Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.

Vislielākais politiskais spēks pašlaik ir “Nezinu” - 26,9% respondentu ir atbildējuši, ka pagaidām un joprojām nezina, kuram politiķu sarakstam dos priekšroku. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Uz vēlēšanām neiešu” ar rezultātu 12,9%. Šie pilsoņi ir tā vīlušies visos politikas procesos, ka ir cieti nolēmuši 1. oktobrī palikt mājās un vēlēšanās nepiedalīties. 12,9% nenozīmē, ka tikai tik vien nepiedalīsies - var gadīties, ka vēlēšanu aktivitāte būs pagalam zema, un diezin vai pie urnām aizies kaut vai puse balsstiesīgo. Jo mazāka būs aktivitāte, jo vairāk sarakstu iekļūs 13. Saeimā tāpēc, ka 5% barjeras pārvarēšanai nepieciešamo balsu skaita latiņa samazināsies un cerības pavērsies mazpartijām, ja tās prasmīgi saaģitēs sev atbalstītājus savu potenciālo atbalstītāju informatīvajā “burbulī”.

SKDS ir nopietna reitingu veidotājfirma, tomēr reitings nav prognoze - vēlēšanu rezultāti nebūs tieši tādi, kādus redzam pašlaik. Aģitācija vēl pieņemsies spēkā, būs debates, iespējami arī pārsteigumi. Tomēr šādas tādas tendences ir redzamas. Pirmajā, otrajā, ceturtajā vietā ir pašlaik valdību veidojošās partijas JV, NA, AP, kurām var pieskaitīt arī piektajā vietā esošos “Progresīvos”, kuri kopā ar AP jau darbojas Rīgas pašvaldības valdošajā koalīcijā. Tātad viss velk uz to, ka arī pēc vēlēšanām vislielākās cerības palikt pie varas ir apmēram tiem pašām Krišjāņa Kariņa (JV) valdību veidojošajiem spēkiem, kuri jau ir piešāvuši roku valdīšanā un uz nebēdu drasē pa latvju zemes valsts pārvaldes ārēm.

Bēdīgāks liktenis var piemeklēt “Konservatīvos”, kuriem reitings pašlaik ir necils - ar 2,4% 12. vietā. Ar “Konservatīvajiem” ir atgadījusies ķibele - tāda kā kognitīvā disonanse. Partijai, kas sevi sauc par konservatīvu, diezin vai piestāv atbalstīt balsojumā geju, lesbiešu un transpersonu vēlmes likumdošanā. Tas, kas piestāv “Progresīvajiem” vai “Attīstībai/Par!” (AP), nepiestāv “bordāniešiem”. Pirmie nekad nav slēpuši, ka atbalsta LGTB, un ar prieku ir gatavi iet “praidā”, taču “Konservatīvo” elektorāts nebija savus priekšstāvjus uz šādu pasākumu deleģējis.

Lai vai kā, pašreizējais SKDS reitings rāda, ka liela daļa vēlētāju ir visnotaļ apmierināta ar Kariņa “Jauno Vienotību”. Tai nav iebildumu arī pret AP, kas ir atbildīga par veselības nozari (bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts). No AP it kā aizgājušais, taču necik tālu neaizgājušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ar visiem saviem nomazgātajiem stabiņiem arī ir OK.

Laikam jau elektorātam patīk, ka tam dara pāri. Valdošā koalīcija kā bargā kundze iesloga iedzīvotājus mājsēdē un liek tupēt ar ceļiem uz zirņiem, skarbi sodot ar milzīgiem naudas sodiem kovidnoteikumu pārkāpējus.

Valdība izdomā, ka lielas lielveikalu telpas ir infektoloģiski bīstamākas nekā mazas, un aizver uz vairākiem mēnešiem tieši lielākos lielveikalus. Bet arī vismazākajiem veikaliem kājas tiek saslēgtas siekstā, jo jāievēro, ka uz vienu pircēju drīkst būt 25 kvadrātmetri telpas. Veselības ministrs izdomā, ka jāizveido speciāls vakcinācijas birojs, kuram tiek atvēlēta milzu nauda.

Visu naudu tik un tā ir grūti “apgūt”, tāpēc tiek iepirktas “zelta gultas”. Gaišā dienas laikā tiek šķērdētas un uz varai tuvu personāžu kabatām pārnestas lielas kules ar kāpostu, bet mediķiem kurkst vēderi, jo aldziņas kā bija švakas, tā tādas ir joprojām. Skolotāji bālām sejām un izkāmējuši turpina naktīs labot burtnīcas, jo normālu algu valdība tiem neies dot - skolotājiem ir jācieš un jābūt pateicīgiem, ka viņiem vispār kaut ko maksā. Bija savulaik pat likumā ierakstīts, kādā apjomā izglītības darbiniekiem pieaugs algas, taču likumi jāpilda visiem citiem, izņemot tos, kas paši tos raksta.

Lai palielinātu vakcinācijas aptveri, pa visu valsti ar izkārtām mēlēm skraida vakcinētāji ar adatām un tvarsta nevakcinētos. Tiem senioriem, kas pretojas, nogriež pabalstu, nevienu nesašpricēto nelaiž lielveikalā, nevakcinētos atlaiž no darba. Bet tā nav obligātā vakcinācija - it nemaz nav obligāta.

“Žvākt!” ar pātagu pa kupri un muti ciet visiem nepaklausīgajiem! Līdz vēlēšanām, saprotams, nekāda kovidsērga netiks pat pieminēta, lai gan tās izplatība jau ir diezgan paliela. Bet tas nekas - 2. oktobrī varēs atkal izsludināt ārkārtas situāciju un skolēnus pārcelt uz attālinātām mācībām - kovida dēļ vai tāpēc, ka nebūs, ar ko skolas telpas apkurināt.

Ar nokaitētām knaiblēm no uzņēmējiem, kas kaut ko ražo, ēdina vai transportē, tiek piedzīts katrs eirocents. Nodokļu iekasētāju Latvijā ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā. Nodokļu sistēma ir pusratā puspabeigta - zemo algu Prokrusta gultā guļoša un attīstību nestimulējoša. Bet tikmēr Finanšu ministrija lielākos dīkstāves pabalstus piešķir azartspēļu ellēm - tā ir Latvijā svarīgākā nozare!

Ellē, ko kurināt zem katliem, malkas pietiks, taču lielai daļai pilsoņu nākamziem nāksies ne tikai badoties, bet arī salt.

Enerģētikas neatkarību no Krievijas valdība risina tā, ka nedara neko... Karalienes Viktorijas laikmetā seksa laikā lēdijas nedrīkstēja kustēties. Tas pats pašlaik ir aktuāli arī Kariņa valdībai, kurai it kā vajadzēja aktīvi veicināt saules paneļus, vēja parkus, kūdru utt. Ap šo laiku vajadzēja jau būvēt šķidrās gāzes termināli. Taču nekas nekust uz priekšu.

Kaut kas notiks tikai tuvāk vēlēšanām, kad valdība dalīs pabalstus, pensionāri saņems indeksētas pensijas. Pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām valdošās partijas noģērbs lateksa tērpus, noglabās uz laiku skapī rokudzelžus un nagaikas, uzvilks baltas labo tētiņu un mīļmāmiņu drānas.

Pēc tam atkal viss būs pa vecam, un tie paši zināmie (Kariņš, Pavļuts u.c.) pērs, piegriezīs skrūves, slodzīs mājsēdē, saldēs un badinās. “Švīkt” pa dibenu, “žvākt” pa seju! Bet elektorātam nepietiek - tas mazohistiskā tvīksmē prasa vēl.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

102
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...