Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri – automātiski uzspiest Latvijas pilsonību ikvienam Latvijā dzimušam nepilsoņu bērnam. Šai sakarā pārpublicējam divus rakstus, kas publicēti jau pirms ilgāka laika, taču joprojām izrādās aktuāli.

Iveta Buiķe: Vai kārtējais „dūmu aizsegs” sabiedrības modrības testēšanai?

2016. gada 19. maijā vairāki mediji nopublicēja materiālu par iespējamām kuluāru sarunām Simtgades padomē, kurā darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem, par pilsonības „dāvināšanu” nepilsoņiem uz Latvijas simtgadi. Atgādināšu, ka nepilsoņu Latvijā ir pāri par ceturtdaļu miljona. Nav brīnums, ka šī ziņa burtiski „uzspridzināja” soctīklus. Piemēram „Dieva Suņi Brālības” ieraksts šajā jautājumā nepilnas dienas laika tika pārpublicēts vairāk neka 450 reizes un sasniedza pāri par 40 000 cilvēku lielu auditoriju.

Vēl vakar pašā vakarā aģentūra LETA izplatīja materiālu, kurā aptaujātās partijas un politiķi tā vispārīgi it kā noliedza pilsonības „dāvināšanas” iespēju. Citēju LETAs materiālu: “Saeimas partiju politiķu vairākums skeptiski vai piesardzīgi komentē iespējamo naturalizācijas atvieglošanas piedāvājumu. Pozitīvi uz šādu iespēju raugās tikai partijas “Saskaņa” pārstāvji.”

Uzskatu, ka Latvijas pašreizējā situācijā vajag kaut ko vairāk par “skepsi un piesardzību” – vajag konkrētu visu latvisko partiju – teorētiski tās ir visas Saeimā pārstāvētās partijas atskaitot SC – skaidru un konkrētu nostāju.

Latvisko partiju pienākums ir reaģēt uz šīm baumām un spekulācijām, skaidri definējot savu nostāju un atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai viņas joprojām atbalsta 1991. gada 4. maija Deklarāciju un valsts nepārtrauktības doktrīnu? Vai tās uzskata par saistošu Satversmes 1. pantu?

Vai partijas atzīst Latvjas Augstākās tiesas 2014. gada 12. februāra spriedumu, kurā noteikts, ka pilsonību var piešķirt tikai individuālā kārtā? Masveida pilsonības piešķiršana tajā ir aizliegta.

Vai pie Valsts prezidenta vai kādā citā kontekstā ir pārrunāta iespējama pilsonības “dāvināšana” nepilsoņiem?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir pozitīva, tad vēlētos zināt, kuras partijas ir gatavas abos pirmajos jautājumos minētos juridiskos šķēršļus “likvidēt” un kādā veidā?

Īpaši Augstākās tiesas lēmumā ir ļoti labi izskaidrots , ka šāda masveida naturalizācija ir pretrunā ar galvenajiem valsts tiesiskajiem aktiem, ieskaitot Satversmi. Citēju ierakstu par šo tiesas spriedumu kasācijas kārtībā no LR Augstākās tiesas interneta vietnes:

“Tiesa spriedumā norādījusi, ka Latvija līdz šim ir konsekventi ievērojusi nepārtrauktības doktrīnu, noregulējot jautājumu par Latvijas pilsonību un par okupācijas rezultātā Latvijā iebraukušo un pēc valsts atjaunošanas palikušo okupētājvalsts piederīgo statusu. Proti, tikusi atzīta pilsonība tām personām, kas pieder pie Latvijas pilsoņu sākotnējā sastāva, kas nepārtraukti turpināja pastāvēt, neraugoties uz okupāciju. Savukārt netika piešķirta pilsonība iedzīvotājiem, galvenokārt bijušās PSRS pilsoņiem, kuri nepieder pie agrākā Latvijas pilsoņu sastāva. Taču viņiem tiek piešķirts īpašs, drošs un starptautisko un Latvijas cilvēktiesību prasībām atbilstošs statuss, kā arī tiesības vispārējā kārtā naturalizēties.

