Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi jau piekto zaudējumu administratīvajā tiesā kārtējā lietā sakarā ar tās prettiesisko vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un saistītām tēmām.

Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - par šādu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja pēc vairāku administratīvo lietu ierosināšanas negribīgi sniegto informāciju, pagājušā gada aprīlī informēja Pietiek.

Janvārī - 596,48 eiro, februārī - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. Šādas piemaksas papildus mēnešalgai pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos bija piešķirtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.

Oficiālais pamatojums šādām izmaksām bija – „saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta Rīgas pils rezidences materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.

Taču tas nenozīmēja, ka Valsts prezidenta kanceleja pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos būtu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne būtu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.

Janvārī - 347,21 eiro, februārī - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. Šādas piemaksas pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos papildus mēnešalgai savukārt bija piešķirtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.

Laikā, kamēr Kancāne piemaksas bija saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstītais piemaksu saraksts rādīja, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arī galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.

„Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šāds bija Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.

Ne Salnājs, ne Vējoņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arī pats bija regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidū, tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šīm izmaksām.

Tagad šī ir jau piektā informācijas slēpšanas lieta, kurā administratīvā rajona tiesa ir uzlikusi Vējoņa kancelejai par pienākumu sniegt tās slēpto informāciju. Pietiek šodien šo pamācošo tiesas spriedumu publicē pilnībā.

Lieta Nr.A420234917 A2349-17/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 14.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja vai atbildētāja) ar 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumiem (turpmāk - Iesniegums Nr. 1 un Iesniegums Nr.2, bet abi kopā - iesniegumi), pirmajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veicamajiem pienākumiem un tiem piešķirto piemaksu pamatojumu, bet otrajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veiktajiem materiālo vērtību inventarizācijas darbiem, saistībā ar to piešķirto piemaksu pamatojumu, kā arī grāmatvežu amata pienākumiem.

Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 29.maija vēstuli Nr.882 (turpmāk - Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumiem.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Kancelejas rīcību par prettiesisku, uzskatot, ka iesniegumos pieprasītā informācija Vēstulē nav tikusi sniegta, bet sniegtā informācija nosūtīta, pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteikto par informācijas sniegšanas termiņiem.

Tāpat pretēji Informācijas atklātības likuma 12.pantā noteiktajam Kanceleja prettiesiski nav norādījusi, kur un kādā termiņā konkrēto informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, tādējādi vēlreiz pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas un nodarot pieteicējam kaitējumu.

[3] 2017.gada 21.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu, jo savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kanceleja ir sniegusi atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

Atbildētājas ieskatā pieteicēja iesniegumos uzdotie jautājumi saistīti ar pieteicējam 2017.gada 13.aprīļa vēstulē izsniegtās informācijas par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu kļūdainas interpretācijas rezultātā aplami izdarītiem secinājumiem.

Atsaucoties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstulē un Vēstulē sniegto informāciju, atbildētāja uzskata, ka Kanceleja ir atbildējusi uz visiem Iesniegumā Nr.l uzdotajiem jautājumiem, bet, atbildot uz Iesniegumu Nr.2, Vēstulē paskaidroja, ka informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informācija par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, pieteicējam ir sniegta atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Jautājumi par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu faktisko pamatojumu attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali Kancelejā. Konkrēti darba uzdevumi, aktivitātes, pasākumi, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtību. Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti Kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz Kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada Kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Tā kā Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar Kanceleju, Atbildētāja nesaskata par iespējamu pieteicējam detalizēti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju Kancelejā.

Iesniegumā Nr.l uzdotie jautājumi ir saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja subjektīvo viedokli un izpratni par to, kā

Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process. Atbildētāja ieskatā ir ņemams vērā, ka pieteicējs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdz sniegt skaidrojumu par faktiski nepastāvošiem apstākļiem, jo lūdz sniegt skaidrojumu, kāpēc Kancelejas atbildīgās amatpersonas nav savlaicīgi novērsušas situāciju, kurā galvenās grāmatvedes pienākumus vairāku mēnešu periodā ir pildījusi vecākā grāmatvede, un vai šādos apstākļos nebūtu konstatējama galvenās grāmatvedes nolaidība darba pienākumu izpildē. Tomēr Kanceleja pieteicēju jau ir informējusi, ka pieteicēja aprakstītā situācija faktiski nepastāv, līdz ar to atbildētājam nav saprotams, kādu vēl papildus informāciju pieteicējs atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no Kancelejas konkrētajā gadījumā vēlas saņemt.

