Vējoņa Kazeka šogad sešos mēnešos atalgojumā saņēmusi gandrīz tikpat, cik pērn visa gada laikā
PIETIEK08.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilggadējā „administratīvā pavadone”, oficiāli viņa kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka šā gada sešos mēnešos atalgojumā kopā saņēmusi 55 174 eiro – tikai par nepilniem trīsarpus tūkstošiem eiro nekā pērn visa gada laikā, kad, kā rāda Kazekas bijušās valsts amatpersonas deklarācija, viņa kopā bija saņēmusi 58 449 eiro.
Vairāk nekā puse no šogad saņemtās summas – 27 879,33 eiro – ir Kazekai izmaksāta kompensācija, kas, kā skaidro Valsts prezidenta kanceleja, sastāv no „amata algas 3968 euro, neizmantotās atvaļinājuma kompensācijas 16096,45 euro, kompensācijas par virsstundu darbu 4176,84 euro, atlaišanas pabalsta 3638,04 euro”.
Kā rāda prezidenta kancelejas apkopotā informācija, šī ir visiespaidīgākā kompensācija, kādu saņēmis kāds no Vējoņa bijušajiem kancelejas darbiniekiem, kuri neturpina darbu pie jaunā valsts prezidenta.
Pagaidām Valsts prezidenta kanceleja nav sniegusi atbildes uz šiem tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Kazekai izmaksātajām iespaidīgajām summām:
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Par kādu laika Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai, uzkrājot neizmantoto atvaļinājumu par vairākiem gadiem, iestādē ir ievērotas Darba likuma un Atlīdzības likuma normas?
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā virsstundu apmaksa? Par kādu laika periodu Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai šajā aprēķinā ir ievērota normatīvo aktu norma, kas nosaka, ka virsstundas apmaksājamas par katru mēnesi?
Valsts prezidenta kancelejai ir pieprasīts arī publiskot Kazekas darba laika uzskaites tabulu un Kazekas darba līgumu.
Tikmēr ir kļuvis zināms, ka Latvijas nodokļu maksātājiem tomēr nenāksies uzturēt Kazeku arī pēc Vējoņa prezidentūras beigām. Viņš gan bija izvēlējies šo speciālisti kā savu valsts apmaksāto privātsekretāri, līdz ar ko Kazeka ik mēnesi saņemtu 1368 eiro. Taču jau jūlija beigās Kazekai šo amatu ir nācies pamest, un tagad Vējoņa privātsekretāre ir Kristīne Reisa-Dāboliņa.
Kā zināms, pirms diviem gadiem Vējoņa kancelejai tuvi avoti sniedza ziņas, ka tieši Vējonim jau ilgus gadus dažādos statusos pietuvinātā Kazeka varētu būt bijusi tā kancelejas darbiniece, pēc kuras uzstājīgas prasības viņš bijis spiests rīkoties, lai turpmāk viņa kancelejas darbinieku regulāri saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas vairs netiktu atklātas sabiedrībai
Iemesls šādai uzstājībai, kā Pietiek bija informējuši kancelejai tuvie avoti, varētu būt izsmejošā kritika, ko saistībā ar saņemamajām piemaksām bija saņēmusi tieši Kazeka, kuras viedoklī Vējonis dažādu apstākļu dēļ nevar neieklausīties.
Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, 2017. gadā kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri bija tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.
Kazeka plašāku publisku ievērību izpelnījās saistībā ar 2014. gadā notikušo toreizējā aizsardzības ministra Vējoņa braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku – līdzi devās arī viņa toreizējā biroja vadītāja Kazeka, turklāt ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija tā arī neatklāja.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
