Vējoņa Kazeka šogad sešos mēnešos atalgojumā saņēmusi gandrīz tikpat, cik pērn visa gada laikā
PIETIEK08.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilggadējā „administratīvā pavadone”, oficiāli viņa kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka šā gada sešos mēnešos atalgojumā kopā saņēmusi 55 174 eiro – tikai par nepilniem trīsarpus tūkstošiem eiro nekā pērn visa gada laikā, kad, kā rāda Kazekas bijušās valsts amatpersonas deklarācija, viņa kopā bija saņēmusi 58 449 eiro.
Vairāk nekā puse no šogad saņemtās summas – 27 879,33 eiro – ir Kazekai izmaksāta kompensācija, kas, kā skaidro Valsts prezidenta kanceleja, sastāv no „amata algas 3968 euro, neizmantotās atvaļinājuma kompensācijas 16096,45 euro, kompensācijas par virsstundu darbu 4176,84 euro, atlaišanas pabalsta 3638,04 euro”.
Kā rāda prezidenta kancelejas apkopotā informācija, šī ir visiespaidīgākā kompensācija, kādu saņēmis kāds no Vējoņa bijušajiem kancelejas darbiniekiem, kuri neturpina darbu pie jaunā valsts prezidenta.
Pagaidām Valsts prezidenta kanceleja nav sniegusi atbildes uz šiem tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Kazekai izmaksātajām iespaidīgajām summām:
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Par kādu laika Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai, uzkrājot neizmantoto atvaļinājumu par vairākiem gadiem, iestādē ir ievērotas Darba likuma un Atlīdzības likuma normas?
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā virsstundu apmaksa? Par kādu laika periodu Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai šajā aprēķinā ir ievērota normatīvo aktu norma, kas nosaka, ka virsstundas apmaksājamas par katru mēnesi?
Valsts prezidenta kancelejai ir pieprasīts arī publiskot Kazekas darba laika uzskaites tabulu un Kazekas darba līgumu.
Tikmēr ir kļuvis zināms, ka Latvijas nodokļu maksātājiem tomēr nenāksies uzturēt Kazeku arī pēc Vējoņa prezidentūras beigām. Viņš gan bija izvēlējies šo speciālisti kā savu valsts apmaksāto privātsekretāri, līdz ar ko Kazeka ik mēnesi saņemtu 1368 eiro. Taču jau jūlija beigās Kazekai šo amatu ir nācies pamest, un tagad Vējoņa privātsekretāre ir Kristīne Reisa-Dāboliņa.
Kā zināms, pirms diviem gadiem Vējoņa kancelejai tuvi avoti sniedza ziņas, ka tieši Vējonim jau ilgus gadus dažādos statusos pietuvinātā Kazeka varētu būt bijusi tā kancelejas darbiniece, pēc kuras uzstājīgas prasības viņš bijis spiests rīkoties, lai turpmāk viņa kancelejas darbinieku regulāri saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas vairs netiktu atklātas sabiedrībai
Iemesls šādai uzstājībai, kā Pietiek bija informējuši kancelejai tuvie avoti, varētu būt izsmejošā kritika, ko saistībā ar saņemamajām piemaksām bija saņēmusi tieši Kazeka, kuras viedoklī Vējonis dažādu apstākļu dēļ nevar neieklausīties.
Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, 2017. gadā kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri bija tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.
Kazeka plašāku publisku ievērību izpelnījās saistībā ar 2014. gadā notikušo toreizējā aizsardzības ministra Vējoņa braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku – līdzi devās arī viņa toreizējā biroja vadītāja Kazeka, turklāt ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija tā arī neatklāja.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
