Vēl 150 miljoni eiro Gausam no nodokļu maksātāju kabatas? Nekādu pārsteigumu
Guntars Vītols01.04.2025.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Andris Kulbergs raksta: „Ienāk ļoti nepatīkamas ziņas par airBaltic finansiālo stāvokli. Evika Siliņa, vai ir taisnība, ka jau šonedēļ valdībai var nākties izšķirties par 150 miljonu eiro atbalstu, lai kompānija spētu noturēties virs ūdens? Vai airBaltic vadība ir sakārtojusi Latvijas valsts bonda darījumu tā, ka pat premjere, ministrs un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs netiek pie piekļuves kompānijas līgumiem, datiem un informācijai — aizbildinoties ar konkurences un juridiskiem riskiem pret citiem obligāciju turētājiem?”
Reku Andris dzirdējis Vecrīgas sarafāna radio un trauksmaini izpaužas.Ja tic radio, airBaltic prasot no valsts 150 miljonus eiro, kas ir aptuveni divreiz lielāka par to summu, ko nesen prognozēja Gauss pie Bērtules, lai valsts saglabātu 25% daļu uzņēmumā.
Cēloņsakarīgi tas būtu loģiski, jo 2024.gadā zaudējumi izrādījās lielāki par prognozētajiem un beigās kompānijas pašu kapitāls bija mīnus 168 miljoni, kam jāpieskaita zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī. Tie precīzi nav zināmi, bet ziemā tie ir mīnusi. Tātad kopā pašu kapitāls ir mīnusā tuvāk 200 miljoniem.
Pašu kapitāls (nejaukt ar „norakstīto” pamatkapitālu, kas ir tikai mazsvarīgs ieraksts excelī) mīnus 200 miljonu ir aptuveni tā summa, par kādu kompānijas īpašumu vērtība ir mazāka par parādsaistību lielumu. Arī šie it kā prasītie 150 miljoni tos pilnībā nenosedz.
Iespējams, ka tuvojošās IPO (tuvāko mēnešu jautājums) organizējošie finansisti rekomendē, ka ar baranku tirgū veiksmīgi iziet nevarēs. Tas tāds izteikti strīdīgs jautājums, kā jau rakstīju iepriekš. Ja akcijas pārdod vietējā biržā, tad tās var pārdot nevis kā investīciju, bet kā atlaižu kuponu, restartu, dinamiku, veiksmes stāstu un zaļo kursu. Tur zaudējumiem nav nekādas nozīmes, vienalga, vai tie mazi, vai zilioni.
Partiju reitingi rāda, ka elektorāta izpratne ir pingponga līmenī. Apaļa gluda balta bumbiņa galvas vietā. Valdībā jau līmenis ir vēl zemāks, tiem var iepārdot jebko un par jebcik. Tāpēc vajadzēja prasīt nevis 150 miljonus, bet 150 triljonus. Šajā ziņā finansisti tātad ir kļūdījušies.
Es ne velti lietoju sarkasmu un iesaku arī Jums. Tvaikielā tikai tā var saglabāt veselu psihi.
Darījuma struktūra? Visticamāk valsts injekcija būs kas līdzīgs Lufthansas darījumam. Ieskaita uzņēmumā summu x, ko pēc tam konvertē uz akcijām pēc cenas, kuru parāda IPO. Ja IPO cena zema, dabū procentuāli vairāk akciju, un otrādi. Bet injekcijai jānotiek pirms IPO, tāpēc ticami, ka priekšlikums ir uz galda un lēmums jāpieņem pāris nedēļu laikā.
Kopumā pārsteigumu, cerams, nav tiem, kuri mani lasa jau sen.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
