Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi jau piekto zaudējumu administratīvajā tiesā kārtējā lietā sakarā ar tās prettiesisko vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un saistītām tēmām.

Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - par šādu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja pēc vairāku administratīvo lietu ierosināšanas negribīgi sniegto informāciju, pagājušā gada aprīlī informēja Pietiek.

Janvārī - 596,48 eiro, februārī - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. Šādas piemaksas papildus mēnešalgai pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos bija piešķirtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.

Oficiālais pamatojums šādām izmaksām bija – „saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta Rīgas pils rezidences materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.

Taču tas nenozīmēja, ka Valsts prezidenta kanceleja pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos būtu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne būtu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.

Janvārī - 347,21 eiro, februārī - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. Šādas piemaksas pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos papildus mēnešalgai savukārt bija piešķirtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.

Laikā, kamēr Kancāne piemaksas bija saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstītais piemaksu saraksts rādīja, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arī galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.

„Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šāds bija Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.

Ne Salnājs, ne Vējoņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arī pats bija regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidū, tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šīm izmaksām.

Tagad šī ir jau piektā informācijas slēpšanas lieta, kurā administratīvā rajona tiesa ir uzlikusi Vējoņa kancelejai par pienākumu sniegt tās slēpto informāciju. Pietiek šodien šo pamācošo tiesas spriedumu publicē pilnībā.

Lieta Nr.A420234917 A2349-17/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 14.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja vai atbildētāja) ar 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumiem (turpmāk - Iesniegums Nr. 1 un Iesniegums Nr.2, bet abi kopā - iesniegumi), pirmajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veicamajiem pienākumiem un tiem piešķirto piemaksu pamatojumu, bet otrajā uzdodot konkrētus jautājumus saistībā Valsts prezidenta kancelejas grāmatvežu konkrētajā laika posmā veiktajiem materiālo vērtību inventarizācijas darbiem, saistībā ar to piešķirto piemaksu pamatojumu, kā arī grāmatvežu amata pienākumiem.

Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 29.maija vēstuli Nr.882 (turpmāk - Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumiem.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Kancelejas rīcību par prettiesisku, uzskatot, ka iesniegumos pieprasītā informācija Vēstulē nav tikusi sniegta, bet sniegtā informācija nosūtīta, pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteikto par informācijas sniegšanas termiņiem.

Tāpat pretēji Informācijas atklātības likuma 12.pantā noteiktajam Kanceleja prettiesiski nav norādījusi, kur un kādā termiņā konkrēto informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, tādējādi vēlreiz pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas un nodarot pieteicējam kaitējumu.

[3] 2017.gada 21.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu, jo savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kanceleja ir sniegusi atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

Atbildētājas ieskatā pieteicēja iesniegumos uzdotie jautājumi saistīti ar pieteicējam 2017.gada 13.aprīļa vēstulē izsniegtās informācijas par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu kļūdainas interpretācijas rezultātā aplami izdarītiem secinājumiem.

Atsaucoties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstulē un Vēstulē sniegto informāciju, atbildētāja uzskata, ka Kanceleja ir atbildējusi uz visiem Iesniegumā Nr.l uzdotajiem jautājumiem, bet, atbildot uz Iesniegumu Nr.2, Vēstulē paskaidroja, ka informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteiktas un izmaksātas piemaksas, tostarp informācija par piemaksu noteikšanas faktisko un tiesisko pamatu, pieteicējam ir sniegta atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Jautājumi par Kancelejas darbiniekiem izmaksāto piemaksu faktisko pamatojumu attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali Kancelejā. Konkrēti darba uzdevumi, aktivitātes, pasākumi, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtību. Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti Kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz Kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada Kancelejai pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Tā kā Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar Kanceleju, Atbildētāja nesaskata par iespējamu pieteicējam detalizēti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju Kancelejā.

Iesniegumā Nr.l uzdotie jautājumi ir saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja subjektīvo viedokli un izpratni par to, kā

Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process. Atbildētāja ieskatā ir ņemams vērā, ka pieteicējs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdz sniegt skaidrojumu par faktiski nepastāvošiem apstākļiem, jo lūdz sniegt skaidrojumu, kāpēc Kancelejas atbildīgās amatpersonas nav savlaicīgi novērsušas situāciju, kurā galvenās grāmatvedes pienākumus vairāku mēnešu periodā ir pildījusi vecākā grāmatvede, un vai šādos apstākļos nebūtu konstatējama galvenās grāmatvedes nolaidība darba pienākumu izpildē. Tomēr Kanceleja pieteicēju jau ir informējusi, ka pieteicēja aprakstītā situācija faktiski nepastāv, līdz ar to atbildētājam nav saprotams, kādu vēl papildus informāciju pieteicējs atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no Kancelejas konkrētajā gadījumā vēlas saņemt.

