Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai bēdīgi slavenais Jurģis Kijoneks, bet vēl četri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki darījuši visu iespējamo, lai izvairītos no rotācijas uz nenozīmīgiem amatiem Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pietiek šodien publicē vēl četrus Ministru prezidenta rīkojumus, kuri detalizēti apraksta – kā VID darbinieki darījuši visu, ko varējuši, lai izvairītos no rotācijas, un kā viņiem nekas no tā nav sanācis.

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 258 Rīgā, 2016. gada 5. augustā „Par Aivija Lagzdiņa pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Aivija Lagzdiņa atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai, pārcelt A. Lagzdiņu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 8. augustu uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1875 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" (turpmāk – vēstule Nr. 9.6-5/1875), pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē A. Lagzdiņu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdz viņa viedokli par izteikto piedāvājumu, vienlaikus informējot, ka gadījumā, ja norādītajā termiņā A. Lagzdiņš rakstveidā nesniegs viedokli, tiks uzskatīts, ka viņš ir bez iebildumiem piekritis izteiktajam amata piedāvājumam;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 1. jūnijā saņem A. Lagzdiņa iesniegumu, kurā viņš norāda, ka atrodas attaisnotā prombūtnē un viņam ir problemātiski iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, kā arī lūdz noteikt ilgāku vēstules izskatīšanas termiņu un norāda, ka ir sasniedzams pa dienesta mobilo tālruni. Minētajā iesniegumā A. Lagzdiņš precīzi norāda vēstules numuru, piedāvāto amatu, pārcelšanas datumu un viedokļa sniegšanas termiņu;

2.3. Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece 2016. gada 2. jūnijā telefoniski sazinās ar A. Lagzdiņu un informē viņu par iespēju saņemt vēstuli Nr. 9.6-5/1875 arī uz viņa privāto elektroniskā pasta adresi, ja viņš uz darbinieces nosaukto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi atsūtīs savu privāto elektroniskā pasta adresi;

2.4. ievērojot to, ka A. Lagzdiņš uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi neatsūta savu privāto elektroniskā pasta adresi, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 9. jūnijā kā atbildi uz viņa 2016. gada 1. jūnijā saņemto iesniegumu uz A. Lagzdiņa deklarēto dzīvesvietas adresi un Iedzīvotāju reģistrā norādīto papildadresi nosūta vēstuli Nr. 9.6-5/724 "Par atbildes sniegšanu" un atkārtoti lūdz sniegt informāciju par privāto elektroniskā pasta adresi, uz kuru Valsts ieņēmumu dienests varētu nosūtīt vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.5. līdz 2016. gada 14. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests nesaņem A. Lagzdiņa viedokli par pārcelšanu, kaut gan no 2016. gada 8. jūnija A. Lagzdiņš sastopams savā darbavietā;

2.6. Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt cenšas sazināties ar A. Lagzdiņu, lai klātienē iepazīstinātu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, uz ko A. Lagzdiņš atbild, ka šobrīd neatrodas darbavietā. Sazinoties ar A. Lagzdiņa tiešo vadītāju, noskaidrots, ka A. Lagzdiņš ir pieejams savā darbavietā;

2.7. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 14. jūnijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā, lai iepazīstinātu viņu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, vēlreiz piedāvājot iespēju sniegt skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par pārcelšanu citā amatā. A. Lagzdiņš atsakās iepazīties ar minēto vēstuli un norāda, ka līdz 2016. gada 17. jūnija darba dienas beigām sniegs viedokli par vēstulē Nr. 9.6-5/1875 minēto. A. Lagzdiņam tiek nolasīts vēstules saturs un sastādīts akts par atteikšanos iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.8. ņemot vērā, ka no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 25. jūlijam A. Lagzdiņš atrodas attaisnotā prombūtnē, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 6. jūlijā zvana uz A. Lagzdiņa dienesta mobilo tālruni, taču A. Lagzdiņš uz tālruņa zvaniem neatbild un neatzvana;

2.9. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 26. jūlijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā un lūdz sniegt viedokli par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā. A. Lagzdiņš atsakās sniegt viedokli, jo viedoklis netiekot ņemts vērā. Tiek sastādīts akts par atteikšanos sniegt viedokli.

Ievērojot iepriekš norādīto, Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt ilgstošā laikposmā ir devis iespēju A. Lagzdiņam izteikt argumentētu, skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā, nodrošinot A. Lagzdiņam Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests ir veicis visas iespējamās darbības, lai saņemtu un uzklausītu A. Lagzdiņa viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, un to var pierādīt dokumentāri.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu A. Lagzdiņa profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā, un patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

A. Lagzdiņam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūta otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs, kvalifikācija – jurists), vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Ņemot vērā minētos faktus, apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī samērojot A. Lagzdiņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā, ir pietiekams pamatojums A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā bez viņa viedokļa izvērtēšanas. A. Lagzdiņa ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. A. Lagzdiņam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 212 Rīgā, 2016. gada 27. jūnijā „Par Mika Indāna pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Mika Indāna atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M. Indāna viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Indānu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 29. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai ir informējis M. Indānu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdzis M. Indāna viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 31. maijā ir saņēmis M. Indāna atbildi, kurā viņš norāda iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu M. Indāna profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā un pastāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

