Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko joprojām vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs, zaudējusi jau divpadsmitajā administratīvajā lietā – šoreiz saistībā ar informācijas slēpšanu par kancelejas darbinieku komandējumiem. Turklāt šis ir viens no tiem spriedumiem, ar kuriem administratīvā tiesa Vējoņa kancelejas rīcību ir atzinusi par prettiesisku. Pietiek pilnā apmērā publisko administratīvās tiesas 6. jūlija spriedumu, kurš cita starpā arī atklāj – izrādās, Valsts prezidenta kancelejas darbinieki ir tik privileģētā stāvoklī, ka tiem par saviem komandējumiem nav pat jāsniedz rakstveida atskaites.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 6.jūlijā

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone

rakstveida procesā izskatīja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt pieteicējam 2017.gada 31.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju - komandējuma atskaites un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2017.gada 31.augustā vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - kanceleja) ar informācijas pieprasījumu par kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieku un padomnieku komandējumiem no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam.

Informācijas pieprasījumā tika lūgts sniegt informāciju par komandējuma laiku (ilgumu), maršrutu, mērķi, izmaksām (atsevišķi - transporta izmaksas, viesnīcas izmaksas, dienas nauda) komandējuma piešķīrēju un komandējuma atskaites,  izdevumi” noteikto kārtību kancelejas amatpersonas komandējumā nosūta ar kancelejas vadītāja vai tā pienākumu izpildītāja rakstisku rīkojumu, un komandējuma izdevumi tiek segti saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus tika sniegta informācija par komandējumu ilgumu, maršrutu, mērķi un komandējuma izmaksām.

Komandējuma atskaites netika izsniegtas, un netika norādīts atskaišu neizsniegšanas iemesls.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atzīt par prettiesisku kancelejas rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas un nesniedzot visu pieprasīto informāciju (neizsniedzot komandējuma atskaites), uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju, kā arī lūgts uzdot iestādei atvainoties pieteicējam par pieļauto prettiesisko rīcību.

[4] Kanceleja tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto argumentu dēļ.

[4.1] Normatīvie akti nenoteic darba devējam un darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā, radīt dokumentu „komandējuma atskaite", kā arī nenoteic šāda dokumenta formu, saturu vai izveides kritērijus.

Kancelejai nav precīzi zināms, ko pieteicējs bija domājis, prasot komandējuma atskaiti, tostarp - vai tas attiecas uz finansējuma izlietojumu vai komandējuma mērķi, norisi vai citiem jautājumiem. Tāpēc kanceleja sniedza atbildes uz visiem pieteicēja jautājumiem, aptverot gan finansējuma izlietojuma sadaļu, gan deva ieskatu komandējumu mērķos. Atsevišķs viens kopīgs dokuments par minētajiem jautājumiem kancelejā netiek sagatavots.

No Darba likuma 14.2panta trešās daļas, 53.panta. 76. un 78.panta, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 29.panta pirmās daļas, 38.panta, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16. un 16.'punkta. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 ..Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” neizriet iestādes pienākums sagatavot komandējuma atskaites, līdz ar to pieteicējam nav tiesiska pamata un subjektīvu tiesību to prasīt.

[4.2] Ievērojot likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, kancelejas darbu organizē un budžetu pārvalda kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītājs ir atbildīgs par budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu. Kanceleja savā darbībā ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, tai skaitā, par budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu nosūtot darbiniekus komandējumos, tostarp turpmāk minēto.

[4.2.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", izvērtējot katra komandējuma mērķi, lietderību, nepieciešamību, specifiku un laiku, lēmumu par darbinieka nosūtīšanu komandējumā pieņem kancelejas vadītājs vai tā pienākumu izpildītājs, izdodot rakstisku rīkojumu.

[4.2.2] Pēc atgriešanās no komandējuma, darbinieks iesniedz komandējuma izdevumus apliecinošus dokumentus un amatpersonām, kuru padotībā tas atrodas, sniedz informāciju par svarīgākajiem komandējuma jautājumiem un secinājumiem, kas izmantojami turpmākā darbā, kā arī šie jautājumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistīti ar attiecīgo uzdevumu izpildi. Šī informācija, tāpat arī Valsts prezidenta vizīšu dokumenti ir paredzēti un noteikti iestādes iekšējai lietošanai atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam.

[4.2.3] Pamatojoties uz komandējuma izdevumus apliecinošiem dokumentiem un ņemot vērā Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktās komandējumu izdevumu kompensācijas normas, darbiniekam tiek atlīdzināti ar komandējumu saistītie izdevumi.

[4.3] Ņemot vērā, ka kancelejas vadītāja, kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumi lielākajā daļā ir saistīti ar Valsts prezidenta vizītēm ārvalstīs, pieteicējs kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstulē Nr.1515 tika informēts, ka plašāku informāciju var iegūt arī kancelejas internēta mājaslapā.

[4.4] Pieteicēja prasītā informācija rada pienākumu kancelejai, nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Kancelejas darba dokumentēšana pieteicēja vajadzībām ne tikai radītu nesamērīgu slogu, bet arī apdraudētu kancelejai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar kanceleju.

