Vēl 99 degradēto ordeņu piešķiršana – saprotiet pareizi, es jau neko, tā ir uzskatāma par tautas gribu!
Egils Levits*05.05.2023.
Komentāri (132)
Iesaki rakstu: 
Godājamais Ordeņu kapitul! Dārgie valsts apbalvojumu saņēmēji! Cienījamie Latvijas Televīzijas skatītāji! Dāmas un kungi! Latvija var būt demokrātiska, tiesiska un latviska tikai tad, ja tā ir brīva un neatkarīga.
Par tādu Latviju mēs cīnījāmies pirms 33 gadiem.
Daudzi no jums šai zālē bija tā laika notikumu dalībnieki. Un visi šai zālē esošie ar savu darbu, ar savām idejām un ideāliem ir kalpojuši Latvijai.
Demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju mēs veidojam visi kopā. Latvijas cilvēku godprātīgi un pašaizliedzīgi veiktais darbs ir bijis tās attīstības pamatā.
Mēs varam būt lepni par paveikto.
Bet ar kritisku, racionālu prātu un pacietību mums jāturpina strādāt mūsu Latvijas labā, mūsu bērnu nākotnes labā.
Lai brīvības dotās iespējas savu tuvāko un līdzcilvēku labā var īstenot ikviens!
Šodien Latvijas valsts vārdā mēs godinām un apbalvojam cilvēkus, kuru godprātīgais darbs, pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina mūsu valsti.
Katrs no Latvijas valsts apbalvojumiem sakņojas mūsu tautas un valsts vēsturē.
Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” ir dibināts, godinot mūsu valsts tapšanu un tās tālāko izaugsmi un attīstību.
Viestura ordenis ar devīzi “Esiet stipri un cīnieties” ir atgādinājums par seno zemgaļu karavadoni Viesturu, kurš aizstāvēju savu tautu pret svešzemju iebrucējiem.
Savukārt Atzinības krusts ar devīzi “Godaprāta ļaudīm” ir ar senākajām saknēm, jo tas ir iedibināts jau Kurzemes–Zemgales hercogistē, tātad – pirmajā modernajā valstī Latvijas teritorijā.
Ordeņu kapitulam adresētajās vēstulēs cilvēki ir lūguši valsts apbalvojumu piešķirt tieši jums, godājamie apbalvojamie.
Tādēļ Ordeņu kapitula lēmums ir uzskatāms par tautas gribu.
Valsts augstāko atzinību saņems izcilas personības visdažādākajās jomās no visas Latvijas, kuru darbs valsts labā ir īpaši nozīmīgs.
Ar valsts augstāko atzinību šodien godinām cilvēkus, kuri drosmīgi, aktīvi un nesavtīgi palīdz Ukrainai, tās karavīriem, iedzīvotājiem un bēgļiem šeit, Latvijā.
Tie ir cilvēki, kuri rīkojas un apvieno mūs Ukrainas brīvības cīņas atbalstam.
Mēs godināsim izcilus kultūras darbiniekus, zinātniekus un skolotājus, tieslietu sistēmas darbiniekus, Latvijas vēstures pētniekus, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabātājus un latviskās identitātes stiprinātājus, Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņas kopējus.
Valsts atzinību saņems arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri, valsts robežsargi, policisti un drošības iestāžu darbinieki.
Mēs godināsim izcilus mediķus, kuri rūpējas ne tikai par Latvijas cilvēku, bet arī Ukrainas karā cietušo veselību.
Valsts vārdā paldies teiksim diplomātiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem, pašvaldību darbiniekiem.
Mēs apbalvosim sabiedriskus darbiniekus, kuri dara stipru latviešu nāciju Latvijā un ārzemēs, kuri veido mūsu pilsonisko sabiedrību.
Mēs apbalvosim Latvijas uzņēmējus, kuri gan paši aktīvi atbalsta Ukrainu, gan piesaista citus uzņēmumus šim atbalstam.
Valsts apbalvojumus saņems arī izcili Latvijas sadarbības partneri no Amerikas, Kanādas, Spānijas, Polijas un Lietuvas, kuri stiprinājuši mūsu valsts drošību.
Godājamie valsts apbalvojumu saņēmēji!
Jūsu vārdi un izcilais devums ir nozīmīga daļa Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturē.
Jūsu darbs ir stiprinājis neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju.
Kā Valsts prezidents un Ordeņu kapitula vārdā godinu jūsu paveikto Latvijas un tās cilvēku labā.
Lai jūsu darba augstā atzinība dod jums gandarījumu un iedvesmo līdzcilvēkus!
Vēlu jums skaistus un priecīgus šos brīvās Latvijas atjaunošanas svētkus!
* Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Artusam Kaimiņam no Egila Levita ir tikusi tikai prezidenta medaļa.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