Tiesa konstatēja, ka likumprojekts paredz masveidā, neizdodot individuālus tiesību aktus, piešķirt Latvijas pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tādējādi likumprojekts uzrāda būtiski atšķirīgu risinājumu bijušās PSRS pilsoņu statusa tiesiskajā noregulējumā, proti, parāda, ka Latvija atzīst šo personu tiesisku piederību (un tieši pilsonības statusā) Latvijas valstij kā personu grupai kopumā. Šāds risinājums neatbilst nepārtrauktības doktrīnai, jo ir pretrunā līdz šim konsekventi paustajai valsts nostājai, kas saskaņā ar Neatkarības deklarāciju un Satversmi ir vienīgā konstitucionāli pieļaujamā. Šāda pavērsiena sekas starptautiskajās tiesībās vērtējamas kā apdraudējums nepārtrauktības doktrīnas attiecināšanai uz Latviju.

Tiesa arī atzina, ka pilsonības piešķiršana nepilsoņiem likumprojektā paredzētajā veidā ir pretrunā Satversmes 1.pantam, jo apdraud demokrātiskas valsts iekārtas funkcionēšanu. Atšķirībā no šobrīd paredzētā naturalizācijas procesa saskaņā ar likumprojektu pilsonības piešķiršana ļoti lielam personu skaitam vienlaicīgi notiktu bez individuāliem tiesību aktiem – tātad arī bez demokrātisko procesu norisei nepieciešamās valsts valodas, Satversmes un valsts vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaudes. Netiktu pārbaudīta tādu kritēriju esība, kuri var būt pamats liegt uzņemšanu pilsonībā, tostarp, vai ar savu uzvedību vai darbībām persona nerada draudus Latvijas valsts un sabiedriskai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai. Tāpat izpaliktu personas solījums par uzticību Latvijas Republikai – tātad personas valstiskās lojalitātes simbolisks apliecinājums.

Apsvērumi par demokrātijas funkcionēšanai nepieciešamo prasmju, zināšanu un lojalitātes apliecinājuma nozīmi liek šaubīties par nepilsoņu (visā to kopumā) spēju un vēlmi patiesi iekļauties un ar izpratni piedalīties Latvijas valsts demokrātijas procesā. Patiesa iekļaušanās un izpratne par valstī notiekošajiem demokrātijas procesiem ir nepieciešami priekšnoteikumi, lai tiktu īstenots Satversmes 1.pants.”

Ja no šī sprieduma kādam nav skaidri un gaiši saprotams, ka pašreizējā LR tiesiskā uzbūve šādu pilsonības „dāvināšanu“ nepieļauj un kāpēc tāda ir bīstama, tad nezinu, kas vēl tam būtu vajadzīgs. Varbūt ir taisnība skeptiķiem, kuri atzīmē, ka Latvija nav ASV un mūsu politiķi savā darbībā no tiesas lēmumiem „neietekmējās“, ja nu vienīgi no Satversmes tiesas lēmumiem? Manuprāt, tāda situācija būtu pilnīgi nepieļaujama un grūti noticēt, ka visaugstākās valsts aprindas patiesi nerēķinātos ar mūsu tiesās nolemto.

Beigās pavisam retoriski vēlētos pajautāt, kad izbeigsies kuluāru spēlītes un dūmu laišana Latvijas valstij un tautai vitāli svarīgos jautājumos? Šāda pilsonības piešķiršana dubultotu SC vēlētāju loku un tādā gadījumā Rīgas situācija vēl spēcīgāk projecēsies uz Latvijas valsti. Ar visām no tā izrietošām sekām mūsu nācijai. Kas notiks ar Latviju, ja valstī pie noteikšanas tiks „Jedinaja Rossija” līgumpartneri SC, Ušakovs un Co., tas katram kaut cik atbildīgam politiķim būtu jāsaprot. Tad pat Stambulas konvencija un cīņa pret korupciju šķitīs vairs bērnu spēle. Ja patiesi politiķi to nesaprot, tad ir tautas pienākums skaidri un gaiši norādīt, kur ir sarkanā līnija, kuru pārkāpt nedrīkst.

