Vēl viena divdesmitpiecgadīga referente Saskaņai ziedojusi piecu mēnešu algu
L. Lapsa10.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūst arvien plašāks Saskaņas centra ietekmes sfērā esošo Rīgas pašvaldības struktūru darbinieču – lielākoties referentes amatu ieņemošu, gados jaunu un ar iespaidīgiem īpašumiem neapgrūtinātu sieviešu pulks, kuras augusta sākumā izjutušas nepārvaramu vēlmi ziedot iespaidīgas summas Saskaņas centra pēctecei – sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa. Divdesmit piecus gadus vecā Irina Verdana tai atvēlējusi savu aptuveni piecu mēnešu algu – 2000 latu.
Irina Verdana oficiāli nav valsts amatpersonas statusā kopš 2008. gada, un līdz ar to viņai nav jāaizpilda publiskā amatpersonas deklarācija. Savukārt publiskās datu bāzes rāda, ka 25 gadus vecajai sievietei nav ne sava biznesa vai amatpersonas statusa kādā uzņēmumā, ne esošu vai pārdotu nekustamo īpašumu, ne arī oficiāli turīgu vecāku, - viņas mātei piederošā SIA likvidēta jau pērn.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Verdana, kuras alga pēc nodokļu nomaksas galvenās referentes postenī saskaņā ar Rīgas domes pārstāves informāciju pašlaik varētu būt ap 450 latiem, Saskaņai bija ziedojusi palielas, bet saviem oficiālajiem ienākumiem atbilstošas summas, pērnajā augustā un septembrī partijai atvēlot 158 latus, 52 latus un 522 latus.
Taču šā gada 2. augustā Verdana reizē ar virkni citu oficiāli ne pārāk turīgu cilvēku Saskaņai ziedojusi daudz ievērojamāku summu – 2000 latu, kas atbilst viņas četrarpus vai piecu mēnešu oficiālajai algai pašvaldībā. Pati Verdana pašlaik ir atvaļinājumā, tā ka viņas skaidrojumu tam, no kurienes ņemti šādi iespaidīgi finanšu līdzekļi, uzzināt nav izdevies, savukārt Saskaņas birojs joprojām nekādus komentārus nesniedz.
10. Saeimas vēlēšanās Verdana kandidēja no Rīgas saraksta: tiesa, no 32 saraksta vietām viņa bija 31. – par piecām vietām zemāk nekā cita referente Tatjana Sergejeva-Zusko (arī viņa tagad vēlēšanās nekandidē), kas nu Saskaņai tajā pašā 2. augustā ziedojusi tādu pašu summu – 2000 latu. Tiesa, Sergejeva-Zusko divas dienas vēlāk partijai ziedojusi vēl 500 latu.
Šādu summu jaunā sieviete savā budžetā atradusi, neraugoties uz to, ka viņai nav ne vērā ņemamu uzņēmumu kapitāldaļu vai amatpersonas statusa kādā kompānijā, ne arī ieķīlājamu nekustamo īpašumu vai ar tiem veiktu darījumu. Kad Sergejeva-Zusko 2010. gadā, tolaik strādājot par farmaceiti un referenti, no Saskaņas centra kandidēja uz vietu Saeimā, kā savu vienīgo mantu viņa bija deklarējusi 1000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus.
Arī Sergejeva-Zusko nav vienīgā neturīgā ziedotāja, kas vēlmi šķirties no dažiem tūkstošiem viņas oficiālajā budžetā grūti atrodamu latu izjutusi tieši augusta pirmajās dienās. Seši tūkstoši latu divos piegājienos, - šāda ir kopējā summa, ko Saskaņai ziedojusi 1984. gadā dzimusī Jeļena Jakovļeva.
Trīs dienu laikā Jakovļeva sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ziedojusi 6000 latu, no tiem pieci tūkstoši ziedoti tajā pašā 2. augustā, bet atlikušais tūkstotis – divas dienas vēlāk, tā ļaujot jaunajai nepazīstamajai sievietei kļūt par vienu no partijas lielākajiem sponsoriem.
Visas šīs ziedotājas vieno tas, ka viņas ir Saskaņas centra ietekmes sfērā esošu pašvaldības struktūru darbinieces.
Saskaņa pēc Pietiek publikācijas gan ir atmaksājusi 5000 latu ziedojumu, ko partijai vienā dienā – tajā pašā šā gada 2. augustā – bija pārskaitījis jau pensijas vecumu sasniegušais 1943. gadā dzimušais Jānis Lūsis un viņa, spriežot pēc visa, bijusī dzīvesbiedre, 1956. gadā dzimusī Rīgas Domes Finanšu departamenta Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ludmila Lūse (joprojām gan ir spēkā viņu laulības līgums, bet Lūses amatpersonas deklarācijā gan uzrādīts jau cits dzīvesbiedrs - kāds Igors Permjakovs). Lūse kandidē uz vietu 11. Saeimā - viņa Rīgas sarakstā ir 17. vietā.
Arī par šo gadījumu Pietiek pārstāvis ar iesniegumu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