Atbildētāja ieskatā Iesniegumā Nr.2 uzdoto jautājumu saturs liecina, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt Kancelejas darba organizāciju, konkrēto darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas apmēru, kā arī vērtēt to, vai Kancelejas darbs tiek organizēts pareizi, tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju. Valsts institūciju finanšu līdzekļu lietderības un likumības izlietojumu vērtē likumā tam atbilstoši pilnvarotas institūcijas, savukārt sabiedrības informēšanu nodrošina masu informācijas līdzekļi.

Personas atlīdzības publicēšana, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi, līdz ar to pieteicēja pieprasījums sniegt plašāku informāciju par Kancelejas darbiniekiem ir aplūkojams kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Atbildētāja norāda, ka pieteicējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus bez to piekrišanas apkopojot, publicējot tos intemetā, kā arī nododot trešajām personām publicēšanai, pārkāpj attiecīgo personu privāto dzīvi un veic personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Vēstules sagatavošanā Kanceleja vērtēja minētos apstākļus kopsakarā ar tās pienākumu nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Pieteicēja lūguma sniegt informāciju par divām identificējamām Kancelejas darbiniecēm pamatojums ir vispārīgs un nekonkretizēts, līdz ar to nav skaidrs pieteicēja pieprasītās informācijas izmantošanas veids un mērķis. Atbildētāja vērš uzmanību, ka līdzšinējā saziņā ar Kanceleju pieteicējs vērsies kā fiziska persona un Kancelejas sniegto informāciju izmantojis pēc saviem privātiem ieskatiem. Atbildētājas ieskatā veids, kādā pieteicējs ir izvēlējies veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, dod pamatu apšaubīt pieteicēja deklarētos mērķus.

Tā kā pieteicēja iesniegumi nebija skatāmi atbilstoši Informācijas atklātības likumam, Kanceleja nevarēja pārkāpt Informācijas atklātības likumu un tajā noteiktos termiņus, līdz ar to Kancelejas rīcība pieteicējam arī nevarēja radīt kaitējumu.

[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

[5] Pieteicējs ar iesniegumiem ir vērsies pie atbildētājas, vēloties Iesniegumā Nr.l uzzināt: 1) kādu iemeslu dēļ I.Kancānei ik mēnesi 2007.gada janvārī - martā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi, 2) vai minētajā laika posmā galvenā grāmatvede I.Šteinbrika nepildīja savus amata pienākumus, 3) ja I.Šteinbrika nepildīja savus pienākumus, par kādu pienākumu pildīšanu viņa 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēma | piemaksu darba algai, 4) ja I.Šteinbrika pildīja savus amata pienākumus, par kādu viņas pienākumu pildīšanu I.Kancāne 2017.gada janvārī - martā ik mēnesi saņēmusi piemaksu ļ darba algai, un, vai tas nozīmē, ka I.Šteinbrika savus pienākumus pildījusi nolaidīgi vai nepietiekami, un, ja tā, kāpēc Valsts prezidenta kancelejas vadība nav reaģējusi?

Iesniegumā Nr.2 pieteicējs vēlējies uzzināt: 1) vai divas grāmatvedes trīs mēnešu ilgumā ir veikušas materiālo vērtību inventarizāciju un ievadi datorā, 2) ja jā, ar ko izskaidrojams šāds apjomīgs materiālo vērtību daudzums, kādu materiālo vērtību skaitu abas grāmatvedes trīs mēnešu laikā ir ievadījušas datorā, 3) kādi ir amata aprakstā noteiktie grāmatveža pienākumi, 4) vai šajos pienākumos ietilpst materiālo vērtību uzskaite, 5) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas, 6) vai šajos pienākumos neietilpst datu ievade datorā, 7) ja ietilpst, tad par ko saistībā ar materiālo vērtību uzskaiti ir izmaksātas piemaksas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, atbildētāja Vēstulē ir norādījusi atsauci uz savu 2017.gada 13.aprīļa vēstuli Nr.672 (lietas 26.-31.lapa), kā arī darījusi zināmu, ka kancelejas galvenajai grāmatvedei piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā amatpersona atradās atvaļinājumā, savukārt vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildus pienākumu veikšanu sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona atradās prombūtnē (lietas 9.-10.lapa), ar to uzskatot, ka ir atbildējusi uz uzdotajiem jautājumiem, kas norādīts arī atbildētajās rakstveida paskaidrojumā.

Tiesa minētajam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo, vērtējot pēc būtības, Vēstule ir pretēji labai pārvaldībai sagatavota formāla atbilde uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem, un šāda atbildētājas rīcība nav atzīstama par tiesisku. Tiesas vērtējumā faktiski pieteicējam nav sniegta konkrēta informācija ne par vienu no uzdotajiem jautājumiem.