Atbildētāja ieskatā Iesniegumā Nr.2 uzdoto jautājumu saturs liecina, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt Kancelejas darba organizāciju, konkrēto darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas apmēru, kā arī vērtēt to, vai Kancelejas darbs tiek organizēts pareizi, tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju. Valsts institūciju finanšu līdzekļu lietderības un likumības izlietojumu vērtē likumā tam atbilstoši pilnvarotas institūcijas, savukārt sabiedrības informēšanu nodrošina masu informācijas līdzekļi.

Personas atlīdzības publicēšana, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi, līdz ar to pieteicēja pieprasījums sniegt plašāku informāciju par Kancelejas darbiniekiem ir aplūkojams kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Atbildētāja norāda, ka pieteicējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus bez to piekrišanas apkopojot, publicējot tos intemetā, kā arī nododot trešajām personām publicēšanai, pārkāpj attiecīgo personu privāto dzīvi un veic personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Vēstules sagatavošanā Kanceleja vērtēja minētos apstākļus kopsakarā ar tās pienākumu nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Pieteicēja lūguma sniegt informāciju par divām identificējamām Kancelejas darbiniecēm pamatojums ir vispārīgs un nekonkretizēts, līdz ar to nav skaidrs pieteicēja pieprasītās informācijas izmantošanas veids un mērķis. Atbildētāja vērš uzmanību, ka līdzšinējā saziņā ar Kanceleju pieteicējs vērsies kā fiziska persona un Kancelejas sniegto informāciju izmantojis pēc saviem privātiem ieskatiem. Atbildētājas ieskatā veids, kādā pieteicējs ir izvēlējies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, dod pamatu apšaubīt pieteicēja deklarētos mērķus.

Tā kā pieteicēja iesniegumi nebija skatāmi atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Kanceleja nevarēja pārkāpt Informācijas atklātības likumu un tajā noteiktos termiņus, līdz ar to Kancelejas rīcība pieteicējam arī nevarēja radīt kaitējumu.

[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

[5] Pieteicējs ar iesniegumiem ir vērsies pie atbildētājas, vēloties Iesniegumā Nr.l uzzināt: 1) kādu iemeslu dēļ I.Kancānei ik mēnesi 2007.gada janvārī - martā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi, 2) vai minētajā laika posmā galvenā grāmatvede I.Šteinbrika nepildīja savus amata pienākumus, 3) ja I.Šteinbrika nepildīja savus pienākumus, par kādu pienākumu pildīšanu viņa 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēma | piemaksu darba algai, 4) ja I.Šteinbrika pildīja savus amata pienākumus, par kādu viņas pienākumu pildīšanu I.Kancāne 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēmusi piemaksu ļ darba algai, un, vai tas nozīmē, ka I.Šteinbrika savus pienākumus pildījusi nolaidīgi vai nepietiekami, un, ja tā, kāpēc Valsts prezidenta kancelejas vadība nav reaģējusi?

Iesniegumā Nr.2 pieteicējs vēlējies uzzināt: 1) vai divas grāmatvedes trīs mēnešu ilgumā ir veikušas materiālo vērtību inventarizāciju un ievadi datorā, 2) ja jā, ar ko izskaidrojams šāds apjomīgs materiālo vērtību daudzums, kādu materiālo vērtību skaitu abas grāmatvedes trīs mēnešu laikā ir ievadījušas datorā, 3) kādi ir amata aprakstā noteiktie grāmatveža pienākumi, 4) vai šajos pienākumos ietilpst materiālo vērtību uzskaite, 5) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas, 6) vai šajos pienākumos neietilpst datu ievade datorā, 7) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, atbildētāja Vēstulē ir norādījusi atsauci uz savu 2017.gada 13.aprīļa vēstuli Nr.672 (lietas 26.-31.lapa), kā arī darījusi zināmu, ka kancelejas galvenajai grāmatvedei piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā amatpersona atradās atvaļinājumā, savukārt vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildus pienākumu veikšanu sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona atradās prombūtnē (lietas 9.-10.lapa), ar to uzskatot, ka ir atbildējusi uz uzdotajiem jautājumiem, kas norādīts arī atbildētajās rakstveida paskaidrojumā.

Tiesa minētajam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo, vērtējot pēc būtības, Vēstule ir pretēji labai pārvaldībai sagatavota formāla atbilde uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem, un šāda atbildētājas rīcība nav atzīstama par tiesisku. Tiesas vērtējumā faktiski pieteicējam nav sniegta konkrēta informācija ne par vienu no uzdotajiem jautājumiem.

