Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā tiek virzīts likumprojekts ar nosaukumu "Gaisa aizsardzības likums". Protams, gaisa kvalitāte ir svarīga, par to šaubu nav. Var redzēt, ka likumprojekts ir virzījies smagi. Saskaņošana sākusies vēl 2021. gada beigās. Saskaņojumu vēsture gara, tātad vienprātības nav bijis un strīdus jautājumu, kamēr nonākts finiša taisnē, ir bijis daudz. Taču lasot nepamet sajūta, ka vienīgais arguments, kāpēc šis likums tādā izpildījumā ir vajadzīgs, paņemts no "Labvēlīgā tipa" dziesmas teksta - "Eiropa mūs nesapratīs!".
Tikai, lai izpatiktu Eiropas komisijai, kura neuzņemas nekādu atbildību par savu regulu un direktīvu sekām. Viņiem vienalga, ko prasīt. Izmaksas tāpat ir mūsu. Bet mums "Gaisa likums" radīs tikai papildu izmaksas.
Tā vietā, lai maksimāli kā kurināmo izmantotu savu koksni un arī kūdru, tagad kurināmo importēsim vairāk. Visi tie siltumsūkņi un citas modernas apkures iekārtas būs jāpērk uz kredīta un ārzemēs. Mūsu tirdzniecības bilance jau tā ir negatīva.
Daļai iedzīvotāju, turklāt ne tai turīgākajai, būs kaut kur jāmeklē nauda, lai pirktu tūkstošus vērtus siltumsūkņus vai jāsaved birokrātu sapratnē atbilstošā kārtībā savas apkures iekārtas. Uzsvērts, ka pie tām ir pieskaitāmas arī malkas plītis. Bez obligātas sertifikācijas te neiztiks. Protams, par naudu.
Problēmas sagaida arī vecāku auto īpašniekus. Varētu padomāt, ka viņi ar divdesmitgadīgiem auto brauc sava prieka pēc.
Kāpēc Eiropas komisijai tas vajadzīgs, ir saprotams, taču mums kāpēc tas vajadzīgs? Cik tālu iesim pret savām interesēm Eiropas komisijas pavadā?
Un kur nu bez sodiem:
"27. pants. Iebraukšana zemo emisiju zonā un bezemisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli
(1) Par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar transportlīdzekli, kas atbilst “EURO 5” vai zemākai emisiju klasei piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.
(2) Par iebraukšanu bezemisiju zonā ar transportlīdzekli, kas rada gaisu piesārņojošo vielu emisijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.
(3) Ja zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā tiek papildus noteikta arī ielu nodeva atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad tiek piemērots administratīvais sods tikai atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
28.pants. Neatbilstošas apkures iekārtas vai kurināmā izmantošana
Par cietās biomasas, ogļu vai kūdras izmantošanu apkures iekārtā un tādas apkures iekārtas darbināšanu, kurā kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām."
Šajā likumā lielas pilnvaras paredzētas pašvaldībām. Tāpēc, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, vēlams labi padomāt, par ko balsot. Pašvaldības deputāti var gan būtiski samazināt likuma negatīvās darbības sekas, gan padarīt dzīvi stipri rūgtāku. Sevišķi Rīgā. Uzprasiet viņu attieksmi, lai pēc tam nav jānožēlo.
Par birokrātijas apkarošanu. Šis ir arī tipisks birokrātijas audzēšanas likums. Likuma ievērošana būs taču jākontrolē, sodi jāiekasē. Budžetos jāparedz un budžeti jāpilda.
Vēl jau ir cerības uz Saeimu. Var taču pavilkt kādus pāris gadus arī Saeimā. Pa to laiku varbūt kā pasakā par Aladīnu - vai nu ēzelis nosprāgs, vai padišahs nomirs.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
