Vējoņa Kazeka, aizejot no prezidenta kancelejas, saņēmusi gandrīz 28 000 eiro kompensāciju

Oficiāli šī iespaidīgā kompensācija, kā skaidro Valsts prezidenta kanceleja, sastāv no „amata algas 3968 euro, neizmantotās atvaļinājuma kompensācijas 16096,45 euro, kompensācijas par virsstundu darbu 4176,84 euro, atlaišanas pabalsta 3638,04 euro”.

Taču, kā rāda prezidenta kancelejas apkopotā informācija, šī ir visiespaidīgākā kompensācija, kādu saņēmis kāds no Vējoņa bijušajiem kancelejas darbiniekiem, kuri neturpina darbu pie jaunā valsts prezidenta.

Citu bijušo prezidenta kancelejas darbinieku saņemtās kompensācijas ir šādas:

„Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9487,11 euro apmērā (amata alga 1037,74 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 8103,46 euro, kompensācija par virsstundu darbu 345,91 euro);

Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 6612,26 euro apmērā (amata alga un aprēķinātā atvaļinājuma nauda 992,86 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 2198,40 euro, atlaišanas pabalsts 3421 euro).

Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 8044,32 euro apmērā (amata alga 892.43 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 3730,89 euro, atlaišanas pabalsts 3421 euro);

Kristīne Kļaveniece, Valsts prezidenta preses padomniece, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9295,73 euro apmērā (amata alga 892.43 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 4684,82 euro, kompensācija par virsstundu darbu 297,48 euro, atlaišanas pabalsts 3421 euro);

Maija Manika, Valsts prezidenta ārlietu padomniece, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 11916,11 euro apmērā (darba alga 892.43 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 7602,68 euro, atlaišanas pabalsts 3421 euro);

Renārs Vilde, Valsts prezidenta protokola vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - Darba likuma 114.pants, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 8069,04 euro apmērā (amata alga 198,35 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 5548,12 euro, kompensācija par virsstundu darbu 396,70 euro, atlaišanas pabalsts 1925,87 euro);

Toms Ķencis, komunikācijas speciālists, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - Darba likuma 114.pants, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 2039,29 euro apmērā (amata alga 674,09 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 609,97 euro, atlaišanas pabalsts 755,23 euro).”

Pietiek jau informēja, ka Kazeku nodokļu maksātāji turpinās uzturēt arī pēc Vējoņa prezidentūras beigām, - viņš ir izvēlējies šo speciālisti kā savu valsts apmaksāto privātsekretāri. Kā pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas ir atklājusi Valsts prezidenta kanceleja, ik mēnesi Kazeka kā Vējoņa privātsekretāre saņems 1368 eiro.

Pirms diviem gadiem Vējoņa kancelejai tuvi avoti sniedza ziņas, ka tieši Vējonim jau ilgus gadus dažādos statusos pietuvinātā Kazeka varētu būt bijusi tā kancelejas darbiniece, pēc kuras uzstājīgas prasības viņš bijis spiests rīkoties, lai turpmāk viņa kancelejas darbinieku regulāri saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas vairs netiktu atklātas sabiedrībai.

Iemesls šādai uzstājībai, kā Pietiek bija informējuši kancelejai tuvie avoti, varētu būt izsmejošā kritika, ko saistībā ar saņemamajām piemaksām bija saņēmusi tieši Kazeka, kuras viedoklī Vējonis dažādu apstākļu dēļ nevar neieklausīties.

Kazeka plašāku publisku ievērību izpelnījās saistībā ar 2014. gadā notikušo toreizējā aizsardzības ministra Vējoņa braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku – līdzi devās arī viņa kā Vējoņa biroja vadītāja, turklāt ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija tā arī neatklāja.

Novērtē šo rakstu: