Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā tiek virzīts likumprojekts ar nosaukumu "Gaisa aizsardzības likums". Protams, gaisa kvalitāte ir svarīga, par to šaubu nav. Var redzēt, ka likumprojekts ir virzījies smagi. Saskaņošana sākusies vēl 2021. gada beigās. Saskaņojumu vēsture gara, tātad vienprātības nav bijis un strīdus jautājumu, kamēr nonākts finiša taisnē, ir bijis daudz. Taču lasot nepamet sajūta, ka vienīgais arguments, kāpēc šis likums tādā izpildījumā ir vajadzīgs, paņemts no "Labvēlīgā tipa" dziesmas teksta - "Eiropa mūs nesapratīs!".
Tikai, lai izpatiktu Eiropas komisijai, kura neuzņemas nekādu atbildību par savu regulu un direktīvu sekām. Viņiem vienalga, ko prasīt. Izmaksas tāpat ir mūsu. Bet mums "Gaisa likums" radīs tikai papildu izmaksas.
Tā vietā, lai maksimāli kā kurināmo izmantotu savu koksni un arī kūdru, tagad kurināmo importēsim vairāk. Visi tie siltumsūkņi un citas modernas apkures iekārtas būs jāpērk uz kredīta un ārzemēs. Mūsu tirdzniecības bilance jau tā ir negatīva.
Daļai iedzīvotāju, turklāt ne tai turīgākajai, būs kaut kur jāmeklē nauda, lai pirktu tūkstošus vērtus siltumsūkņus vai jāsaved birokrātu sapratnē atbilstošā kārtībā savas apkures iekārtas. Uzsvērts, ka pie tām ir pieskaitāmas arī malkas plītis. Bez obligātas sertifikācijas te neiztiks. Protams, par naudu.
Problēmas sagaida arī vecāku auto īpašniekus. Varētu padomāt, ka viņi ar divdesmitgadīgiem auto brauc sava prieka pēc.
Kāpēc Eiropas komisijai tas vajadzīgs, ir saprotams, taču mums kāpēc tas vajadzīgs? Cik tālu iesim pret savām interesēm Eiropas komisijas pavadā?
Un kur nu bez sodiem:
"27. pants. Iebraukšana zemo emisiju zonā un bezemisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli
(1) Par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar transportlīdzekli, kas atbilst “EURO 5” vai zemākai emisiju klasei piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.
(2) Par iebraukšanu bezemisiju zonā ar transportlīdzekli, kas rada gaisu piesārņojošo vielu emisijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.
(3) Ja zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā tiek papildus noteikta arī ielu nodeva atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad tiek piemērots administratīvais sods tikai atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
28.pants. Neatbilstošas apkures iekārtas vai kurināmā izmantošana
Par cietās biomasas, ogļu vai kūdras izmantošanu apkures iekārtā un tādas apkures iekārtas darbināšanu, kurā kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām."
Šajā likumā lielas pilnvaras paredzētas pašvaldībām. Tāpēc, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, vēlams labi padomāt, par ko balsot. Pašvaldības deputāti var gan būtiski samazināt likuma negatīvās darbības sekas, gan padarīt dzīvi stipri rūgtāku. Sevišķi Rīgā. Uzprasiet viņu attieksmi, lai pēc tam nav jānožēlo.
Par birokrātijas apkarošanu. Šis ir arī tipisks birokrātijas audzēšanas likums. Likuma ievērošana būs taču jākontrolē, sodi jāiekasē. Budžetos jāparedz un budžeti jāpilda.
Vēl jau ir cerības uz Saeimu. Var taču pavilkt kādus pāris gadus arī Saeimā. Pa to laiku varbūt kā pasakā par Aladīnu - vai nu ēzelis nosprāgs, vai padišahs nomirs.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