Pārpublicēts no ivetabuike.wordpress.com/

Rita Eva Našeniece: Zatlera trīs vēlēšanās nāk no Krievijas revanšisma vēlmju lapas

Šausmu filmas par staigājošiem miroņiem uztveru kā simboliskas. Mēs zinām – mirušie apkārt nestaigā. Viņu miesas mierīgi uzturas ērtos apstākļos sešas pēdas zem zemes. Šausmu filmās viņi klejo apkārt, nepārprotami apdraudot dzīvos.

Tāpat ir ar vecām idejām. Tām vajadzētu gulēt dziļi apakšā zem zilām atraitnītēm. Tomēr šīs idejas klīst apkārt, atrodot pakalpīgu muti, kura virinās tieši vajadzīgā toņkārtā. Latvijā tās ir saistītas ar Krievijas impērijas virtuālu uzturēšanu Latvijas teritorijā. Impēriju uztur termiņuzturēšanās atļaujas par smieklīgām cenām, kuras nodrošina krievu anklāvu veidošanu Rīgā un Jūrmalā, vilcienu un lidmašīnu iepirkumi Krievijā, Krievijas militārā un gāzes kompleksa astoņkāja iesniegšanās Latvijā, nerezidentu kapitāla pārplūdinātas bankas, bijušās un esošās amatpersonas, kuras medijos aizstāv Krievijas intereses Latvijā un vienmēr pakalpīgi pāriet uz krievu valodu.

“Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir pieļāvusi trīs būtiskas kļūdas attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Divas no tām jau ir vēsture, bet no trešās vēl ir iespējams izbēgt,” LTV7 raidījumā “Točki nad i” vēstīja Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers.

Sākšu ar “krievu skolu aiztikšanu”, par ko uztraucas Zatlers. Etniski segregētas skolas atražo etniski seg­regētu sabiedrību. Tā ir aksioma. Latvijā sadalītai skolu sistēmai ir virkne kroplu seku. Ar uzturēšanās atļaujām un Rīgas pārkrievošanu tiek stiprināta latviešu jauniešu diskriminācija darba tirgū. Notiek Krievijas lojālistu vervēšana ar studiju, militāro nometņu un formāli nevalstisko, bet būtībā ļoti valstisko (proti, Krievijas) organizāciju tīklu palīdzību.

Vienota valsts finansēta skolu sistēma valsts valodā ir izšķirošais pamatintegrācijas nosacījums. Labu krievu valodas (kā arī jebkādas citas valodas) un literatūras pasniegšanu var nodrošināt arī vienotā skolu sistēmā. Bērnus etniski sadalīt ir neprāts valstī, kas vēlas pastāvēt.

Valstī, kur darbosies vienota skolu sistēma, darba tirgus nebūs diskriminējoši izkropļots attiecībā pret latviešiem, Krievijas vēstnieks un Rīgas mērs neuzvedīsies kā Krievijas guberņas pārvaldnieki, bet lietas būs iespējams kārtot citādi.

Bijušais Valsts prezidents sēro par faktu, ka pilsonība automātiski nav piešķirta visiem Latvijā pēc 1991. gada dzimušajiem bērniem. Nepiešķirot pilsonību daļai bērnu, Latvija viņiem liedzot dzimteni, sacīja Zatlers. No vienas puses šī tēze ir vecā, jau desmitreiz izmalta ideoloģisko kotlešu gaļa – vai, automātiski piešķirot pilsonību, tikpat automātiski var piešķirt lojalitāti? Tomēr domāju, uz pilsonības piešķiršanu varam paskatīties arī no iespējamības puses. Automātiska pilsonības piešķiršana bērniem ir jautājums, pie kura vērts atgriezties. Bet Latvijai pie tās jānonāk tikai tad, kad tā būs iemācījusies funkcionēt kā pārliecināta Rietumu valsts. Tātad – tad, kad Latvija būs sakārtojusi skolu sistēmu, izskaudusi diskrimināciju darba tirgū un mērķtiecīgi samazinājusi neveselīgi pārmērīgās finanšu un ekonomiskās nabassaites ar Krieviju. Latvijai jāmācās dzīvot kā neatkarīgai valstij, nevis kā Krievijas virtuālam pagarinājumam. Līdz brīdim, kad Latvija šo rietumvalsts obligāto minimumu nav nokārtojusi, jebkura dāsna pilsonības dāvināšana (un Latvijā tā ir bijusi ļoti dāsna) ir tikai mākslīga Krievijai lojālas vēlētāju grupas vairošana.

