Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad jaunais Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu aizrotēt Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Sozinovu, ir parādījusies iespēja parunāt par vēl dažiem šī cilvēka “varoņdarbiem’’. Nē, runa nebūs par lielo naudu, lai gan…
2014. gadā oktobrī Baložos notika “prātam neaptverama’’ traģēdija (LTV žurnālistes A. Kincas formulējums). Tika atrasti miruši divi mazi puisēni. Gadu un divus mēnešus un trīs gadus jauni. Tieši A. Sozinovs bija tas, kurš jau nākamajās dienās paziņoja publiski – noziegums ir atklāts, vainīga ir bērnu māte. Bet vai tiešām tas bija tā? Šo sešu gadu laikā, cīnoties ar A. Sozinova padoto pastrādāto netaisnību pret bērnu māti, ir noskaidrojies kas cits.
Jā, abus bērnus patiešām nogalināja, tikai, manuprāt, tas notika, ne jau ar spilveniem nosmacējot. Viss sākās jau torīt, kad mamma aizveda savus bērnus pie ģimenes ārsta. Pēc viņas teiktā un lietas materiālos lasītā, tur bērniem tika veikta vakcinācija, no kuras komplikācijām, tad, iespējams, arī abi puisēni dažas stundas vēlāk mira.
Šāda versija pat nav tikusi skatīta, lai gan par to ir liecinājis arī NMPD reanimācijas brigādes (ieradās pēdējā) galvenais ārsts. Šajā rakstā apskatīšu tikai vienu dokumentu, kurš to pierāda. Taču tādu dokumentu ir vesela jūra. Un tieši A. Sozinova vadībā šie dokumenti un pierādījumi tika slēpti, viltoti utt.
Kādēļ gan A. Sozinovam to būtu vajadzējis? Tobrīd viņš ar visu savu kantori nekādi nespēja noķert Imantas pedofilu, un “Damokla zobens’’ karājās jau virs viņa paša galvas. Jo tieši ap to laiku pēc pusgada klusēšanas notika kārtējais Imantas pedofila recidīvs. Vajadzēja skaļo, “uz karstām pēdām’’ atklāto lietu. Un te nu tā arī bija. Turklāt, iespējams, ne gluži bez finansiālas piebarošanas. To, cik daudz būtu gatava samaksāt farmācijas kompānija, no kuras vakcīnām potenciāli bija nomiruši divi mazi puisēni, varam tikai minēt.
Bet nu gan pie lietas. Viltojumu, kā jau teicu, lietā ir daudz. Taču šis konkrētais dokuments laikam pārspēj jebkuras, pat vispārdrošākās fantāzijas. Runa ir par mazākā puisēna pēdējiem apmeklējumiem pie ģimenes ārsta un to pierakstiem viņa kartiņā. Ir skaidri zināms, ka apmeklējumi pēdējās bērnu dzīves dienās bijuši divas reizes. 08.10.2014. un 10.10.2014. - bērnu nāves dienā. Un šeit nav skaidrs, kādēļ lietas materiālos tieši šie divi tik svarīgie datumi ir AIZKLĀTI ar baltu lapu?
Kā jau esmu teicis iepriekš, ir vesela jūra arī ar citiem viltojumiem, bet nu šis... Un vēl, vai tiešām, ja jānovilto tikai viena lapa deviņos sējumos, vai tiešām grūti bija to izdarīt tā, lai gar malu nepaliek nodevīgais stabiņš ar pierakstiem? Vai arī inspektore Jankoviča, kuras uzvārdu gan šajā lietā redzu pirmo reizi, apzināti atstāja šo kļūdiņu, lai kāds, ja nu tomēr rok šo lietu, to varētu pamanīt? Tādā gadījumā milzīgs paldies inspektorei.
Rodas ļoti daudz neatbildētu jautājumu arī par tiesu medicīnisko ekspertīzi, kurā pat nav noteikts, kurā vietā un cik dūrienu bijis katram bērnam. Ir tikai pateikts – konstatētas vairākas injekciju pēdas, kas radušās reanimācijas pasākumu rezultātā. Par vizīti pie ģimenes ārstes no rīta nav ne vārda. Starp citu, šo ekspertīzi veikusi tāda Skidenko, kura veikusi arī tiesu medicīnisko ekspertīzi Sitnijas Bāliņas lietā, kuras slepkava joprojām ne tikai nav atrasts – pat netiek meklēts.
Rodas jautājumi arī par mātes miesas bojājumiem, kuri uz abu roku apakšdelmiem uzradušies jau pēc aizturēšanas.
Vai tiešām tiesa trīs instancēs nepamanīja šo acīmredzamo un apzināto viltojumu? Vai tiešām to nepamanīja prokurores Kušakova un vēlāk Seibute? Vai to nepamanīja izmeklētāja Čuprika? Un, galu galā, viņas tiešais priekšnieks A. Sozinovs arī nē? Kaut kā nespēju kam tādam noticēt.
Bet ģenerālprokuratūrai, kura būtu viena no tām iestādēm, kas varētu šo izmeklēt, ir Covids. Nu jau kopš marta. Neko tu viņiem pateikt nevari, jo viņi atsakās runāt.
Advokāts ir nosūtījis pieprasījumu ģimenes ārsta praksei par šo dokumentu oriģinālu izsniegšanu, bet tā atrakstās, ka likums jau uzliekot par pienākumu izsniegt papīrus tikai izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai. Bet tās jau neprasīs.
Ko darīt šādā situācijā? Māte joprojām sēž, un izskatās, ka sistēma ir nolēmusi viņu tai cietumā sapūdēt. Sistēmai ir nospļauties par cilvēka ciešanām, kuras faktiski tā pati arī radījusi. Jā, jo viņa bija ļoti laba māte. Zaudēja divus savus bērnus, netika pat uz bērēm aizvesta (lai neizpļāpājas acīmredzot) un vēl tika notiesāta par savu mazuļu slepkavību. Izmantojot spilvenus, kuri nav tikuši ne meklēti, ne atrasti.
Bet viena no ticamākajām bērnu nāves versijām – vakcinācijas komplikācijas - pat nav tikusi izmeklēta un izmisīgi slēpta.
Jau drīzumā tiks izdota grāmata: “Tiesiskuma deFektīvstāsts. Sistēma uz apsūdzēto sola’’, kurā arī ir aprakstītas visas tās zvērības (ar visiem dokumentiem, kas pieejami lietas materiālos), ciniskā un necilvēcīgā mātes spīdzināšana, represijas pret citiem iesaistītajiem, kuri centušies noskaidrot patiesību. Tad arī paskatīsimies, vai sistēma varēs turpināt klusēt un piekopt strausa politiku vai arī izrādīsies, ka smilšu vietā zem tā kājām ir betona klons… Jo bez publiska skandāla šeit laikam neiztikt.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
