Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz jau trim pirmajā instancē zaudētām prāvām saistībā ar vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs, turpina cīnīties, lai nevajadzētu sabiedrībai atklāt šo informāciju, ko Vējonis uzskata par savu un savu padoto „neaizskaramo privāto dzīvi”. Nu šīs savas „privātās dzīves” aizstāvībai Vējonis un Salnājs nolēmuši ķerties pie jaunas taktikas un mēģināt administratīvo tiesu „paņemt uz masu”: pēdējie divi paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus. Pietiek šodien publicē jaunākos Vējoņa kancelejas argumentus – kāpēc sabiedrībai nebūtu jāzina, kā un par ko tiek tērēta tās nauda.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA

Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420261117 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmuma 3. punktā norādīts, ka ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikts sniegt pieteicēja 2017.gada 26. un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju. Minētā lēmuma 4.punktā norādīts, ka tiesā ir pārsūdzams Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292 un nolemts ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26. un 29.jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju.

Kanceleja vērš uzmanību, ka ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikusi sniegt pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju. Savukārt pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju Kanceleja atteica sniegt ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293.

Pieteicējs tiesā ir pārsūdzējis Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstuli Nr.1207 par termiņa pagarinājumu informācijas pieprasījuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi, ka pārsūdzams ir Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292, lietā nav lemts par turpmāko rīcību saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293. Tādējādi Kancelejai nav pamata tiesai sniegt paskaidrojumus saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293 un Kanceleja paskaidrojumus saistībā ar to nesniedz.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 prettiesiskums.

Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.

Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.

2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.

Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.

Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.

3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusies_jauni_treknie_gadi). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.

Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.

4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai' virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.

Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.

5.  Kopš 2015.gada jūlija līdz 2017.gada augustam pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 92 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem (no tiem 47 informācijas pieprasījumi un iesniegumi saņemti 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos).

Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.

Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.

6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mēķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko perosnu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar

Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:

1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;

2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;

3) personas iepriekšējā rīcība;

4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;

5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;

6) piemērotās sankcijas smagums.

7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 24 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 830 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žurnālistiskas ētikas principiem.

8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk. http://rn.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otras_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam).

Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona - galvenā grāmatvede atradās prombūtnē! ^Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.

Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.

9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem, _vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.

Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.

Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.

Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.

11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žurnālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.

Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

12. Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka tā tiesības ir pārkāptas, jo tika pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš, Kanceleja paskaidro, ka vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli konkrētajā lietā. Kanceleja pieteicēju 2017.gada 17.jūlija vēstulē Nr.1207 informēja, ka lēmums par informācijas izsniegšanu tiks sagatavots Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajos termiņos. Kanceleja vērš uzmanību, ka minētajā vēstulē ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda pamatojumā, norādot Informācijas atklātības likuma 15.pantu.

Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie personu datu apstrādes pamati.

Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.

Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.

13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, ^uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir līdzīga satura administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr. A420187717, Nr.A420193517, Nr.A420227917, Nr. A420192717,

Nr.A420227817, Nr.A420234917 un Nr.A420227617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

Pielikumā:

1. Pieteicēja 2016.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

2. Kancelejas 2016.gada 13.aprīļa vēstules Nr.662 apliecināta kopija uz vienas lapas.

3. Pieteicēja 2016.gada 14.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

4. Kancelejas 2016.gada 27.aprīļa vēstules Nr.707 apliecināta kopija uz divām lapām.

5. Pieteicēja 2016.gada 12.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

6. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.888 apliecināta kopija uz divām lapām.

7. Pieteicēja 2016.gada 9.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

8. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.889 apliecināta kopija uz divām lapām.

9. Pieteicēja 2016.gada 23.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

10. Pieteicēja 2016.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

11. Kancelejas 2016.gada 30.septembra vēstules Nr.1582 apliecināta kopija uz vienas lapas.

12. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

13. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

14. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

15. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.

16. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

17. Kancelejas 2017.gada 22.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.

18. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

19. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.

20. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

21. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.

22. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

23. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.

24. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

25. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija uz vienas lapas.

26. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

27. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.l50 apliecināta kopija uz vienas lapas.

28. Pieteicēja 2017.gada 1.februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

29. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

30. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.

31. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

32. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.

33. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

34. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.

35. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

36. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.

37. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

38. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.

39. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

40. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.

41. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

42. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

43. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.

44. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

45. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.

46. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

47. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.

48. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.

49. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.

50. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

51. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.

52. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

53. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.

54. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

55. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

56. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

57. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

58. Kancelejas 2017.gada 19.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.

59. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

60. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz

divām lapām.

61. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

62. Pieteicēja 2017.gada 27«aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

63. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

64. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

65. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.

66. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

67. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.

68. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

69. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.

70. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

71. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz

divām lapām.

72. Pieteicēja 2017.gada 20.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

73. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.

74. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

75. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.

76. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

77. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.

78. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

79. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.

80. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.

81. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

82. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.

83. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

84. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija

uz sešām lapām. *' *

85. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

86. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

87. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

88. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

89. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

90. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 15 lapām.

91. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 14 lapām.

92. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 8 lapām.

93. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.

94. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.

95. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 13 lapām ar pielikumiem uz 254 lapām.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA

Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420282017 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 8.septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 193.panta otrajai daļai, ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A420261117 pēc pieteicēja pieteikuma par pienākumu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja informē, ka lietas Nr.A420261117 pieteikuma priekšmets ir identisks ar pieteikuma priekšmetu lietā Nr.A420282017, proti, pieteicējs ir pārsūdzējis Kancelejas atteikumu sniegt pieteicējam informāciju par Kancelejā nodarbinātajiem no 2017.gada 1.jūnija līdz 30.jūnijam izmaksātājām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, piemaksām un naudas balvām.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 prettiesiskums.

Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.

Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.

2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.

Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.

Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.

3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusiesjauni_treknie_gadi). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.

Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.

4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.

Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.

5. Kopš 2017.gada janvāra pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 56 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem.

Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.

Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.

6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret

Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:

1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;

2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;

3) personas iepriekšējā rīcība;

4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;

5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;

6) piemērotās sankcijas smagums.

7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 39 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 1000 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žumālistiskas ētikas principiem.

8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju, ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk. http://rn.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otr as_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam).

Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona - galvenā grāmatvede atradās prombūtnē. Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma

14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.

Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.

9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem, _vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.

Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.

Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.

Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.

11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žumālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.

Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

12. Papildus Kanceleja vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli kokrētajā lietā. Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie perosnu datu apstrādes pamati.

Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.

Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma

6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.

13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz:

1) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos pilnībā noraidīt;

2) apvienot administratīvo lietu Nr.A420282017 ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā ar tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināto administratīvo lietu Nr.A420261117.

Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr.A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr.A420234917, Nr.A420227617, Nr.A420282017, Nr.A420289117, Nr.A420289517 un Nr.A420289617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

Pielikumā:

1. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

2. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

3. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

4. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.

5. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

6. Kancelejas 2017.gada 12.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.

7. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

8. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.

9. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

10. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.

11. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

12. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.

13. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

14. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija už vienas lapas.

15. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

16. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.150 apliecināta kopija uz vienas lapas.

17. Pieteicēja 2017.gada 1 .februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

18. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

19. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.

20. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

21. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.

22. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

23. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.

24. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

25. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.

26. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

27. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.

28. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

29. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.

30. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

31. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

32. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.

33. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

34. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.

35. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

36. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.

37. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.

38. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.

39. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

40 Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.

41. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

42. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.

43. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

44. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

45. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

46. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

47. Kancelejas 2017.gada 9.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.

48. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

49. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz divām lapām.

50. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

51. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

52. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

53. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

54. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.

55. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

56. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.

57. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

58. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.

59. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām

lapām.

60. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz divām lapām.

61. Pieteicēja 2017.gada 20-.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

62. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.

63. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

64. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.

65. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

66. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.

67. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

68. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.

69. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.

70. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

71. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.

72. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

73. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija uz sešām lapām.

74. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

75. Kancelejas 2017.gada 7.septembra vēstules Nr.1468 apliecināta kopija uz vienas lapas.

76. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

77. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

78.  Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1504 apliecināta kopija uz divām lapām.

79. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapas.

80.  Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1506 apliecināta kopija uz divām lapām.

81. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

82.  Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstules Nr.1515 apliecināta kopija uz piecām lapām.

83. Pieteicēja 2017.gada 9.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

84.  Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1546 apliecināta kopija uz vienas lapas.

85. Pieteicēja 2017.gada 10.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

86. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1548 apliecināta kopija uz divām lapām.

87. Pieteicēja 2017.gada 11.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

88. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1599 apliecināta kopija uz vienas lapas.

89. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

90. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1539 apliecināta kopija uz divām lapām.

91. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

92. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1598 apliecināta kopija uz vienas lapas.

93. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

94. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

95. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

96. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

97. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

98. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 21 lapas.

99. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 11 lapām.

100. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 10 lapām.

101. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.

102. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.

103. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 14 lapam ar pielikumiem uz 275 lapām.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...