[6] Attiecībā uz Iesniegumu Nr.l vispirms norādāms, ka 2017.gada 13.aprīļa vēstulē atbildētāja informēja pieteicēju, ka tās vecākajai grāmatvedei par papildu darbu, piedaloties materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot galvenā grāmatveža amata pienākumus 2017.gada janvārī noteikta piemaksa 596,48 euro, februārī - 447,36 euro, martā - 408,46 euro. Savukārt galvenajai grāmatvedei arī šajos laika periodos ir noteiktas piemaksas, proti, 2017.gada janvārī - 347,21 euro, februārī - 520,82 euro, martā - 694,42 euro, par papildu darbu, personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī par darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli.

Tātad no minētās atbildes izriet, ka gan vecākā grāmatvede, gan galvenā grāmatvede katru mēnesi (janvāris, februāris, marts) saņem regulāras piemaksas. Turklāt vecākā grāmatvede tās saņem par galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi, bet vienlaikus piemaksas par savu darbu saņem arī galvenā grāmatvede.

Vērtējot šos apstākļus kopsakarā, pieteicēja uzdotajiem jautājumiem ir absolūti loģisks pamats, un tādi, iespējams, rastos arī citām personām, saņemot šādu atbildi. Atbildētāja paskaidrojumā norādījusi uz kļūdainiem un aplamiem secinājumiem, ko pieļāvis pieteicējs, taču atbildētājai būtu jāapzinās šie secinājumi kā savas rīcības sekas, sagatavojot šādu nepārdomātu un pretrunīgu atbildi, kurā ietvertā informācija par abām amata pozīcijām neļauj saprast, kāpēc vienas personas darba pienākumus pilda divi darbinieki, abiem par to saņemot piemaksu.

Arī Vēstulē ietvertā atbilde nav uzskatāma par izsmeļošu un tādu, kas nedod iemeslu tālākām interpretācijām, jo no kompetentas iestādes vismaz būtu sagaidāms, ka tā norāda privātpersonai, kurā laika posmā (vai vismaz mēnesī) tad galvenā grāmatvede atradās prombūtnē, vai par kādu laika posmu vecākajai grāmatvedei bija jāpilda tās pienākumi, saņemot piemaksu.

Piemēram, attiecībā uz pirmajiem diviem jautājumiem korekti būtu sagaidāms, ka iestāde informē pieteicēju, ka, piemēram, 2017.gada janvāra mēnesī galvenajai grāmatvedei bija divu nedēļu ikgadējais atvaļinājums no 1.-15.janvārim, sakarā ar ko vecākajai grāmatvedei šajā laika periodā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenās grāmatvedes pienākumi. Savukārt, ja atbildētāja ievērotu labu pārvaldību, tad būtu sagaidāms, ka tā precizētu šo atbildi arī savas 2017.gada 13.aprīļa vēstules kontekstā, norādot, ka piemaksa par šo konkrēto pienākumu izpildi vecākajai grāmatvedei tika izmaksāta tikai par attiecīgo periodu janvāra mēnesī, bet kopējo piemaksas summu veido citi iemesli, kas bijuši par pamatu pabalsta piešķiršanai.

Tā vietā atbildētāja ir izvēlējusies formāli atsaukties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstuli un sniegt nekonkrētu atbildi, neatbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

[7] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas l.punktu; Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu, Augstākās tiesas 2016.gada 18.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-817/2016 6.punktu), un attiecībā uz tiesību saņemt informāciju ierobežošanu Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, turklāt ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 2.punktu).

Konkrētās lietas ietvaros nav konstatējami ierobežojumi pieteicējam pieprasīt un saņemt informāciju no atbildētājas, jo atbildētājas arguments, ka informācija skar fizisko personu privātumu un pieteicējs šo informāciju tālāk izvietos internēta resursos, padarot to publiski pieejamu, neiztur kritiku. Vispirms norādāms, "tas, ka pieprasītā informācija attiecas uz vienas personas ienākumiem, nenozīmē, ka šo informāciju sabiedrības locekļi nevar izmantot, lai pārliecinātos, ka iestāde pareizi izlieto finanšu līdzekļus un vai šai vienai personai nepamatoti neizrāda īpašu labvēlību" (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 10.punktu), bet otrkārt, tas, ka konkrētā informācija tiks publiskota, šobrīd ir tikai pieņēmums. Bet, ja pieteicējs rīkosies pretēji tiesiskai kārtībai, vai pieļaus Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, tad attiecīgi ikvienam, kura tiesības būs aizskartas, arī pret pieteicēju būs tiesības vērsties likumā noteiktā kārtībā.