M. Indānam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs un otrā līmeņa profesionālā austākā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija), vairāk nekā 23 gadu pieredze valsts pārvaldē, profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Attiecībā uz M. Indāna pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. par piedāvājumu valsts civildienesta attiecības turpināt Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā M. Indānam tika paziņots atbilstoši Paziņošanas likuma 3. pantā noteiktajam ar Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", to kā ierakstītu pasta sūtījumu ar 2016. gada 27. maija pavadvēstuli Nr. 9.6-5/649 "Par dokumentu nosūtīšanu" nosūtot uz M. Indāna deklarētās dzīvesvietas adresi. Papildus ātrākai informācijas apritei Valsts ieņēmumu dienests par 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" paziņoja, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu;

4.2. viedokli par pārcelšanu tika lūgts izteikt vienas darbdienas laikā, uzskatot, ka tas ir pietiekams laiks viedokļa sniegšanai un ievērojot vienlīdzības principu ar pārējiem rotācijai pakļautajiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kā arī ņemot vērā, ka pēc attiecīga lūguma saņemšanas viedokļa sniegšanas termiņu var pagarināt;

4.3. ikvienam ierēdnim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un viens no galvenajiem ierēdņa pienākumiem ir kalpot valsts un visas sabiedrības interesēm. 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" izteiktā amata piedāvājuma pieņemšana vai noraidīšana nevar tikt uzskatīta par civiltiesisku darījumu;

4.4. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" attiecībā uz viedokļa iesniegšanas vietu tika norādīts vēlamais rakstveida viedokļa iesniegšanas veids, proti, Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldē – Rīgā, Talejas ielā 1, 8. stāvā, kā arī tika lūgts ātrākai informācijas apritei izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, norādot konkrētu elektroniskā pasta adresi;

4.5. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. M. Indāns 2016. gada 31. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nevar identificēt konkrētu pienākumu apjomu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstu var noteikt aptuveno pienākumu apjomu pēc amata pienākumu procentuālās nozīmības;

4.6. pārceļot M. Indānu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta ceturtajā daļā minētajam M. Indānam tiks saglabāta iepriekš noteiktā mēnešalga, piemaksa par dienesta pakāpi un sociālās garantijas;

4.7. atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata aprakstā noteiktajam M. Indāna pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, pastāvīgi papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, kā arī piedalīties dokumentu sagatavošanā par kompetencē esošiem jautājumiem. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka M. Indāns nepārzina visus ar amata pienākumu izpildi saistītos normatīvos aktus, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju;

4.8. M. Indāns savā 2016. gada 31. maija atbildē norādījis, ka Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amats ir zemāks par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amatu. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā minēto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Ņemot vērā, ka valsts civildienesta ierēdņiem ir uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts pārvaldē un valsts interešu pārstāvība, ierēdnim nav subjektīvu tiesību uz konkrētu amatu un ierēdņa pārcelšana citā amatā pamatā kalpo Valsts civildienesta likuma 1. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai.

5. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot M. Indāna izteiktos iebildumus par pārcelšanu, M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ir pietiekams pamats. M. Indāna ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Indānam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 178 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Jāņa Kalugina pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Jāņa Kalugina atbilstību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot J. Kalugina viedokli par pārcelšanu, pārcelt J. Kaluginu no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/515 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai informē J. Kaluginu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā un lūdz J. Kaluginu izteikt viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 5. maijā saņem J. Kalugina iesniegumu, kurā viņš norādījis iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu J. Kalugina profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Iekšlietu ministrijai viņa profesionālo pieredzi audita jomā, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā. J. Kaluginam ir Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta akadēmiskā augstākā izglītība uzņēmējdarbībā un vadībā un ekonomista kvalifikācija), vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze iekšējā audita jomā, kā arī zināšanas riska vadībā un iekšējās kontroles vadībā, prasmes vienlaikus strādāt ar liela apjoma dažāda veida informāciju, pārzināt dažādas darbības jomas, analītiski izvērtēt loģisko atzinumu ķēdes, koordinēt veicamos darbus paaugstinātas intensitātes apstākļos, spēja apzināt un studēt citu organizāciju un valstu stratēģiskās vadības, personāla vadības un organizāciju darbības analīzes procesu praksi, stratēģiskās un personāla plānošanas un analīzes sistēmas, principus un metodes, apkopot apzināto, izstrādāt priekšlikumus un nodrošināt metodisko atbalstu.

