Vēl viens uzņēmējs stāsta par Lienes Kaimiņas īpatnajām uzņēmējdarbības metodēm
PIETIEK10.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas par Saeimas deputāta mātes Lienes Kaimiņas uzņēmējdarbības metodēm ar redakciju sazinājās Auces puses uzņēmējs Vairis Eglītis, - izrādās, uzņēmīgā sieviete mēģinājusi arī izspiest no ceļu būves uzņēmuma AS Ceļu pārvalde 80 tūkstošus eiro, bet, kad tas nav izdevies, centusies šādu summu piedzīt no šī Auces puses uzņēmēja un motosporta aktīvista.
Pietiek jau ziņoja par notiesātā Daiņa Slokenberga nedienām ar Lieni Kaimiņu, kurai viņš, atrodoties ieslodzījumā, esot uzticējis pārvaldīt savus īpašumus, ko deputāta māte izsaimniekojusi un iztirgojusi bez viņa ziņas. Turklāt viņa mēģina no Slokenberga piedzīt 30 tūkstošus eiro, kurus savulaik saskaņā ar viņa stāstīto piedāvājusi ierakstīt fiktīvā aizdevuma līgumā, bet nekad faktiski viņam neesot aizdevusi. Kaimiņu ģimenes locekļi nekādus komentārus šai sakarā pagaidām nevēlas sniegt.
Taču izrādās, ka šis nav vienīgais gadījums, kad Kaimiņas uzņēmējdarbības metodes rada nopietnas aizdomas mēģina. Pērnvasar viņa pieprasījusi 80 tūkstošus eiro no Ceļu pārvaldes, turklāt sava mērķa panākšanai iesaistījusi gan tiesībsargājošās iestādes, gan Satiksmes ministriju, taču tās visas atzinušas, ka naudas prasīšanai un kriminālprocesa ierosināšanai nav nekāda pamata.
Naudu Kaimiņa pieprasījusi par Auces novadā piederošā īpašuma vērtības samazināšanu, piesārņojot vidi. Kā Pietiek pastāstīja Auces puses uzņēmējs Eglītis, pēc denacionalizācijas Kaimiņas īpašumā nonācis zemesgabals, uz kura jau kopš padomju laikiem atradusies motosporta trase. Tā kā krūmiem apaugušo zemesgabalu Kaimiņai nav izdevies pārdot, viņa piekritusi, ka vietējie entuziasti uz tās turpina uzlabot mototrasi, kā arī to izmanto motosporta treniņiem.
Nekādu rakstisku līgumu nedz ar pagastu, nedz motosporta entuziasta Kaimiņa nav parakstījusi. “Es uzticējos viņai, jo domāju, ka cilvēciskā saziņā mutiski dotais solījums tiks pildīts. Taču izrādījās, ka brīdī, kad viņa saskatīja iespēju tikt pie naudas, mutisko vienošanos un manu uzticēšanos var pavērst pret mani,” stāsta Eglītis.
Pagājušajā vasarā Ceļu pārvalde veica autoceļa rekonstrukciju no Auces līdz Vītiņiem un mainīja arī ceļa pamatu. Noņemto grunts kārtu Ceļu pārvalde piekritusi bez maksas aizvest uz trases vietu, kur Eglītis iecerējis izveidot kalnu vietējo bērnu ziemas priekiem. Viņš par savu ieceri telefonsarunā informējis arī Lieni Kaimiņu, kura, īpaši neiedziļinoties, to arī atļāvusi.
Kad Ceļu pārvalde jau bija savedusi grunts kārtu un uzbērusi kalnu (attēlā), pēkšņi Kaimiņa pieprasījusi no uzņēmuma 80 tūkstošus eiro par viņai piederošā zemesgabala piesārņošanu ar būvgružiem. “Tie nav nekādi būvgruži. Ja tāpat tiktu aizvesti kaut kur citur un izgāzti, cita lieta. Tagad vietējiem bērniem būtu izveidots kalns, bet Kaimiņa to nepieļāva, jo laikam sajuta naudas smaku,” stāsta Eglītis.
Kad Ceļu pārvalde atteikusies maksāt prasīto summu, Kaimiņa vērsusies gan tiesībsargājošās iestādēs, gan Satiksmes ministrijā. Kriminālprocesu ierosināt atteikts, un arī ministrija atbildējusi, ka Ceļu pārvalde nekādus pārkāpumus nav sastrādājusi.
“Ceļu pārvalde nekavējoties pārtrauca kalna veidošanu, jo negribēja iepīties nepatikšanās. Tā tas kalns te palika pusuzbērts,” skaidro Eglītis. Vienīgie, kas reaģējuši uz Kaimiņas aktivitātēm, bijis Vides dienesta pārstāvji, kuri uzlikuši Eglītim sodu par lauksaimniecības zemes piesārņošanu. “Šī nekad nav bijusi lauksaimniecības zeme. Te vienmēr ir bijuši krūmi un mototrase ir jau no padomju laikiem. Taču papīros tā skaitās lauksaimniecības zeme, tādēļ formāli Vides dienestam ir taisnība,” norāda motosporta entuziasts.
Kad Kaimiņai nav izdevies no Ceļu pārvaldes izspiest 80 tūkstošus eiro, viņa pieprasījusi 50 tūkstošus eiro no Eglīša. “Viņi ļoti labi zināja, ka no manis neko nedabūs. Tāpēc sāka visādi šantažēt, draudēt un nemitīgi ziņot policijai par maniem it kā pārkāpumiem,” Kaimiņas aktivitātes atceras Eglītis.
Tiklīdz kāds parādoties mototrases tuvumā, nekavējoties ierodoties vietējā policija, kurai Kaimiņa esot ziņojusi par nesankcionētu iekļūšanu un darbošanos viņas īpašumā. “Interesanti, ka viņa lieliski zināja par kalna veidošanu un nelikās par to ne zinis, bet, kad kalns jau bija gandrīz uzbērts, tad pēkšņi izfunktierēja, kā varētu iegrābt kādu naudu,” spriež Auces puses uzņēmējs.
Kaimiņai esot teicamas pārliecināšanas un uzticēšanās iegūšanas prasmes, norāda Eglītis, tādēļ viņš naivi iedomājies, ka mutiskā vienošanās netiks pārkāpta, lai gan Kaimiņa vairākkārt piedāvājusi, lai motosporta cienītāji zemi zem trases atpērk, kā arī piedāvājusi vietējiem iedzīvotājiem meklēt zemesgabalam pircēju par 20 tūkstošiem eiro. “Tā varbūt maksā zemesgabals pie jūras, bet ne jau te pašā pierobežā, turklāt tik sliktā stāvoklī,” spriež uzņēmējs. Motosportisti pat bijuši gatavi par pieciem tūkstošiem eiro zemi atpirkt, taču ar šādu summu Kaimiņai bijis par maz.
Kaimiņu ģimenes pārstāvji joprojām nekādus komentārus sniegt nevēlas.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
