Vēlēšanas nāk, arī man pēdējais brīdis mēģināt piesmērēties Ukrainas tēmai: Putins ir slikts, krievi ir labi, neko viņiem nepārmetīsim!
Inese Voika*09.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informatīvais karš, citu valstu iedzīvotāju prātu saindēšana un sanaidošana jau ilgstoši ir bijis ierocis Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokās. Tas ticis likts lietā atkal un atkal – metodiski un aukstasinīgi. Mēs to zinām, tāpēc neļausim tam šķelt Latvijas cilvēkus!
Ir apritējušas jau gandrīz divas nedēļas kopš rīta, kad uzzinājām par Putina noziedzīgo iebrukumu neatkarīgā, miermīlīgā kaimiņvalstī. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par sevi, bet arī par mums visiem, kam ir iespēja katru rītu celties un katru vakaru doties pie miera, neklausoties šāvienu un raķešu zalvēs un neslēpjoties bumbu patvertnēs.
Tomēr savi drošības mājas darbi ir jāizdara arī mums, tieši tagad. Tostarp tādi, kuri ir sen iekavēti. Mūsu uzdevums ir neļaut vēl vairāk polarizēt sabiedrību, neļaut Putina režīma propagandai to šķelt. Tas ir īpaši svarīgi šī kara laikā, kad valda milzu satraukums un bažas par nākotni.
Latvija kā nacionāla un demokrātiska valsts ir drošas mājas visu tautību Latvijas cilvēkiem. Latvija ir izdevusies valsts un saliedēties spējīga sabiedrība. Kremļa propaganda nespēs pierādīt pretējo.
Mūsu nacionālā drošība sākas ar iekšējo stabilitāti. Jo stiprāki būsim savā valstī, jo mazāk mūs spēs ietekmēt starptautiskās vētras un orkāni. Iekšēja stabilitāte sākas ar mūsu spēju sarunāties, izskaidrot notiekošo, palīdzot atpazīt melus, pārvarēt maldus un aizspriedumus Kremļa propagandas apmulsinātajiem.
Tai ir jābūt cieņpilnai sarunai. Mums jāmācās runāt vienam otra valodā. Mums aiz muguras ir divus gadus ilgā, grūtā pandēmijas pieredze, ir bijis par daudz neiecietības, domstarpību un strīdu. Mēs esam tikai daļēji pratuši pretoties dezinformācijas plūdiem, tostarp tādiem, kas mērķtiecīgi virzīti no nedraudzīgām ārvalstīm. Šoreiz uz spēles ir Latvijas drošība, mums jāvar labāk.
Katram no mums, neatkarīgi no piederības kādai grupai, ir stingri un skaļi jāiestājas pret Putina noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mums jāsauc lietas īstajos vārdos - Kremļa iebrukums Ukrainā ir nevis konflikts vai militāra operācija, bet gan karš starp civilizēto Eiropu un Putina despotiju. Tas nav karš starp tautām. Mācīsimies no ukraiņiem, kuri kopā ar prezidentu Volodimiru Zelenski vēršas pret Kremļa tirāniju, nevis krieviem.
Mums politiķiem ir īpaša atbildība šajā laikā – katram solim, ko mēs speram, ir jābūt vērstam uz Latvijas drošības, sabiedrības izturētspējas un saliedētības vairošanu. Vecu, neatrisinātu domstarpību, arī ļoti sāpīgu jautājumu risināšana ir jāatliek uz vēlāku laiku. Katrs lēmums ir jāaplūko primāri caur nacionālās drošības prizmu.
Latvijas sabiedrībai piemīt fantastiska spēja lielu grūtību priekšā sakopot spēkus un paveikt neticamas lietas. Mēs spēsim – visi kopā – neitralizēt Kremļa ieročus un nedarīt to, ko Putins gribētu, lai mēs darām.
Tikmēr par mūsu brīvību un Eiropas vērtībām ar savām dzīvībām šobrīd cīnās ukraiņi. Tāpēc aicinu visus Latvijas iedzīvotājus palīdzēt cīņā ar agresoru, atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus un visus Ukrainas cilvēkus.
