Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kuku
12.06.2017. 08:27»
::::
Santa vairākus pēdējos gadus ir nostrādājusi lidostā kā juriste, bijusi arī departamenta direktora pienākumu izpildītāja...
Un ko tagad teiksi: Salvis Kamaldiņš pašlaik ir SIA LDZ Apsardzes Rīkotājdirektora vietnieks iekšējās drošības jautājumos.
Arī nekadas ipasas zinasanas nevajag? Pietiek ar to, ka bralis Lainis ir LDZ Drošības direkcijas direktors?:)
Kāds
17.11.2016. 08:19Interesanti, kāpēc tad netiek iztirzāts jaunais lidostas Valdes priekšsēdētājs Jurjevs, kura galvenais pluss bijis tas, ka bijis klasesbiedrs lidostas Padomes priekšsēdētājam Kanelam ?
cālis
16.11.2016. 12:03Viss notiekošais ap lidostu un citiem SM konkursiem grauj jebkādu uzticību šai "konkursu" sistēmai un protams pašam ministram, cilvēks tākā nav pirmo dienu politikā, nesaprot? Gan jau saprot, ir tikai "vienošanās", kuras jāpilda un viss
Fusio
15.11.2016. 21:09Pietiekami kompetents cilvēks ar atbilstošu pieredzi. Raksts ir kaut kāda zema līmeņa nomelnošana un spekulācija. Nu nestrādā duraki nopietnās bankās par IT vadītājiem.
Loha
15.11.2016. 19:57»
Kāds
10 gadi kā IT viceprezidents Krājbankā neskaitās profesionalitātes apliecinājums
Neskaitās gan. Ne viens vien tāds profesionālis bez zināšanām un izglītības.
Tieši par šo personu nezinu.
::::
15.11.2016. 19:29»
....
Santa vismaz 10 gadus nav strādājusi vispār !!! Juristam tas nozīmē - 0 un apaļa un bez kociņa
Santa vairākus pēdējos gadus ir nostrādājusi lidostā kā juriste, bijusi arī departamenta direktora pienākumu izpildītāja...
Salvis bija administratīvās daļas vadītājs - vai šajā sfērā nepieciešama medicīniskā izglītība?
Pie tam loģikas nekādas - ja tiek apgalvots, ka Santa tikusi amatā pateicoties ZZS, kuri kontrolē Satiksmes ministriju, tad kāpēc Salvi "palūdz" no Veselības inspekcijas, ko arī kontrolē ZZS?
Brīnos par šiem cilvēciņiem, kuri ir gatavi aplikt jebkuru, pat īsti nezinot bāzes informāciju...
....
15.11.2016. 14:57Santa vismaz 10 gadus nav strādājusi vispār !!! Juristam tas nozīmē - 0 un apaļa un bez kociņa.
Salvi, acīmredzot, palūdza no Veselības inspekcijas - ko tad viņš no tās jomas saprata ????
Porzinger
15.11.2016. 12:10No raksta nevar saprast - kas tad viņš ir: IT eksperts ar 20 gadu pieredzi vadošos IT amatos...jebšu basketbolists 41 gada vecumā?
Banka
15.11.2016. 11:49Ļoti ilgi diezin vai lidostā noturēsies. Nelavierē. Šādos darbos glodenes labāk turas.
Vecais "draugs",
15.11.2016. 10:50cik tad ilgi var dzīvot no pielīšanas, ielīšanas un dzīvošanas uz svešām idejām, kuras regulāri uzdevis par savām. Ceru, ka šis ir sākums tam, ko patiesībā esi pelnīji - kanalizācijas rensteli.
Blondīne
15.11.2016. 10:121.Nu nezinu kā tur ir ar radu rakstiem, bet šajā rakstā nekas nav teikts par par profesionālajiem sasniegumiem. Tas džeks taču ir strādājis arī pirms tam un tas vien, ka Lattelecomā nesapratās piemēram ar Gulbi, vēl nav nekāds pierādījums neprofesionalitātei.
2. Tas, ka visās valsts un pašvaldības struktūrās pie amatiem tiek tie ar sakariem ( ja piemēram vairākiem pretendentiem ir salīdzināmi līdzīgas profesionālas iemaņas ) nevienam sen nav nekāds noslēpums.
ed
15.11.2016. 09:56sheit arii paraadaas sabiedriibas interese un neuzticiiba tam, ka paareejie 15 bija sliktaaki pretendenti n neatbilda kvalifikaacijai. bet nu izskataas ka peecVID konkursa ir piedraudeets un nopluudes samazinaasies. vieniigaa iespeeja, ja pashi konkursa daliibnieki izpauzh informaaciju ka vinji ir starteejushi. Varbuut ir kaads drosminieks????? ;)
?!
15.11.2016. 09:09»
Kāds
10 gadi kā IT viceprezidents Krājbankā neskaitās profesionalitātes apliecinājums
Noteikti nē!
UN kas ir IT viceprezidents?!
Kāds
14.11.2016. 22:0410 gadi kā IT viceprezidents Krājbankā neskaitās profesionalitātes apliecinājums ?
B. Ļeģ.
14.11.2016. 20:03LV konkursu rezultāti 99% gadījumu ir iepriekš zināmi. Sevi augsti vērtējošiem cilvēkiem nav pat vērts tērēt laiku .Tādu šofera dēlu dēļ arī LV ir tur kur ir. Un tā līdz laimīgam galam.
buble
14.11.2016. 19:39Raimonds vai Normunds? Tik daudz neprecizitāšu salaists vienā rakstā.
Tehnoloģiju departaments vai Tehnoloģiju attīstība (deveopment)?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