[6] Attiecībā uz Iesniegumu Nr.l vispirms norādāms, ka 2017.gada 13.aprīļa vēstulē atbildētāja informēja pieteicēju, ka tās vecākajai grāmatvedei par papildu darbu, piedaloties materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot galvenā grāmatveža amata pienākumus 2017.gada janvārī noteikta piemaksa 596,48 euro, februārī - 447,36 euro, martā - 408,46 euro. Savukārt galvenajai grāmatvedei arī šajos laika periodos ir noteiktas piemaksas, proti, 2017.gada janvārī - 347,21 euro, februārī - 520,82 euro, martā - 694,42 euro, par papildu darbu, personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī par darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli.

Tātad no minētās atbildes izriet, ka gan vecākā grāmatvede, gan galvenā grāmatvede katru mēnesi (janvāris, februāris, marts) saņem regulāras piemaksas. Turklāt vecākā grāmatvede tās saņem par galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi, bet vienlaikus piemaksas par savu darbu saņem arī galvenā grāmatvede.

Vērtējot šos apstākļus kopsakarā, pieteicēja uzdotajiem jautājumiem ir absolūti loģisks pamats, un tādi, iespējams, rastos arī citām personām, saņemot šādu atbildi. Atbildētāja paskaidrojumā norādījusi uz kļūdainiem un aplamiem secinājumiem, ko pieļāvis pieteicējs, taču atbildētājai būtu jāapzinās šie secinājumi kā savas rīcības sekas, sagatavojot šādu nepārdomātu un pretrunīgu atbildi, kurā ietvertā informācija par abām amata pozīcijām neļauj saprast, kāpēc vienas personas darba pienākumus pilda divi darbinieki, abiem par to saņemot piemaksu.

Arī Vēstulē ietvertā atbilde nav uzskatāma par izsmeļošu un tādu, kas nedod iemeslu tālākām interpretācijām, jo no kompetentas iestādes vismaz būtu sagaidāms, ka tā norāda privātpersonai, kurā laika posmā (vai vismaz mēnesī) tad galvenā grāmatvede atradās prombūtnē, vai par kādu laika posmu vecākajai grāmatvedei bija jāpilda tās pienākumi, saņemot piemaksu.

Piemēram, attiecībā uz pirmajiem diviem jautājumiem korekti būtu sagaidāms, ka iestāde informē pieteicēju, ka, piemēram, 2017.gada janvāra mēnesī galvenajai grāmatvedei bija divu nedēļu ikgadējais atvaļinājums no 1.-15.janvārim, sakarā ar ko vecākajai grāmatvedei šajā laika periodā papildus saviem pienākumiem bija jāpilda galvenās grāmatvedes pienākumi. Savukārt, ja atbildētāja ievērotu labu pārvaldību, tad būtu sagaidāms, ka tā precizētu šo atbildi arī savas 2017.gada 13.aprīļa vēstules kontekstā, norādot, ka piemaksa par šo konkrēto pienākumu izpildi vecākajai grāmatvedei tika izmaksāta tikai par attiecīgo periodu janvāra mēnesī, bet kopējo piemaksas summu veido citi iemesli, kas bijuši par pamatu pabalsta piešķiršanai.

Tā vietā atbildētāja ir izvēlējusies formāli atsaukties uz 2017.gada 13.aprīļa vēstuli un sniegt nekonkrētu atbildi, neatbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

[7] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas l.punktu; Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu, Augstākās tiesas 2016.gada 18.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-817/2016 6.punktu), un attiecībā uz tiesību saņemt informāciju ierobežošanu Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, turklāt ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 2.punktu).

Konkrētās lietas ietvaros nav konstatējami ierobežojumi pieteicējam pieprasīt un saņemt informāciju no atbildētājas, jo atbildētājas arguments, ka informācija skar fizisko personu privātumu un pieteicējs šo informāciju tālāk izvietos internēta resursos, padarot to publiski pieejamu, neiztur kritiku. Vispirms norādāms, "tas, ka pieprasītā informācija attiecas uz vienas personas ienākumiem, nenozīmē, ka šo informāciju sabiedrības locekļi nevar izmantot, lai pārliecinātos, ka iestāde pareizi izlieto finanšu līdzekļus un vai šai vienai personai nepamatoti neizrāda īpašu labvēlību" (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 10.punktu), bet otrkārt, tas, ka konkrētā informācija tiks publiskota, šobrīd ir tikai pieņēmums. Bet, ja pieteicējs rīkosies pretēji tiesiskai kārtībai, vai pieļaus Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, tad attiecīgi ikvienam, kura tiesības būs aizskartas, arī pret pieteicēju būs tiesības vērsties likumā noteiktā kārtībā.

