Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas.

Raimonds Vējonis: Mīļie Latvijas ļaudis ikvienā novadā, pilsētā un plašajā pasaulē! Latvijas draugi!

Aizvadītais gads vienmēr paliks mūsu atmiņā kā Latvijas valsts simtgades gads.

Gads, kurā mēs paši sevi ieraudzījām no jauna. Cik Latvija ir liela un stipra. 

Aizvadot Latvijas pirmo gadsimtu esam izvērtējuši padarīto un raugāmies nākotnē ar jaunām cerībām un lielu darba sparu.

Esam radījuši jaunas kultūras bagātības, izdziedājuši un izdejojuši veselu gadsimtu. Pieņēmuši atbildīgus lēmumus, veicinot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi un  kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti.

Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir lepni plīvojis un mūsu tautas lūgšana – valsts himna ar patiesu lepnumu skanējusi visā plašajā pasaulē. Vēl ciešāk esam iesaistījušies mūsu kopīgās nākotnes veidošanā vienotā Eiropā.  Jutuši patiesu gandarījumu par savu zemi un tautu. Šogad uzplauka veselu gadsimtu krāta pašapziņa! 

Esmu pārliecināts, ka ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība.

Mēs ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule. Mūs apsveikt ieradās karaļnami un daudzu valstu vadītāji. Viņi bija patiesi priecīgi par mūsu sasniegto, par mūsu zemes skaistumu un mūsu tautas spēku.

Mums pašiem Latvija ir tik tuva un mīļa, ka redzam katru vissīkāko nepilnību. Tas kādreiz var atņemt cerību padarīt to labāku.

Tādēļ ir labi vismaz svētkos nolikt malā ikdienas rūpes, lai no sirds lepni teiktu – lūk, mana valsts! Tāda ir mana Latvija!

Vienmēr atcerēsimies, ka Latviju soli pa solim veidojam mēs paši – ar savu rīcību, darbiem un vārdiem. Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim.

Vecajā gadā mēs redzējām, ko varam sasniegt. Es aicinu Jaunajā gadā smelties spēku padarītajā, iedvesmot un atbalstīt vienam otru, lai kopā paveiktu vēl vairāk. Būsim apņēmības pilni piepildīt sapņus un īstenot savus mērķus saviem mīļajiem par prieku un savai valstij par godu!

Laimīgu Jauno gadu, Latvija!

Māra Kučinska uzruna: Labvakar visiem Latvijā un plašajā pasaulē!

Vēl daži mirkļi un aizraujošais gads, kurā svinējām Latvijas valsts simtgadi, kļūs par vēsturi. Aiziet gads, kurā bija daudz svētku un daudz prieka.

Bija arī kaislības, varas alkas un daudz solījumu; bija griba atrisināt visu ātri un uzreiz. Aiziet gads, kurā daudz uzzinājām paši par sevi un tiem, kas mums apkārt. Gribu cerēt, ka šī jaunā pieredze būs vērtīgs ieguvums.

Tieši pirms gada es sacīju, ka mūs gaida izcils gads, un šodien ar pārliecību saku, ka nekļūdījos: statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug – mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim – Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim.

Atzīstu arī, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna – nevienlīdzība. Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro.

Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme; cita ceļa brīvai valstij nav! Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar.

Vēl mazliet par aizejošo gadu un valdību. Imantam Ziedonim ir dzejolis par Jāni, kurš atnāca un iedzina mietu grīdā. Tas man nāk prātā, runājot par reformām izglītībā un veselības aprūpē. Mietu mēs iedzinām, kas nozīmē to, ka ieslēgt atpakaļgaitu šiem reformu virzieniem vairs neizdosies. Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai.

Nu jau aizejošai valdībai izdevās spert pirmo soli, paaugstinot minimālo algu un ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, bet ir jāiet tālāk. Nevienlīdzībai ir liels spēks. Tā sašķeļ sabiedrību, saindē pat tuvu cilvēku attiecības, bet to nevar atcelt vai iznīdēt ar vienu Ministru prezidenta rīkojumu vai balsojumu Saeimā.

Daudzas mazas tautas lepojas ar savu drosmi, ar to, ka ir pamanītas pasaulē. Vienlaikus mums ir svarīgi arī redzēt un saprast citam citu – pasniegt roku kādam, kurš nespēj iekāpt vilcienā; palīdzēt kādam, kurš veikalā nevar saskaitīt mazas naudiņas savā saujā; piebremzēt arī pie zaļās gaismas krustojumā, ja kāds vēl nav paguvis pāriet ielu; vai neatraidīt svešinieku, kam vajag parādīt ceļu.

Mēs protam būt sirsnīgi un iejūtīgi, un reizēm mums visiem acīs saskrien asaras. No tām nevajag ne kautrēties, ne bēgt, asaras un cerības nespēj atņemt neviens.

Daudzi noteikti zina ironisko stāstu par trim aploksnēm, kuru aizejošās valdības vadītājs atstāj savam pēctecim. Pirmajā aploksnē ir vēstījums – visās nelaimēs vaino mani, otrajā – nav nekā, bet trešajā ir padoms – gatavo trīs aploksnes. Nešaubos, ka pirmās vēstules padoms tiks izmantots visos iespējamos veidos, bet, par spīti visam, otrajā aploksnē es ierakstu šādu padomu: “Nebaidies rīkoties!” Nākamajai valdībai vienmēr būšu gatavs palīdzēt ar padomu, vienlaikus – stingri vērtējot padarīto.

Nu, gadu mijas brīdis ir klāt, ieskatīsimies cits citam acīs, daudz ko sapratīsim bez vārdiem un daudz ko piedosim. Rīt ausīs jauna diena – valsts jaunās simtgades jaunais gads!

Laime nav nekas abstrakts, tā neatnāk no malas, mēs to radām cits citam.

Dievs, svētī Latviju! Laimīgu Jauno gadu!

Novērtē šo rakstu:

14
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...