Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembra pieņemšanu ielūgto sarakstu
PIETIEK28.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembrī valsts svētkiem par godu rīkotās pieņemšanas ielūgto viesu sarakstu, kā arī sniegtu citu prasīto informāciju par šo pasākumu, - šādu skaidrojumu oficiālā kancelejas vēstulē sniedzis tās vadītājs Arnis Salnājs.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” - tā neilgi pirms 17. novembrī paredzētās pieņemšanas izdevumam Kas Jauns Avīze bija paziņojis kādreizējais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis.
Siksnis arī bija mēģinājis izlocīties no skaidras atbildes uz jautājumu, vai taisnība, ka uz svinīgo pieņemšanu par godu valsts proklamēšanas gadadienai ir aicināts arī Vējoņa politiskais kompanjons, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Taču Vējoņa preses sekretāra pūliņus izgāza Ventspils pilsētas domes Mārketinga nodaļa, kas bez kādas izlocīšanās atzina, ka Lembergs tiešām no Vējoņa ir saņēmis ielūgumu uz svinīgo svētku pieņemšanu, taču neesot ziņu, vai Lembergs tiešām uz šo pasākumu dosies.
Ņemot vērā Vējoņa kancelejas izvairīgumu, tai pēc šīs publikācijas tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, aicinot sniegt šādu informāciju:
1) uzaicināto personu saraksts, par katru personu minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu,
2) pamatojums katras personas iekļaušanai šajā sarakstā,
3) persona/personas, kas minēto sarakstu izstrādājušas/apstiprinājušas (sniegtās informācijas patiesumu pamatojiet ar attiecīgo vīzēto lietvedības dokumentu kopijām),
4) minētā pasākuma plānotās izmaksas pa pozīcijām.
Salīdzinoši ātri – aptuveni nedēļas laikā – Vējoņa kanceleja uz šo informācijas pieprasījumu sagatavoja atbildi, taču... pieprasīto informāciju nesniedza, vien norādot, ka „uz svinīgo pasākumu kopumā tika izsūtīti trīs simti deviņdesmit deviņi ielūgumi”.
Tā vietā, lai nokopētu ielūgto personu sarakstu, Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs oficiāli paziņoja, ka pieprasītās „informācijas apkopošana Jūsu vajadzībām nav samērojama ar Kancelejas rīcībā esošajiem resursiem”.
Kā izriet no Salnāja parakstītā skaidrojuma, arī skaidra pamatojuma katras ieaicinātās personas iekļaušanai viesu sarakstā kancelejas rīcībā nemaz nav un arī šī informācija prasot „apkopošanu”.
No Vējoņa kancelejas vadītāja skaidrojuma izriet, ka tai nav arī nepieciešamo resursu, lai apkopotu ziņas par personām, kas šo sarakstu izstrādājušas un apstiprinājušas, un informāciju par pasākuma izmaksām.
Tā vietā informācijas pieprasītājs Lato Lapsa ir uzaicināts „ar pieprasīto informāciju iepazīties klātienē - Valsts prezidenta kancelejā”. Tiesa, ir izrādījies, ka tikai līdz 30. datumam Vējoņa kancelejai būšot iespējams aptvert, kad šāda iepazīšanās varētu notikt.
Kā jau informēts, Vējoņa kanceleja šogad it kā nevarētu žēloties par finansējuma un resursu trūkumu: pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets bija 3,98 miljoni eiro, bet šogad ikdienas izdevumiem piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.
Nozīmīga daļa šīs summas paredzēta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai: pērn „atlīdzībai” darbiniekiem Vējoņa kanceleja saņēma 1,41 miljonu eiro, šogad – jau 1,87 miljonus eiro, kas realitātē nozīmē algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.
Seko mums 
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
