Vējoņa Kazekas "īpašie talanti" prezidenta kancelejā tūkstošos eiro mērāmu novērtējumu sākuši gūt pagājušā gada oktobrī
PIETIEK20.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada oktobris ir bijis laiks, kad Valsts prezidenta kancelejā īpašu ikmēneša novērtējumu ir sākuši gūt Raimonda Vējoņa bijušās biroja vadītājas, tagadējās kancelejas vadītāja vietnieces Egitas Kazekas talanti, - tā rāda Valsts prezidenta kancelejas oficiālie dati par iespaidīgajām piemaksām, naudas balvām un prēmijām, kas pār viņu sākušas birt kopš oktobra beigām.
Kazekai papildus aptuveni 2300 eiro lielajam pamatalgai aprēķinātās summas un to oficiālais pamatojums pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos izskatās šādi:
„- Egitai Kazekai, Kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu par Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžu projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, 2016.gada 24.oktobrī noteikta un oktobrī aprēķināta naudas balva 2632,31 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada oktobrī aprēķināta piemaksa 701,95 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada novembrī aprēķināta piemaksa 1278,55 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu, par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem 2016.gada 28.decembrī noteikta un decembrī aprēķināta prēmija 1974,23 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas);
- Egitai Kazekai, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu un divpadsmito daļu par papildu darbu personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus, 2016.gada 12.oktobrī noteikta un par darbu 2016.gada decembrī aprēķināta piemaksa 1579,39 eiro (pirms nodokļu ieturēšanas).”
Valsts prezidenta kancelejas jaunais vadītājs, bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs pagaidām nav vēlējies atklāt visu šo iespaidīgo izmaksu precīzos pamatojumus un konkrēto veikumu, kas ticis tik dāsni atalgots.
Pietiek jau ir informējis, ka Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar tagadējo Valsts prezidentu Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, šogad kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri ir tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.
„No 2017.gada 0l.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteikta piemaksa un pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināts janvārī - 1052,92 eiro, februārī - 1052,92 eiro, martā - 1052,92 eiro,” – šāda ir Valsts prezidenta kancelejas oficiālā informācija par Kazekas regulārajām piemaksām papildus algai šā gada pirmajos trīs mēnešos.
Ja ticēt kancelejas jaunā vadītāja Salnāja skaidrojumam, ik mēnesi identiska lieluma piemaksu viņš nolēmis Kazekai piešķirt „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”.
Piemaksu oficiālais pamatojums ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa.
Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā”.
Līdz šim Vējoņa kancelejas vadītājs ir atteicies atklāt Kazekas darba līguma nosacījumus, to pamatojot ar apgalvojumu, ka „informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība”.
Sakarā ar šo informācijas sniegšanas atteikumu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas sākšanu, savukārt, lai pārliecinātos, vai patiešām Vējonim tuvajai Kazekai (attēlā abi redzami slavenajās Dubajas vakariņās) ikmēneša piemaksa tiek piešķirta pamatoti un vai nodokļu maksātāju līdzekļi tiek tērēti lietderīgi, Valsts prezidenta kancelejai ir nosūtīts jauns informācijas pieprasījums.
Pietiek jau aprakstījis arī to, kā Aizsardzības ministrija vēl joprojām turpina stīvēties, lai tai nevajadzētu atklāt detaļas par kādreizējā aizsardzības ministra, tagadējā Valsts prezidenta Vējoņa 2014. gadā notikušo braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku kopā ar viņa toreizējo biroja vadītāju Kazeku.
Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā pirms divarpus gadiem bija devies ne tikai Vējonis un toreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, bet arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj vēl joprojām.
Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".
Pat pēc atkārtota aizrādījuma ministrija nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".
Administratīvā rajona tiesa noraidīja Pietiek pārstāvja prasību atklāt šo informāciju, un nu šī lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
