Vējoņa un pavadoņu „olimpiskā polittūrisma” brauciens uz Koreju nodokļu maksātājiem izmaksājis 25 681 eiro
PIETIEK19.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
25 681 eiro – šādu summu no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksājis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, viņa dzīvesbiedres Ivetas Vējones, administratīvās pavadones – prezidenta kancelejas vadītājas vietnieces Egitas Kazekas un pavadošo personu brauciens uz Koreju, lai piecas dienas apmeklētu ziemas olimpiskās spēles un pēc tam četras dienas uzturētos galvaspilsētā Seulā. Savukārt par to, cik izmaksājis visas Latvijas delegācijas brauciens, ziņu nav. Šodien publicējam Vējoņa kancelejas sagatavotās atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem par šo braucienu:
„Informējam, ka no 2018.gada 7. līdz 15.februārim Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir oficiālajā vizītē Korejas Republikā, kas ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta un pirmā tik augsta līmeņa Latvijas valsts amatpersonu vizīte Korejas Republikā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 41.pantu Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski. Valsts starptautiskajā reprezentācijā ietilpst arī došanās ārvalstu vizītēs, tikšanās un sarunas ar ārvalstu amatpersonām, starptautisko organizāciju vadītājiem u.c. (sk. arī Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2017, 178. - 180.lpp.).
Lēmumu par došanos oficiālajā vizītē uz Korejas Republiku un tās laikposmu pieņēma Valsts prezidents. Vizītes darba kārtība tika izstrādāta sadarbībā ar Latvijas ārlietu dienesta un Korejas Republikas atbildīgo institūciju darbiniekiem.
Valsts prezidents ārpus valsts robežām devās 2018.gada 7.februāra pēcpusdienā un oficiālo vizīti Korejas Republikā uzsāka 2018.gada 8.februārī. Līdz 2018.gada 12.februārim Valsts prezidents ir Phjončhanā, kur piedalās Latvijas valsts karoga pacelšanas ceremonijā Phjončhanas Olimpiskajā ciematā, Korejas Republikas prezidenta rīkotajā pieņemšanā, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta svinīgajās vakariņās, Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, apmeklē Latvijas Olimpiskās vienības sportistu startus un piedalās citos oficiālās vizītes pasākumos.
Savukārt no 2018.gada 12.februāra līdz 15.februārim oficiālā valsts vizīte Korejas Republikā turpinās Seulā, kur Valsts prezidents tiksies ar Korejas Republikas prezidentu un Korejas Republikas parlamenta (nacionālās asamblejas) priekšsēdētāju, piedalīsies Latvijas Republikas vēstniecības Korejas Republikā atklāšanā un Latvijas - Korejas biznesa forumā, tiksies ar Samsung korporācijas pārstāvjiem, kā arī piedalīsies citos oficiālās vizītes pasākumos.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze apmeklē olimpiskās spēles, atsaucoties Latvijas Olimpiskās komitejas aicinājumam. Valstu vadītāju vizītes olimpiskajās spēlēs ir tradīcija, lai paustu atbalstu savas valsts sportistiem un iedvesmotu tos augstiem sasniegumiem, kā arī tiktos ar citu valstu atbildīgajām amatpersonām. Lai atbalstītu savu valstu sportistus, olimpiskās spēles apmeklē arī Igaunijas un Lietuvas prezidentes, kā arī daudzu citu valstu vadītāji, augstas valstu amatpersonas un starptautisko organizāciju līderi.
Atbilstoši Valsts protokolam Valsts prezidenta oficiālās vizītes oficiālās delegācijas sastāvā ir Valsts prezidents, Valsts prezidenta kundze, ārlietu ministrs, ministrs vai cita augsta ranga amatpersona atbilstoši vizītes saturam, Latvijas vēstnieks ārvalstī, Vēstnieks - Valsts protokola vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadība, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Valsts prezidenta padomnieks ārlietās un Valsts prezidenta adjutants. Savukārt Valsts prezidenta neoficiālajā delegācijā ir preses sekretārs, tulki, drošības dienesta pārstāvji, valsts protokola pārstāvis, oficiālais fotogrāfs un preses grupa (sk. arī Aija Odiņa Protokols, Rīga, Apgāds Zelta Grauds, 2003, 71.pp.).