Ko mēs jēgpilni varam darīt, lai palīdzētu Ukrainas cilvēkiem un sev?
1. Ziedot Ukrainas cilvēkiem
Ziedot var Ziedot.lv kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām: https://www.ziedot.lv/ukrainas-cilvekiem-4203
2. Dot pajumti vai citādi palīdzēt bēgļiem no Ukrainas, aizpildot anketu: https://www.ukraine-latvia.com/
3. Stājies Zemessardzē un stiprini Latvijas aizsardzības spējas
Aktīva dalība mūsu valsts drošībā ir vislabākais risinājums gan uztraukuma pārvarēšanai, gan gatavības un kaujasspēju uzturēšanai. Aizsardzības ministrija aicina ikvienu, kas atbilst atlases kritērijiem, šogad piedalīties rezervistu apmācības kursā vai uzsākt dienestu sev tuvākajā Zemessardzes bataljonā!
Vairāk:
• https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-apmaciba
• https://www.zs.mil.lv/index.php/lv/esi-dross-esi-zemessargs
4. Būt gataviem krīzes situācijām. Krīžu rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, vai nestrādāt bankomāti. Bukletā "72 stundas" ir galvenā informācija, kas palīdz savlaicīgi sagatavoties, lai spētu tikt galā vismaz pirmās 3 diennaktis, līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt vajadzīgo palīdzību. Visus šos padomus ir svarīgi ne tikai zināt, bet arī īstenot. Dalies ar digitālo bukletu, bet, ja zini kādu kuru šī ziņa nesasniegs, nogādā bukletu personīgi https://72.sargs.lv/.
5. Stiprināt kiberaizsardzību, nostiprināt savas personiskās un ģimenes, uzņēmuma, iestādes IT drošību un sistēmu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, vīrusiem, ļaunatūru, datu nolaupīšanu, ievērot mediju, sociālo mediju un ziņapmaiņas "higiēnu" (www.esidross.lv).
6. Būt modriem un nepalikt malā - ja atpazīstat rīcību, kas var apdraudēt Latviju drošību, reālajā vai virtuālajā vidē, piemēram etniska naida kurināšanu vai aicinājumus uz vardarbību, informējiet par to tiesībsargus un valsts drošības iestādes: https://vdd.gov.lv/sazinaties
7. Runā ar tiem, kas Tev apkārt un tālumā, karš nav nekas ikdienišķs un mums vienam otru jāatbalsta
• Pajautā draugiem un radiniekiem, kā viņi jūtas
• Runā ar bērniem- nemelo, bet runājot centies radīt drošības sajūtu
• uzraksti draugiem Ukrainā, sazinies ar draugiem Krievijā, pastāsti, kā redzi situāciju draugiem visā pasaulē
Latvija ir drošas mājas visiem iedzīvotājiem – gan latviešiem, gan krieviem, gan arī ukraiņiem, kuri bēg no karadarbības. Latvijas krievvalodīgie nav atbildīgi par Vladimira Putina uzsākto karu pret Ukrainu! Šajā sarežģītajā laikā mums ir jābūt vienotiem un jāizvairās no savstarpējiem apvainojumiem!
8. Piedalies publiskos pasākumos, kas iestājas pret karu, un dalies ar ziņām par protestiem
Putinam ir izdevīgs klusums, tāpēc katra balss pret karu ir svarīga. Rīgā pie Kongresu nama pretī Krievijas vēstniecībai regulāri pulcējas cilvēki, lai paustu savu nostāju. Atbalsta pasākumi notiek arī citās Latvijas un Eiropas pilsētās.
9. Atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus ar ziedojumu tieši Ukrainas Aizsardzības ministrijai: https://bank.gov.ua/en/news/all/natsionalniy-bank-vidkriv-spetsrahunok-dlya-zboru-koshtiv-na-potrebi-armiyi
10. Saglabāt mieru un apņēmību. Latvija ir drošībā.
* “Attīstībai/Par!” valdes locekle
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
