Vējoņa kanceleja tiesājusies, lai nevajadzētu atklāt, ka… 2017. gada augustā tā nav izmaksājusi prēmijas
PIETIEK18.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunu bezjēdzīgas nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanas sniegumu demonstrējusi līdzšinējā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada bijušais Latvijas pasta vadītājs Arnis Salnājs, - kā izrādās, tā enerģiski tiesājusies, lai nevajadzētu atklāt, ka… 2017. gada augustā tā nav izmaksājusi prēmijas saviem darbiniekiem.
Kā zināms, pret Vējoņa kanceleju ir tikušas sāktas jau 17 administratīvās tiesvedības saistībā ar šīs iestādes atteikumiem sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām.
Jau trīspadsmit tiesvedībās tiesa ir uzlikusi par pienākumu Vējoņa kancelejai tai prasīto informāciju sniegt, daudzās no tām prezidenta kancelejas rīcība ir atzīta par prettiesisku, un trīs lietās spriedums jau ir stājies spēkā.
Atbilstoši vienam no spriedumiem Vējoņa kancelejas vadība ir bijusi spiesta atklāt to, kādas prēmijas 2017. gada augustā izmaksātas kancelejas darbiniekiem, un izrādījies, ka konkrētajā mēnesī nekādas prēmijas nemaz nav piešķiras.
Faktiski šī atbilde atklājusi, ka Vējoņa kancelejas vadība nevis mēģinājusi noklusēt kādu īpašu izšķērdību, bet vienkārši „principa pēc” nav vēlējusies sniegt atbildi par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu un tādēļ bijusi gatava arī uz tiesāšanos.
Jau iepriekš Vējoņa kanceleja bijusi spiesta atzīt, ka tā neveic nekādus aprēķinus par to, kādus resursus tai ir prasījušas un prasa tiesvedības septiņpadsmit administratīvajās lietās, kas sāktas pēc tam, kad kanceleja atteikusies sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām, jo „tas būtu nelietderīgi”..
Tāpat ir izrādījies, ka Vējoņa kancelejā netiek veikti pat nekādi aprēķini, cik tieši nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi šīs iestādes vadības un līdzšinējā prezidenta vēlme nesniegt informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un gatavība izmantot iestādes resursus, lai arī tiesā aizstāvētu vēlmi šos tēriņus paturēt noslēpumā.
Vai Vējoņa kanceleja ir apkopojusi datus par to, kādus tās cilvēkresursus un citus resursus ir prasījusi tiesvedība katrā no šīm administratīvajām lietām? Ja jā, kādi ir šie dati par katru administratīvo lietu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Vai kancelejā ir izvērtēts šo resursu izmantošanas lietderīgums? Ja jā, kad šis izvērtējums ir veikts, kas to veicis un kādi bijuši rezultāti? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
„Kanceleja nav veikusi šādus aprēķinus saistībā ar tiesvedībām nepieciešamo dokumentu un paskaidrojumu sagatavošanu,” skan Vējoņa kancelejas sniegtās atbildes uz šiem oficiāli uzdotajiem jautājumiem. „Papildus uzskaites un aprēķinu vešana prasītu vēl vairāk resursu patēriņu un tas būtu nelietderīgi, turklāt nav noteiktas vienotas metodikas šādu aprēķinu veikšanai, kā arī tādus normatīvie akti neparedz…”
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