Tādējādi Valsts prezidenta vizītes Korejas Republika oficiālajā delegācijā no 2018.gada 7.februāra kopā ar Valsts prezidentu un Valsts prezidenta kundzi ir Kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka un pavadošajā delegācijā ir Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde. Lai atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam nodrošinātu Valsts prezidenta apsardzi, Valsts prezidentu pavada Valsts prezidenta apsardzes dienesta priekšnieks Valters Kalve un Valsts prezidenta personiskās apsardzes priekšnieks Mārtiņš Kabaks.
Minēto darbinieku dalība oficiālajā vizītē Korejas Republikā saistīta ar viņiem noteikto amata pienākumu izpildi. Kancelejas vadītāja vietniece atbilstoši Kancelejas nolikumam un amata aprakstam nodrošina Valsts prezidenta dienas kārtības īstenošanu. Valsts prezidenta protokola vadītājs nodrošina valsts un diplomātiskā protokola normu ievērošanu Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kundzes darba kārtības pasākumos un ārvalstu vizītēs.
Sākot ar 2018.gada 12.februāri, Valsts prezidenta oficiālās delegācijas sastāvam pievienojas šādi Kancelejas darbinieki: Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika un Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons, pavadošās delegācijas sastāvam pievienojas - Funkciju nodrošinājuma nodaļas foto un video operators Gatis Bergmanis. Minēto Kancelejas darbinieku dalība saistīta ar noteikto pienākumu īstenošanu atbilstoši Valsts prezidenta vizītes darba kārtībai.
Valsts prezidenta ārlietu padomnieces kompetencē ir Valsts prezidenta ārpolitiskās darbības plānošana un koordinēšana, kā arī Valsts prezidenta ārvalstu vizīšu sagatavošanas saturiskie jautājumi. Valsts prezidenta ekonomikas padomnieka atbildības jomā ir jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko attīstību un starptautiskajiem ekonomiskajiem sakariem. Funkciju nodrošinājuma nodaļas foto un video operators atbild par Valsts prezidenta darbības atspoguļošanu foto un audiovizuālā formātā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteikto kārtību Kancelejas darbiniekus komandējumā nosūta ar Kancelejas vadītāja vai tā pienākumu izpildītāja rakstisku rīkojumu. Ievērojot minēto, Kancelejas darbinieki komandējumā uz Korejas Republiku ir nosūtīti, pamatojoties uz Kancelejas vadītāja Arņa Salnāja rīkojumu.
Ar Valsts prezidenta vizīti Korejas Republikā plānotie izdevumi, kas apmaksājami no Kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem: transporta izdevumi - 17 038,00 euro, viesnīcu izdevumi - 7 228,20 euro, komandējuma dienas naudas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” - 1415,20 euro.
Atbilstoši Valsts prezidenta oficiālās vizītes darba kārtībai, sākot ar 2018.gada 12.februāri, Valsts prezidenta oficiālās delegācijas sastāvam pievienojas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrijas politiskais direktors, valsts sekretāra vietnieks Andris Pelšs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Papildus, sākot ar 2018.gada 12.februāri, pavadošās delegācijas sastāvam pievienojas: ārlietu ministra biroja vadītāja Inga Ozola, ekonomikas ministra biroja vadītāja Ginta Ozola, Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās daļas vadītāja Ērika Prauliņa un Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents Rūdolfs Strēlis.
Valsts prezidenta vizītes oficiālajā delegācijā ir arī Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars un pavadošajā delegācijā ir Latvijas vēstniecības Korejas Republikā vadītāja vietnieks Oļegs Iļģis un Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vecākā referente Anita Kaminska.
Kancelejas rīcībā nav informācijas par citu institūciju pārstāvju izmaksām, līdz ar to nevaram sniegt informāciju par plānotajām kopējām Latvijas delegācijas izmaksām. Aicinām šo informāciju iegūt nepastarpināti no attiecīgajām institūcijām.
Saistībā ar Kancelejas 2018.gada 5.janvāra vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam minēto Valsts prezidenta oficiālās vizītes laiku no 2018.gada 13.februārim līdz 15.februārim, informējam, ka minētajā laikā vizīte ir saistīta ar Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumiem, proti, Latvijas Republikas un Korejas Republikas ekonomiskās sadarbības veicināšanu. Līdz ar to arī Kancelejas vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam tika minēts Valsts prezidenta oficiālās vizītes laiks no 2018.gada 13.februārim līdz 15.februārim un Ekonomikas ministrijas pārstāvji tika aicināti piedalīties vizītē minētajā laika posmā.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
