Vēlaties piedzīvot simtprocentīgi drošu krahu? Pieņemiet darbā Arni Salnāju
Pietiek lasītājs29.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ir šogad Latvijas uzņēmējdarbības pasaulē bijis kaut kas patiesi izbrīnu radošs, tad tā ir to uzņēmēju „loģika”, kuri jaunizveidoto uzņēmumu - depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma potenciālo operatoru uzticēja vadīt nesekmīgajam advokātam, caurkritušajam Latvijas pasta priekšniekam un tikpat neveiksmīgajam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Arnim Salnājam. Kā redzams, „loģikai” ir bijis likumsakarīgs iznākums.
Šodien Valsts vides dienests oficiāli paziņoja, ka par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas bija ieguvusi visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā un ar kuru tagad tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.
Savukārt zaudētājos palika otrs pretendents – SIA "Nulles depozīts", kura valdes loceklis ir neviens cits kā jau permanentais neveiksminieks A. Salnājs, - šis „efektīvais menedžeris”, kā redzams no medijiem, lielāku uzmanību nekā kvalitatīva konkursa piedāvājuma sagatavošanai pievēršot mediju „apstrādei”.
Ļoti zīmīgs ir Valsts vides dienesta atklātais par konkursa piedāvājumu izvērtēšanas procesu: kritērijā par iepakojuma daļu kopējā depozīta iepakojuma apjomā "Depozīta iepakojuma operators" no 30 iespējamajiem punktiem saņēmis maksimālo skaitu, savukārt A. Salnāja vadītā SIA „Nulles depozīts” saņēmusi apaļu nulli punktu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka... šo sadaļu nebija izstrādājis.
Kā tas vispār iespējams? Pavisam vienkārši - konkursa iznākums ir bijis vairāk nekā likumsakarīgs, jo A. Salnājs arī savā līdzšinējā „menedžera” darbībā sevi ir apliecinājis kā izcili neprasmīgs, nezinošs, nemākulīgs un neveiksmīgs vadītājs.
Te jāatgādina tas, kas daudziem jau piemirsies. 2016. gada aprīlī A. Salnājs kā korķis no pudeles izlidoja no Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja amata pēc tam, kad viņa neizdarības bija izrādījušās tik apjomīgas, ka neko nelīdzēja pat gadiem ilgi uzturētās attiecības ar partijas „Vienotība” spici.
Domāju, ir vērts atgādināt galvenos punktus pārbaudes ziņojumā, kas atklāja veselu virkni pārkāpumu un par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību liecinošu faktu A. Salnāja „saimniekošanas” laikā:
- iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece (pakalpojums) par iespējami izdevīgāko cenu,
- vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu,
- valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecina par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos,
- valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību un ir novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti,
- valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecina par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei,
- valde nav nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu,
- vairākos jautājumos valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību, un tas noved pie diviem secinājumiem:
a) šāda pieeja valdei ir izdevīga, lai samazinātu iespēju trešajām personām gūt pārliecību par attiecīgo lēmumu (procesu) sagatavošanu un pieņemšanas gaitu un saturu;
b) valdei trūkst attiecīgās kompetences un profesionalitātes, lai kvalitatīvi, tiesiski, caurspīdīgi pildītu tai uzticētos pienākumus.
Citviet ar šādiem secinājumiem (par tādiem "sīkumiem" kā nākamās sievas lutināšana uz valsts uzņēmuma rēķina) pietiktu, lai cilvēks turpmāk varētu mēģināt nodarboties ar personisko uzņēmējdarbību, bet uz vadošiem algotiem amatiem pat necerēt.
Taču A. Salnāja gadījumā bija citādi – caurkritušo pasta priekšnieku par savu kancelejas vadītāju pieņēma valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pieņēma – un rezultāts bija tāds, ka „menedžeris” savam priekšniekam sagādāja vairāk nekā desmit zaudētas administratīvās tiesvedības par informācijas slēpšanu.
Varēja šķist – nu gan lūzera sliktā slava būs izplatījusies visur, un tāpēc vēl jo lielāks bija izbrīns, kad izrādījās – kaut kādi jokupēteri, kuri turklāt operē arī ar paši savu naudu, noalgojuši caurkritušo pasta priekšnieku un tikpat caurkritušo ierēdni, lai viņš nomenedžētu laba piedāvājuma iesniegšanu depozīta operatora konkursā.
Iznākums nu ir zināms, tas ir likumsakarīgs (jāpiebilst, ka uzņēmuma nosaukums bija atbilstošs tā "menedžerim"), un jautājums tikai viens – kurš vēl būs tāds dīvainis, lai ņemtu darbā tūļu, liekēdi un neveiksminieku Arni Salnāju?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