Turklāt, izskatot pieteicēja iesniegumus, atbildētāja tādus apsvērumus nav paudusi un pierādījumus minētajam nav sniegusi.

[8] Attiecībā uz iesniegumu Nr.2 tiesa neatkārto iepriekš paustos apsvērumus par to, ka informāciju, kā arī konkrētu atbildi pieteicējs nav saņēmis.

Iesniegumā Nr.2 pieteicēja interese pamatā ir saistāma ar tālāku grāmatvedības darbinieku amata pienākumu noskaidrošanu, tostarp, informācijas iegūšanu par to, vai darbiniekiem maksā piemaksas arī par ikdienas darba pienākumiem.

Pretēji atbildētājas viedoklim pieteicējam ir tiesības zināt atbildētājas darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai. Savukārt apsvērumi par to, ka pieteicējs vēlas iegūto informāciju analizēt, neietilpst atbildētājas kompetences tvērumā. Vēl jo vairāk, piemēram, iesnieguma 3.jautājumā pieteicēja interese ir saistāma ar iestādes darbinieka amata aprakstu. Savukārt secīgi tālākie jautājumi izriet no amata apraksta. Taču to, vai šie jautājumi ir atbildēti, persona var saprast tikai tad, kad ir izpildīts pieprasījums, kas ir 3.jautājumā, proti, sniegtas ziņas par grāmatvežu amata aprakstu - darba pienākumiem. Tā kā j atbildētāja nav sniegusi pieteicējam pieprasīto informāciju, tad arī Iesniegumā Nr.2 ietvertais pieprasījums nav izpildīts, ko tiesa jau atzina par nepamatotu.

[9] Papildus informācijas pieprasījumiem un kopsakarā ar tiem pieteicējs vēlas saņemt arī iestādes viedokli un skaidrojumu, kas atbilst Iesniegumu likumam. Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura. No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem. Satversmes 104.pants neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 17.marta lēmuma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu, Augstākās tiesas 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu).

Vienlaikus ar informācijas pieprasījumu pieteicējs ir uzdevis jautājumus, piemēram, Iesniegumā Nr.l vēlējies uzzināt, iestādes attieksmi pret galvenās grāmatvedes pienākumu izpildi un to, vai saistībā ir izpildes kvalitāti ir sekojusi kāda rīcība. Tāpat Iesniegumā Nr.2 pieteicējs ir vēlējies noskaidrot, ar ko izskaidrojams materiālo vērtību, kuras tika inventarizētas, daudzums.

Atbildētāja ir norādījusi paskaidrojumos, ka visi pieteicēja pieņēmumi ir nepamatoti, tāpēc arī atbilde nesekoja, taču iestādei ir jāsniedz atbildes uz privātpersonas uzdotajiem jautājumiem arī tad, ja šīs atbildes ir negatīvas (noliedzošas), jo persona ir vērsusies iestādē, lai saņemtu konkrētu atbildi.

Vērtējot pieteicēja iesniegumu saturu, ir pamats secināt, ka faktiski visi šajā lietā iesniegtie ziņu pieprasījumi satur gan atbilžu, gan ziņu sniegšanas pieprasījumus, kas apgrūtina to procesuālu identificēšanu un nodalīšanu. Tomēr, lai arī atbilstoši tiesu judikatūrai un tiesību rašanās pamatam šie prasījumi ir nodalāmi, tie konkrētās lietas ietvaros pēc būtības ir cieši saistīti, un faktiski atbilde uz iesniegumu izriet no tās informācijas esības un satura, ko pieteicējs iesniegumos ir pieprasījis. Tāpēc nolēmumam ir nosakāma vienota pārsūdzības kārtība.

[10]           Pieteikumā pieteicējs lūdz atlīdzināt arī nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā. Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu pēc būtības ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums.

Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums atbildētājai izpildīt iesniegumos ietverto pieprasījumu un sniegt pieteicējam izvērstu atbildi ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu;

noteikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa un 2017.gada 28.aprīļa iesniegumos pieprasīto informāciju un atbildēt uz iesniegumiem viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas;

noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu; noteikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) valsts nodevu 30 EUR (Trīsdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Ticība rituāla spēkam

Foto«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
Lasīt visu...

10

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

Foto29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.
Lasīt visu...

21

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

FotoRietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu civilizācijas likteni līdz pat šobaltdienai. Arī uz Latvijas un latviešu likteni. Tajā skaitā uz “kultūrtautas” jaunāko emocionālo orkānu - pirms piecām minūtēm pašu ievēlētās 13.Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...