteicēju būs tiesības vērsties likumā noteiktā kārtībā.

Turklāt, izskatot pieteicēja iesniegumus, atbildētāja tādus apsvērumus nav paudusi un pierādījumus minētajam nav sniegusi.

[8] Attiecībā uz iesniegumu Nr.2 tiesa neatkārto iepriekš paustos apsvērumus par to, ka informāciju, kā arī konkrētu atbildi pieteicējs nav saņēmis.

Iesniegumā Nr.2 pieteicēja interese pamatā ir saistāma ar tālāku grāmatvedības darbinieku amata pienākumu noskaidrošanu, tostarp, informācijas iegūšanu par to, vai darbiniekiem maksā piemaksas arī par ikdienas darba pienākumiem.

Pretēji atbildētājas viedoklim pieteicējam ir tiesības zināt atbildētājas darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai. Savukārt apsvērumi par to, ka pieteicējs vēlas iegūto informāciju analizēt, neietilpst atbildētājas kompetences tvērumā. Vēl jo vairāk, piemēram, iesnieguma 3.jautājumā pieteicēja interese ir saistāma ar iestādes darbinieka amata aprakstu. Savukārt secīgi tālākie jautājumi izriet no amata apraksta. Taču to, vai šie jautājumi ir atbildēti, persona var saprast tikai tad, kad ir izpildīts pieprasījums, kas ir 3.jautājumā, proti, sniegtas ziņas par grāmatvežu amata aprakstu - darba pienākumiem. Tā kā j atbildētāja nav sniegusi pieteicējam pieprasīto informāciju, tad arī Iesniegumā Nr.2 ietvertais pieprasījums nav izpildīts, ko tiesa jau atzina par nepamatotu.

[9] Papildus informācijas pieprasījumiem un kopsakarā ar tiem pieteicējs vēlas saņemt arī iestādes viedokli un skaidrojumu, kas atbilst Iesniegumu likumam. Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura. No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem. Satversmes 104.pants neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 17.marta lēmuma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu, Augstākās tiesas 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu).

Vienlaikus ar informācijas pieprasījumu pieteicējs ir uzdevis jautājumus, piemēram, Iesniegumā Nr.l vēlējies uzzināt, iestādes attieksmi pret galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi un to, vai saistībā ir izpildes kvalitāti ir sekojusi kāda rīcība. Tāpat Iesniegumā Nr.2 pieteicējs ir vēlējies noskaidrot, ar ko izskaidrojams materiālo vērtību, kuras tika inventarizētas, daudzums.

Atbildētāja ir norādījusi paskaidrojumos, ka visi pieteicēja pieņēmumi ir nepamatoti, tāpēc arī atbilde nesekoja, taču iestādei ir jāsniedz atbildes uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem arī tad, ja šīs atbildes ir negatīvas (noliedzošas), jo persona ir vērsusies iestādē, lai saņemtu konkrētu atbildi.

Vērtējot pieteicēja iesniegumu saturu, ir pamats secināt, ka faktiski visi šajā lietā iesniegtie ziņu pieprasījumi satur gan atbilžu, gan ziņu sniegšanas pieprasījumus, kas apgrūtina to procesuālu identificēšanu un nodalīšanu. Tomēr, lai arī atbilstoši tiesu judikatūrai un tiesību rašanās pamatam šie prasījumi ir nodalāmi, tie konkrētās lietas ietvaros pēc būtības ir cieši saistīti, un faktiski atbilde uz iesniegumu izriet no tās informācijas esības un satura, ko pieteicējs iesniegumos ir pieprasījis. Tāpēc nolēmumam ir nosakāma vienota pārsūdzības kārtība.

[10]           Pieteikumā pieteicējs lūdz atlīdzināt arī nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā. Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu pēc būtības ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums.

Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums atbildētājai izpildīt iesniegumos ietverto pieprasījumu un sniegt pieteicējam izvērstu atbildi ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu;

noteikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un atbildēt uz iesniegumiem viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas;

noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu; noteikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) valsts nodevu 30 EUR (Trīsdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

FotoFutbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.
Lasīt visu...

15

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

FotoŠis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk. Sākot jau no “paldies Gobzemam, ka tika piekauts kurjers”. Jūs jau sevi un savu vājumu izgaismojat, vienlaikus arī manu spēku. Jūs neesat pamanījuši, mani nelabvēļi, ka nekas no Jūsu paustā neķer mani? Tā ir muļķība to nepamanīt. Un, jo tālāk Jūs ejat, jo lielāks apsmiekls par Jums pašiem. Iziesim pa punktiem.
Lasīt visu...

21

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

FotoLatvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija "Imunitāte pret Covid-19". Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā "ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša".
Lasīt visu...

6

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

Foto4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:
Lasīt visu...

21

Nacionālais jautājums

FotoKas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro siržu, Kurām ticam piedodam?
Lasīt visu...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

Pasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un...

Foto

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

Pasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam,...

Foto

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

Kanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas...

Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....