4. Attiecībā uz J. Kalugina pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pantu, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Tādējādi Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai no 2016. gada 6. jūnija līdz turpmākajam rīkojumam, nodrošinot normatīvajos aktos noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības, ir jāuzdod J. Kaluginam pildīt tādus Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. J. Kaluginam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc iepazīšanās ar šo rīkojumu, ir pienākums sagatavot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus attiecīgā valsts noslēpuma līmeņa speciālās atļaujas saņemšanai un iesniegt Iekšlietu ministrijas atbildīgajai personai;

4.2. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7., 3.8. punktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. J. Kalugins savā 2016. gada 5. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata aprakstā noteiktajam J. Kalugina pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī organizēt un nodrošināt līdzdarbošanos citu institūciju izstrādāto ārējo normatīvo aktu projektu izstrādē. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka J. Kalugins nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju.

5. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešamas angļu valodas un krievu valodas zināšanas atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei vismaz B1 līmenī. Izvērtējot J. Kalugina iepriekšējo profesionālo pieredzi Valsts ieņēmumu dienestā, konstatēts, ka amata pienākumu pildīšanai gan Muitas kriminālpārvaldē (no 2002. līdz 2008. gadam), gan Iekšējā audita pārvaldē (no 2009. līdz 2012. gadam) amata aprakstos ir bijusi noteikta prasība – angļu valodas zināšanas B1 līmenī un krievu valodas zināšanas B2 līmenī. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka J. Kalugins piedalījies dažādos starptautiskos semināros (gan pildot Finanšu policijas pārvaldes direktora, gan Iekšējā audita pārvaldes direktora amata pienākumus), ir pietiekams pamats uzskatīt, ka J. Kaluginam ir nepieciešamās angļu un krievu valodas zināšanas.

6. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot J. Kalugina izteiktos iebildumus par pārcelšanu, J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ir pietiekams pamats. J. Kalugina ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās zināšanas auditu plānošanā un veikšanā, pieredze sadarbībā ar ārējiem auditoriem un Finanšu ministriju, nodrošinot revīziju veikšanu un ieteikumu izpildes kontroli, kā arī prasme analizēt iekšējās kontroles efektivitāti, tiks nodota Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas kapacitāti, veicinot konkrētās struktūrvienības efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu arī valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā, ka J. Kalugins tiek pārcelts no hierarhiski zemākas (padotības) iestādes hierarhiski augstākā iestādē (ministrijā), pārcelšanas rezultātā J. Kaluginam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas iekšējā audita jomā citā valsts pārvaldes iestādē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 177 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Māra Vītola pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Māra Vītola atbilstību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M.Vītola viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Vītolu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/523 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē M. Vītolu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā un lūdz viņam paust viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņam šādas tiesības;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 16. maijā saņem M. Vītola iesniegumu, kurā viņš iebilst pret pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotību.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī lai paaugstinātu M. Vītola profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, nodrošinātu iegūtās profesionālās pieredzes (vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu) un apgūto prasmju (noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu un zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā) nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, ievērojot Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā:

3.1. M. Vītolam ir Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata pienākumu izpildei atbilstoša augstākā izglītība, ilgstoša pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē, vadot, plānojot un koordinējot struktūrvienības darbu, apkopojot darba rezultātus, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus par struktūrvienības darbības efektivitātes uzlabošanu, iegūtas prasmes un iemaņas informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanas jomā, pieredze darbā ar informācijas sistēmām un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, zināšanas informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanas nodrošināšanā, aktualizēšanā un pasākumu izpildes gaitas uzraudzībā, kā arī pieredze normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un prasme strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos;

3.2. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama otrās kategorijas atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pildot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata pienākumus, M. Vītolam ir piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem (atļauja derīga līdz 2018. gada 8. novembrim).

4. Attiecībā uz M. Vītola pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai nepieciešama augstākā izglītība, neminot konkrētu izglītības jomu. M. Vītolam ir Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, kā arī Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs un kvalifikācija – jurists;

4.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā 30 % nozīmība noteikta šādiem amata pienākumiem: nodaļas vadītāja prombūtnē vadīt nodaļas darbu, noteikt uzdevumus un kontrolēt to izpildi, analizēt un vākt informāciju attiecībā uz nodaļas kompetencē esošajiem jautājumiem un darba uzdevumiem, izstrādāt nodaļas darba plāna projektu un sniegt atbalstu nodaļas vadītājam tā izpildes kontrolei. Ilgstoši vadot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļu, M. Vītols ir guvis minēto pienākumu pildīšanai nepieciešamo pieredzi. Veicot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus – nodrošināt informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanu, informācijas sistēmu un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanu, aktualizēšanu un pasākumu izpildes gaitas uzraudzību –, M. Vītols ir ieguvis pieredzi informācijas sistēmu darbības nodrošināšanā, zināšanas lietotāju pieteikto problēmu risināšanā un pārskatu sagatavošanā.

5. Ievērojot minēto un izvērtējot M. Vītola iebildumus pret pārcelšanu, ir pietiekams pamatojums M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītola gūtā pieredze vadošā amatā – vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu un prasme noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu, kā arī zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā – tiks nodota Iekšlietu ministrijas Integrētās sistēmas nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītolam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...