Iesaki rakstu: 
Vēl līdz 1. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām nāks klajā PIETIEK! avīzes jaunais - trešais numurs. Tāpat kā iepriekšējie divi numuri arī PIETIEK! avīzes jaunais numurs tiks nodrukāts gandrīz miljona eksemplāru lielā tirāžā un izplatīts visā Latvijā.
PIETIEK! avīzes izdevēji ir ņēmuši vērā notikumus pēc iepriekšējā numura iznākšanas, kad tūkstoši cilvēku no visas Latvijas ziņoja, ka nav saņēmuši jauno avīzi, kas bija veltīta Vienotības, Saskaņas centra un vairāku citu, nenozīmīgāku partiju pārstāvju darbiem un nedarbiem.
Tāpēc, gatavojoties jaunā numura izplatīšanai, ir veikta virkne pasākumu, lai šoreiz būtiska daļa tirāžas nevarētu vienkārši "pazust", kā tas notika ar iepriekšējo avīzes numuru. Vienlaikus jaunais avīzes numurs būs arī lejuplādējams PDF formātā interneta portālā pietiek.com.
Pagaidām vēl nav iespējams atklāt, kurai partijai vai partijām būs veltīts jaunais PIETIEK! avīzes numurs, - izdevēji patiesi cer sagādāt jaunās avīzes varoņiem patīkamu vai nepatīkamu pārsteigumu, dodot iespēju faktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem uzzināt par viņu labajiem un sliktajiem darbiem.
PIETIEK! avīzes izdevēji cer, ka šis nebūs avīzes pēdējais numurs un ka nākamgad, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, lasītāji visā Latvijā savās pastkastītēs atkal varēs atrast šo izdevumu, kas jau pašlaik ir satricinājis un satracinājis daudzus pazīstamus Latvijas politiķus.
Jaunā PIETIEK! avīzes numura izdevēji joprojām vēl veiksmi gan "tumbočku speciālistam", Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam un viņa domubiedriem, kam jau pēc pirmā avīzes numura iznākšanas visvairāk interesēja, kurš gan finansējis šo avīzi, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš kopš tā laika ir vaiga sviedros mēģinājis izpildīt šo politisko pasūtījumu.
PIETIEK! avīzes izdevēji izsaka gan vislielāko pateicību visiem tiem cilvēkiem, kuru ziedojumi palīdzējuši segt avīzes izdošanas un izplatīšanas izmaksas, gan arī patiesu līdzjūtību visiem tiem, kas gan ir bijuši skaļi savās prasībās nodrošināt publikācijas par vienu vai otru politisko spēku, taču nav bijuši gatavi savas vēlmes atbalstīt ar kaut pāris ziedotiem santīmiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