Zatlers uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētku neatzīšana par brīvdienu šķeļot Latvijas sabiedrību. Lai arī Zatlers ir bijis izcils ķirurgs un ļoti viduvējs haotiskā tipa politiķis, tomēr viņam būtu jāzina Latvijas “pareizticīgo Ziemassvētku” jautājuma traģiskā vēsture.

1934. gada oktobrī zvēriski tika nogalināts Latvijas pareizticīgo galva Jānis Pommers. Pommera slepkavība nekad netika atklāta. Bet ienaidnieku viņam pietika. Latvijas varas iestādes Pommeru aizstāvēja gan no naidīgajiem kreiso partiju publiskajiem uzbrukumiem 20. gados, gan no Maskavas aģentu pārmērīgās uzmanības. Pommers no apsardzes atteicās, kas padarīja viņu par vieglu laupījumu slepkavām. Latvijas pareizticīgā baznīca jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas ar Maskavas patriarha lēmumu tika atzīta par neatkarīgu. Pommera iesākto pabeidza arhibīskaps Augustīns Pētersons. Latvijas brīvvalsts laikā Latvijas autokefālā pareizticīgā baznīca 1936. gadā pilnībā pārgāja Konstantinopoles patriarhāta pakļautībā. Ziemassvētkus Latvijā pareizticīgie svinēja reizē ar katoļiem un luterāņiem pēc jaunā stila – Gregora kalendāra – 24. – 26. decembrī.

1940. gadā Latvijas autokefālā baznīca tika iznīcināta gan juridiski, gan fiziski visbrutālākajā veidā. Latvijas pareizticīgie nokļuva Maskavas patriarhāta pakļautībā. Tas skaidri iezīmēja divas skarbas patiesības. Pirmkārt, Latvija de facto atkal ir iekļauta Krievijas impērijā, kas tagad saucas PSRS. Otrkārt, Maskavas patriarhija, tieši tāpat kā cara laikā ir šīs impērijas sastāvdaļa. Latvijas pareizticīgā baznīca atšķirībā no Igaunijas neatjaunoja savu pirmās republikas laika autokefālo statusu. Atšķirībā no lielas pasaules pareizticīgo daļas tā svin Ziemassvētkus pēc vecā – Juliāna – kalendāra, kā to svin Maskavā. Starp citu, latviešu pašu lietotais vārds “pareizticība”, izmantojot to Austrumu ortodoksālās baznīcas piekritēju apzīmēšanai, jau ir aizskarošs pret tiem (un vairākumu) latviešiem, kas nepieder šai konfesijai, automātiski pazemojot tos par nepareizajiem ticīgajiem.

Tas, ko savu tautu cienošam bijušajam un esošajam prezidentam vajag darīt, – aicināt Latvijas pareizticīgos parādīt lojalitāti zemei, kurā viņi dzīvo – atjaunot Latvijas brīvvalsts autokefālo pareizticīgo baznīcu un svinēt kopīgus Ziemassvētkus. Vai, ja viņiem šādas dūšas nav, labāk pieklājīgi paklusēt.

Zatlera trīs vēlēšanās nāk no Krievijas impēriskā revanšisma vēlmju lapas. Viņa izteikas TV norāda tikai vienu: Latvijā joprojām augstos amatos tiek likti patīkami puiši, kuri, kā izrādās, ir arī impērijas elpinātāji.

Mirušas idejas sen gulētu savos idejiskajos kapos, ja rūpīgi selekcionēti elpinātāji tās neuzturētu Latvijas ģeogrāfiskajā telpā.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

58
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...