Vējoni saimnieciski nodrošinās īslaicīgais „Pasažieru vilciena” padomes priekšsēdētājs Auškāps
PIETIEK01.01.2018.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, „stratēģiskās attīstības jautājumu” padomnieks Zigurds Zaķis nav vienīgā impozantā persona, kas pēdējos mēnešos pieņemta darbā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā, - par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju tajā kļuvis pēdējos desmit gados vairākus „politiskas aizmugures” nodrošinātus amatus, tostarp AS Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētāja posteni īslaicīgi ieņēmušais Ģirts Auškāps.
Par Auškāpa pieņemšanu darbā Vējoņa kancelejā tās vadība publiski nebija ziņojusi, taču viņa vārds, apliecinot šī posteņa nozīmīgumu prezidenta acīs, bija minēts uz pagājušā gada 18. novembra oficiālo svētku pasākumu ielūgto viesu sarakstā, ko kanceleja bija spiesta atklāt pēc oficiāla informācijas pieprasījuma.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Auškāps darbā Vējoņa kancelejā pieņemts jau pagājušā gada 21. martā. Jaunā saimnieciskā nodrošinātāja uzrādītie dati gan neliecina par panākumiem uzņēmējdarbībā: Auškāpam neesot ne īpašumu, ne kapitāldaļu, ne uzkrājumu bankās. Skaidrā naudā viņš esot sakrājis 3500 dolāru un 3200 eiro, toties viņa parādsaistības esot 78 000 eiro apmērā.
Pirms desmit gadiem Auškāps bija cieši saistīts ar tagadējās Nacionālās apvienības pārstāvjiem un 2006. gadā ieņēma Rīgas domes Kultūras departamenta direktora vietnieka, bet gadu vēlāk - pilsētas izpilddirektora vietnieka amatu. 2008. gadā viņš vienlaikus skaitījās arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības aģentūrā Rīgas kultūras aģentūra un „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus.
2009. gadā Auškāps, kurš bija caurkritis Rīgas domes vēlēšanās, ar tagadējās Nacionālās apvienības svētību tika iekārtots par valdes locekli valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija (kaut arī iepriekš ar kuģiem viņam nekāda sakara nebija bijis) un arī par padomes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens. Tiesa, šajā amatā viņam sanāca pabūt tikai divus mēnešus, jo netika saņemta atļauja amatu apvienošanai.
Toreiz Auškāps nedaudz izbrīnītajiem medijiem skaidroja, ka viņa iegūtā politologa izglītība esot Jūras administrācijas amatam piemērota, jo viņš esot strādājis privātā sektora uzņēmumos, kas saistīti ar naftas pārkraušanu, tā ka viņam tāpat kā Satiksmes ministrijas toreizējam vadītājam Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) par piemērotību amatam šaubu neesot. Tomēr 2010. gada beigās Auškāpam nācās šķirties arī no pēdējā „politiskās aizmugures” amata Latvijas Jūras administrācijā.
Interesanti, ka, zaudējot „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās Auškāps mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi. Tagad beidzot viņš ir nonācis jaunā valsts amatā.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
