Pēc tam, kad jaunais Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu aizrotēt Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Sozinovu, ir parādījusies iespēja parunāt par vēl dažiem šī cilvēka “varoņdarbiem’’. Nē, runa nebūs par lielo naudu, lai gan…
2014. gadā oktobrī Baložos notika “prātam neaptverama’’ traģēdija (LTV žurnālistes A. Kincas formulējums). Tika atrasti miruši divi mazi puisēni. Gadu un divus mēnešus un trīs gadus jauni. Tieši A. Sozinovs bija tas, kurš jau nākamajās dienās paziņoja publiski – noziegums ir atklāts, vainīga ir bērnu māte. Bet vai tiešām tas bija tā? Šo sešu gadu laikā, cīnoties ar A. Sozinova padoto pastrādāto netaisnību pret bērnu māti, ir noskaidrojies kas cits.
Jā, abus bērnus patiešām nogalināja, tikai, manuprāt, tas notika, ne jau ar spilveniem nosmacējot. Viss sākās jau torīt, kad mamma aizveda savus bērnus pie ģimenes ārsta. Pēc viņas teiktā un lietas materiālos lasītā, tur bērniem tika veikta vakcinācija, no kuras komplikācijām, tad, iespējams, arī abi puisēni dažas stundas vēlāk mira.
Šāda versija pat nav tikusi skatīta, lai gan par to ir liecinājis arī NMPD reanimācijas brigādes (ieradās pēdējā) galvenais ārsts. Šajā rakstā apskatīšu tikai vienu dokumentu, kurš to pierāda. Taču tādu dokumentu ir vesela jūra. Un tieši A. Sozinova vadībā šie dokumenti un pierādījumi tika slēpti, viltoti utt.
Kādēļ gan A. Sozinovam to būtu vajadzējis? Tobrīd viņš ar visu savu kantori nekādi nespēja noķert Imantas pedofilu, un “Damokla zobens’’ karājās jau virs viņa paša galvas. Jo tieši ap to laiku pēc pusgada klusēšanas notika kārtējais Imantas pedofila recidīvs. Vajadzēja skaļo, “uz karstām pēdām’’ atklāto lietu. Un te nu tā arī bija. Turklāt, iespējams, ne gluži bez finansiālas piebarošanas. To, cik daudz būtu gatava samaksāt farmācijas kompānija, no kuras vakcīnām potenciāli bija nomiruši divi mazi puisēni, varam tikai minēt.
Bet nu gan pie lietas. Viltojumu, kā jau teicu, lietā ir daudz. Taču šis konkrētais dokuments laikam pārspēj jebkuras, pat vispārdrošākās fantāzijas. Runa ir par mazākā puisēna pēdējiem apmeklējumiem pie ģimenes ārsta un to pierakstiem viņa kartiņā. Ir skaidri zināms, ka apmeklējumi pēdējās bērnu dzīves dienās bijuši divas reizes. 08.10.2014. un 10.10.2014. - bērnu nāves dienā. Un šeit nav skaidrs, kādēļ lietas materiālos tieši šie divi tik svarīgie datumi ir AIZKLĀTI ar baltu lapu?
Kā jau esmu teicis iepriekš, ir vesela jūra arī ar citiem viltojumiem, bet nu šis... Un vēl, vai tiešām, ja jānovilto tikai viena lapa deviņos sējumos, vai tiešām grūti bija to izdarīt tā, lai gar malu nepaliek nodevīgais stabiņš ar pierakstiem? Vai arī inspektore Jankoviča, kuras uzvārdu gan šajā lietā redzu pirmo reizi, apzināti atstāja šo kļūdiņu, lai kāds, ja nu tomēr rok šo lietu, to varētu pamanīt? Tādā gadījumā milzīgs paldies inspektorei.
Rodas ļoti daudz neatbildētu jautājumu arī par tiesu medicīnisko ekspertīzi, kurā pat nav noteikts, kurā vietā un cik dūrienu bijis katram bērnam. Ir tikai pateikts – konstatētas vairākas injekciju pēdas, kas radušās reanimācijas pasākumu rezultātā. Par vizīti pie ģimenes ārstes no rīta nav ne vārda. Starp citu, šo ekspertīzi veikusi tāda Skidenko, kura veikusi arī tiesu medicīnisko ekspertīzi Sitnijas Bāliņas lietā, kuras slepkava joprojām ne tikai nav atrasts – pat netiek meklēts.
Rodas jautājumi arī par mātes miesas bojājumiem, kuri uz abu roku apakšdelmiem uzradušies jau pēc aizturēšanas.
Vai tiešām tiesa trīs instancēs nepamanīja šo acīmredzamo un apzināto viltojumu? Vai tiešām to nepamanīja prokurores Kušakova un vēlāk Seibute? Vai to nepamanīja izmeklētāja Čuprika? Un, galu galā, viņas tiešais priekšnieks A. Sozinovs arī nē? Kaut kā nespēju kam tādam noticēt.
Bet ģenerālprokuratūrai, kura būtu viena no tām iestādēm, kas varētu šo izmeklēt, ir Covids. Nu jau kopš marta. Neko tu viņiem pateikt nevari, jo viņi atsakās runāt.
Advokāts ir nosūtījis pieprasījumu ģimenes ārsta praksei par šo dokumentu oriģinālu izsniegšanu, bet tā atrakstās, ka likums jau uzliekot par pienākumu izsniegt papīrus tikai izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai. Bet tās jau neprasīs.
Ko darīt šādā situācijā? Māte joprojām sēž, un izskatās, ka sistēma ir nolēmusi viņu tai cietumā sapūdēt. Sistēmai ir nospļauties par cilvēka ciešanām, kuras faktiski tā pati arī radījusi. Jā, jo viņa bija ļoti laba māte. Zaudēja divus savus bērnus, netika pat uz bērēm aizvesta (lai neizpļāpājas acīmredzot) un vēl tika notiesāta par savu mazuļu slepkavību. Izmantojot spilvenus, kuri nav tikuši ne meklēti, ne atrasti.
Bet viena no ticamākajām bērnu nāves versijām – vakcinācijas komplikācijas - pat nav tikusi izmeklēta un izmisīgi slēpta.
Jau drīzumā tiks izdota grāmata: “Tiesiskuma deFektīvstāsts. Sistēma uz apsūdzēto sola’’, kurā arī ir aprakstītas visas tās zvērības (ar visiem dokumentiem, kas pieejami lietas materiālos), ciniskā un necilvēcīgā mātes spīdzināšana, represijas pret citiem iesaistītajiem, kuri centušies noskaidrot patiesību. Tad arī paskatīsimies, vai sistēma varēs turpināt klusēt un piekopt strausa politiku vai arī izrādīsies, ka smilšu vietā zem tā kājām ir betona klons… Jo bez publiska skandāla šeit laikam neiztikt.