2017.gada laikā līdz paskaidrojuma sagatavošanas brīdim kanceleja no pieteicēja saņēmusi 58 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām, apkopojot un grupējot ievērojamu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par kancelejas darbu. Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un kanceleja.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.lpanta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un apmierināms. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot izsniegt pieprasīto informāciju un izvērtēt iestādes rīcības tiesiskumu, neizsniedzot informāciju.

Ja persona tiesā vērsusies ne tikai ar mērķi ar tiesas starpniecību panākt pieprasītās informācijas saņemšanu, bet arī ar mērķi panākt tiesas novērtējumu iestādes rīcībai, piemēram, lai būtu pamats par kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes rīcību, pieprasīt atlīdzinājumu, personas prasījums saistībā ar iestādes rīcības atzīšanu par prettiesisku aplūkojams kā patstāvīgs prasījums (papildus prasījumam par informācijas izsniegšanu). Proti, šādos gadījumos tiesai līdztekus prasījumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasīto informāciju jātaisa spriedums arī par prasījumu par negatīvā administratīvā akta vai attiecīgās faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku vai būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu (vai pieteikuma noraidīšanu šajā daļā) (sal. Augstākās tiesas 2015.gada 12.marta lēmums lietā Nr. SKA-369/2015 (420689310) 9.punktu, 2014.gada 28.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8.punktu, 2012.gada 2 6.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-141/2012 (A42512008) 12.punktu).

Ņemot vērā minēto, pieteicēja pieteikumā ietvertais prasījums par iestādes rīcību - nepienācīgu pieprasītās informācijas sniegšanu - aplūkojams kā prasījums par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Savukārt prasījums par atlīdzinājumu ir pakārtots prasījumiem par faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.

Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

Savukārt pieteicēja iebildumi par to, ka iestāde informācijas pieprasījuma apstrādē pieļāvusi Informācijas atklātības likuma normas nav aplūkojams kā patstāvīgs prasījums, bet ir izvērtējams, vērtējot iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu (prettiesiskumu).

[8] Tiesības iegūt informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa ir nostiprinātas Satversmes 100.pantā. Kārtību, kādā privātpersona ir tiesīga iegūt iestādes rīcībā esošu vai iestādes radītu informāciju un to izmantot, noteic Informācijas atklātības likums.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts (piemēram. Augstākās tiesas 2017.gada 20.februāra lēmuma lietā Nr.SKA- 172/2017 (6-70015715/6) 6.punkts, 2017.gada 21.secembra sprieduma lietā Nr.SKA-453/2017 (A420346515) 7.punkts un 2011.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA- 203/2011 (A8094810) 6.punkts).

Informācijas atklātības likums konkrētāk reglamentē indivīda tiesības saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, kā arī atbilstošu valsts pārvaldes iestāžu pienākumu. Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot (2.panta pirmā daļa).

Jāņem vērā, ka Informācijas atklātības likums attiecas tikai uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē (2.panta otrā daļa), un dokumentēta informācija šā likuma izpratne ir informācijā, kuras iekļūšanu informācijās apritē var identificēt (1.pants).

[9] Pieteicējs lūdz atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu un lūdz uzlikt iestādei pienākumu pieprasīto informāciju izsniegt.

Kancelejas atbildē netiek izskaidrots, kādēļ komandējuma atskaites netiek izsniegtas. Paskaidrojumā tiesai kanceleja norāda, ka tās darbinieki rakstveidā nesagatavo komandējuma atskaites, iestādes rīcībā nav šādas informācijas un iestādei tā īpaši jārada. Atgriežoties no komandējuma kancelejas darbinieki amatpersonām, kuru padotībā tas atrodas, sniedz informāciju par svarīgākajiem komandējuma jautājumiem un secinājumiem, kas izmantojami turpmākā darbā, kā arī šie jautājumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistīti ar attiecīgo uzdevumu izpildi. Turklāt informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otro daļu paredzēta iestādes iekšējai lietošanai.

Ievērojot minēto, no iestādes paskaidrojuma nepārprotami izriet, ka informācijas apmaiņa iestādē notiek mutvārdu procesā un komandējuma atskaites netiek sagatavotas rakstveidā.

Pārbaudot iestādes paskaidrojumu, tiesa konstatē, ka iestāde pamatoti atsaucas uz normatīvajiem aktiem, norādot, ka tajos nav ietverts iestādes pienākums sagatavot komandējuma atskaites.

[10] Ņemot vērā to, ka komandējuma atskaites rakstveidā netiek sagatavotas, tiesa piekrīt iestādes norādei, ka šādi dokumenti nav iestādes rīcībā un ka iestādei tie būtu jāsagatavo, lai izsniegtu pieteicējam. Tādējādi tiesa secina, ka iestāde saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu objektīvi nevar izsniegt informāciju, kas nav iestādes rīcībā.