Turklāt, izskatot pieteicēja iesniegumus, atbildētāja tādus apsvērumus nav paudusi un pierādījumus minētajam nav sniegusi.

[8] Attiecībā uz iesniegumu Nr.2 tiesa neatkārto iepriekš paustos apsvērumus par to, ka informāciju, kā arī konkrētu atbildi pieteicējs nav saņēmis.

Iesniegumā Nr.2 pieteicēja interese pamatā ir saistāma ar tālāku grāmatvedības darbinieku amata pienākumu noskaidrošanu, tostarp, informācijas iegūšanu par to, vai darbiniekiem maksā piemaksas arī par ikdienas darba pienākumiem.

Pretēji atbildētājas viedoklim pieteicējam ir tiesības zināt atbildētājas darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai. Savukārt apsvērumi par to, ka pieteicējs vēlas iegūto informāciju analizēt, neietilpst atbildētājas kompetences tvērumā. Vēl jo vairāk, piemēram, iesnieguma 3.jautājumā pieteicēja interese ir saistāma ar iestādes darbinieka amata aprakstu. Savukārt secīgi tālākie jautājumi izriet no amata apraksta. Taču to, vai šie jautājumi ir atbildēti, persona var saprast tikai tad, kad ir izpildīts pieprasījums, kas ir 3.jautājumā, proti, sniegtas ziņas par grāmatvežu amata aprakstu - darba pienākumiem. Tā kā j atbildētāja nav sniegusi pieteicējam pieprasīto informāciju, tad arī Iesniegumā Nr.2 ietvertais pieprasījums nav izpildīts, ko tiesa jau atzina par nepamatotu.

[9] Papildus informācijas pieprasījumiem un kopsakarā ar tiem pieteicējs vēlas saņemt arī iestādes viedokli un skaidrojumu, kas atbilst Iesniegumu likumam. Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura. No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem. Satversmes 104.pants neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 17.marta lēmuma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu, Augstākās tiesas 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu).

Vienlaikus ar informācijas pieprasījumu pieteicējs ir uzdevis jautājumus, piemēram, Iesniegumā Nr.l vēlējies uzzināt, iestādes attieksmi pret galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi un to, vai saistībā ir izpildes kvalitāti ir sekojusi kāda rīcība. Tāpat Iesniegumā Nr.2 pieteicējs ir vēlējies noskaidrot, ar ko izskaidrojams materiālo vērtību, kuras tika inventarizētas, daudzums.

Atbildētāja ir norādījusi paskaidrojumos, ka visi pieteicēja pieņēmumi ir nepamatoti, tāpēc arī atbilde nesekoja, taču iestādei ir jāsniedz atbildes uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem arī tad, ja šīs atbildes ir negatīvas (noliedzošas), jo persona ir vērsusies iestādē, lai saņemtu konkrētu atbildi.

Vērtējot pieteicēja iesniegumu saturu, ir pamats secināt, ka faktiski visi šajā lietā iesniegtie ziņu pieprasījumi satur gan atbilžu, gan ziņu sniegšanas pieprasījumus, kas apgrūtina to procesuālu identificēšanu un nodalīšanu. Tomēr, lai arī atbilstoši tiesu judikatūrai un tiesību rašanās pamatam šie prasījumi ir nodalāmi, tie konkrētās lietas ietvaros pēc būtības ir cieši saistīti, un faktiski atbilde uz iesniegumu izriet no tās informācijas esības un satura, ko pieteicējs iesniegumos ir pieprasījis. Tāpēc nolēmumam ir nosakāma vienota pārsūdzības kārtība.

[10]           Pieteikumā pieteicējs lūdz atlīdzināt arī nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā. Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu pēc būtības ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums.

Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums atbildētājai izpildīt iesniegumos ietverto pieprasījumu un sniegt pieteicējam izvērstu atbildi ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu;

noteikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un atbildēt uz iesniegumiem viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas;

noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu; noteikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) valsts nodevu 30 EUR (Trīsdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

21

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

FotoAtsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienākumu sabiedrībai paust savu viedokli.
Lasīt visu...

15

Egils Borats

FotoAcīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Lasīt visu...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...