Tā kā iestāde pieteicējam nevar izsniegt informāciju, kuras tai nav un ko tai nav pienākuma radīt, nav arī pārkāptas pieteicēja tiesības uz informāciju. Tādejādi pieteicēja pieteikums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu un pienākuma uzlikšanu izsniegt informāciju, ir noraidāms.

[11] Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Savukārt panta otrā daļa noteic, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

Vienlaikus no Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, septiņu dienu laikā sniedz atbildi, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējam sniegtajā atbildē pieprasītā informācija - komandējuma atskaites, netika izsniegta, kā arī netika norādīts, ka šī informācija nav iestādes rīcībā.

Ievērojot to, ka informācijas nav iestādes rīcībā (un ievērojot to, ka informācija netiek sagatavota rakstveidā, tās nav arī citu iestāžu rīcībā), kancelejai nebija iespējams sniegt izziņu par informācijas atklāšanas vietu atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12.panta otrajai daļai. Tomēr iestādei bija pienākums sniegt pieteicējam motivētu atbildi, norādot, ka pieprasītā informācija nav tās rīcībā. Tiesas ieskatā šāda rīcība neatbilst Informācijas atklātībās likuma 12. un 14.pantam, tāpēc atbildētājas rīcība, nesniedzot motivētu atteikumu pieteicējam, atzīstama par prettiesisku.

[12] Ievērojot to, ka iestāde nevar sniegt informāciju, kas nav tās rīcībā, tiesai nav pamata vērtēt iestādes norādi par to, ka informācija paredzēta iestādes iekšējai lietošanai. Tomēr tiesa vērš iestādes uzmanību uz Augstākās tiesas atzīto, ka atteikuma izsniegt pieprasīto informāciju pamatā nevar būt vispārīgs konstatējums, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.244/2018 8.punktu).

[13] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu, kas nodarīts, iestādei nesniedzot pieprasīto informāciju. Pieteicējs lūdzis uzlikt par pienākumu iestādei rakstveidā atvainoties.

Ņemot vērā, ka tiesa spriedumā konstatēja, ka atbildētājas faktiskā rīcība, nesniedzot pieteicējam motivētu atbildi par informācijas neesību, ir atzīta par prettiesisku, lietā izvērtējams jautājums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.pantam ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.februārim) 9.pantu. morālais kaitējums ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11 .panta trešo daļu morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmā daļā noteic, ka personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus. Šā panta trešajā daļa noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājuma naudā apmērs atkarībā no kaitējuma smaguma, savukārt šā panta ceturtā daļa kā patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums paredzēta iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās, ja aizskārums nav smags.

Augstākā tiesa atzinusi, ka noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistīta ar nesamērīgi lielām pūlēm, kas neatrodas saprātīgās attiecībās ar pieprasīto tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlīdzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlīdzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarīto personisko (arī morālo) kaitējumu (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 5.jūnijā sprieduma lietā Nr.SKA-338/2009 12.punktu).

Kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli, gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums. Lai personai atlīdzinātu morālo kaitējumu, ir jākonstatē būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzīts administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada atlīdzināmu morālo kaitējumu, tiesai ir jāvērtē tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums un konkrētā aizskāruma smagums.

Ņemot vērā, ka pieteicējam netika izsniegts pienācīgi motivēts atteikums izsniegt pieprasīto informāciju, ir aizskartas pieteicējas tiesības. Tomēr tiesa uzskata, ka pieteicējam nav nodarīts smags tiesību aizskārums. Lai gan personai ir tiesības saņemt pieprasīto informāciju, pieteicējs pieprasīja informāciju, kas nav atbildētājas rīcībā. Līdz ar to pieteicējs nevarēja sagaidīt, ka tā tiks izsniegta. Secīgi arī ar motivēta atteikuma neizsniegšanu nav pasliktināts pieteicēja stāvoklis.

Dažkārt par atbilstīgu atlīdzinājumu uzskatāma jau pārkāpuma konstatācija pati par sevi un tādējādi vēl jo vairāk par taisnīgu atlīdzinājumu noteiktos apstākļos var kalpot iestādes atvainošanās (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 9.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA- 223/2010 7.punktu).

Tiesas ieskatā gandarījumu pieteicējam sniedz jau iestādes faktiskās rīcības atzīšana par prettiesisku. Šajā lietā nav konstatējami nozīmīgi personas tiesību aizskārumi, tāpēc tiesas ieskatā nav nepieciešams noteikt iestādei pienākumu rakstveidā atvainoties pieteicējam, jo pieteicēja morālo gandarījumu sniedz jau fakts, ka tiesa iestādes faktisko rīcību atzinusi par prettiesisku.

[15] Pieteicējs norāda uz Informācijas atklātības likuma normu pārkāpumiem, taču nenorāda, kādā veidā izpaudies šis normas pārkāpums. Līdz ar to tiesa nevērtē pieteicēja argumentu.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs samaksājis valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu 30 euro.

Administratīvajā lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē tiesa pieaicinājusi kanceleju. Līdz ar to samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no kancelejas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt daļā Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atteikumu izsniegt komandējuma atskaites Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

L.Andersone, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2018.gada 6.jūlijā

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

41
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...