Vēlēšanas nāk, cerams, jūs noticēsiet, ka to visu izdarījām mēs! Nākamais darbiņš – iespundēt visus citādi domājošos!
Jānis Dombrava, Nacionālā apvienība10.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tie varēja būt mūsu bērni, kuriem būtu jāslēpjas bumbu patvertnēs vai jābēg no karadarbības, ja arī mēs būtu noticējuši naratīvam, ka Krievija nevienu neapdraud. Par laimi, Latvijas sabiedrības vairākums šai tēzei nenoticēja.
Visi, kuri kopš neatkarības atjaunošanas brīdināja par draudiem, kurus rada Krievija, tika krievu presē saukti par "rusofobiem" un "fašistiem", Rietumos tika teikts, ka mēs pārspīlējam un lieki baidāmies, savukārt pašmāju "eksperti" teica: "Viņi tikai biedē, ka krievi nāks! Krievija taču neiebruks nedz Latvijā, nedz kādā citā Eiropas valstī…". Bet mums bija taisnība – Putina vadītā Krievija ir drauds jebkurai suverēnai valstij. Ir ļoti labi, ka esam mērķtiecīgi nostiprinājuši mūsu valsts drošību.
Vairs nav vietas diskusijai. Jebkurš lēmums, kuru Latvija ir spērusi, lai nostiprinātu savu neatkarību, ir bijis pareizs. Tas bija pareizs lēmums no Latvijas izvest Krievijas bruņotos spēkus. Tas bija pareizs lēmums iestāties NATO. Tas bija pareizs lēmums dažādos veidos mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas. Tas bija pareizs lēmums panākt, ka Latvijā uzturas citu NATO valstu karavīri. Tas bija pareizs lēmums nostiprināt mūsu valsts aizsardzības spējas.
Tas bija pareizs lēmums nepieļaut, ka Latvijas valdībā nonāk Kremlim simpatizējošas partijas. Tas bija pareizs lēmums stiprināt mūsu valsts iekšējo drošību, tostarp referendumā nobalsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tie visi ir bijuši pareizi lēmumi, kuri ļauj mums šodien elpot brīvās Latvijas gaisu.
Laikā, kamēr citi turpināja ēst kaviāru ar Krievijas diplomātiem, mēs sniedzām militāri tehnisku atbalstu Ukrainai, un uz mums skatījās ar neizpratni. Šobrīd faktu, ka mums bija taisnība, saprot arī rietumvalstis. Krievija ir sevi pilnībā diskreditējusi, Krievijas karaspēks tiek uzlūkots kā okupanti un noziedznieki, bet Kremļa vadība kā slepkavas, kuras ir jāsauc pie atbildības starptautiskajā krimināltiesā.
Šobrīd rietumvalstis ļoti nopietni ieklausās Baltijas valstu un Polijas viedoklī. Mēs rādām civilizētajai pasaulei paraugu, kā ir jārīkojas, vadoties no augstākas vērtību prizmas, nevis savās savtīgajās interesēs.
Latvijas drošības tālāka nostiprināšana
Šobrīd vairāk un ātrāk nekā jebkad iepriekš mums ir jāturpina nostiprināt mūsu valsts drošību. Latvija jau ir lēmusi palielināt aizsardzības budžetu, lai tas sasniegtu 2,5% pret IKP, bet mums ir jāturpina arī ļoti praktiski darbi mūsu bruņoto spēku nostiprināšanā. Mums ir jāpalielina sabiedroto valstu karavīru klātbūtne Latvijā un jāpanāk, ka šeit tiek izvietotas modernas pretraķešu sistēmas.
Mums ir ļoti daudz darāmo darbu, lai pārrautu Kremļa ekonomisko ietekmi Latvijā. Jā, viens vai otrs lēmums var radīt īstermiņa problēmas, bet tas ir stratēģiski svarīgi, lai Latvijas ekonomika nebūtu atkarīga no Kremļa, kurš ne vienu reizi vien ir parādījis, ka ekonomiku izmanto kā manipulāciju instrumentu, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus. Valstij ir jāparūpējas, lai Latvijas stratēģiskie aktīvi vairs neatrastos noziedzīgā režīma rokās.
Mums ir ļoti daudz jāizdara, lai nostiprinātu valsts iekšējo drošību. Mums ir pilnībā jāapklusina visi "eksperti" un politiķi, kuri vēl nesen ir guvuši finansiālu atbalstu no dažādiem Kremļa fondiem, bijuši ciešā sadarbībā ar Putina partiju vai "ar tankiem" centušies Latvijas valdībā dabūt iekšā Kremļa sadarbības partiju. Jebkura tēze, kuru viņi izplata, ir pilnībā jāignorē, līdzīgi kā Atmodas laikā tika ignorētas tēzes, kuras izplatīja Interfronte.
Valsts drošība būs nostiprināta, ja mūsu vidū nebūs Kremlim lojālu cilvēku. Vistuvākajā laikā ir jāslēdz visas Kremlim lojālās organizācijas, ir jāaptur uzturēšanās atļaujas Kremlim lojāliem citu valstu pilsoņiem, un ir jāsauc pie kriminālatbildības jebkurš, kurš cenšas attaisnot Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā. Krievijas/PSRS imperiālistiskajai simbolikai nav vietas Latvijā. Ir jābūt nulles tolerancei pret agresora atbalstītājiem Latvijā.
Ukraina
Latvija arī turpmāk būs viens no Ukrainas ciešākajiem sabiedrotajiem. Latvija atbalstīs Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija arī turpmāk sniegs dažāda veida atbalstu Ukrainai un ukraiņu tautai. Es vēlos teikt lielu paldies politiķiem par plašo atbalstu Ukrainai, bet it īpaši vēlos teikt paldies ikvienam latvietim, kurš sniedz palīdzīgu roku Ukrainai. Mēs parādam fantastisku solidaritāti, iejūtību un atbalstu tiem, kuriem šobrīd iet grūti.
Gan pašu mājā, gan starptautiskā līmenī mums ir ar skepsi jāskatās ne tikai uz tiem, kuri atbalsta Krievijas agresiju, bet tiem, kuri agresoru nesauc vārdā, bet saka, ka vajag iespējami ātri panākt mieru. Miers nav pašmērķis. Ir jācenšas izbeigt karadarbību Ukrainā, bet ar stingriem nosacījumiem, ka krievu okupanti pamet Ukrainas teritoriju un samaksā par radītajiem zaudējumiem. Miers nedrīkst būt panākts uz Kremlim izdevīgiem nosacījumiem, jo tas dos iespēju Krievijai pēc dažiem gadiem atsākt karadarbību Ukrainā vai kādā citā valstī. Jebkurās miera sarunās civilizētajai pasaulei ir jānostājas Ukrainas pusē.
Ukraiņu tauta ir ļoti drosmīga tauta. Tā droši cīnās pret okupantu karaspēku gan ar ieročiem, gan ar kailām rokām. Ukrainu var mēģināt iekarot, bet to nevarēs pakļaut. Ceru, ka ukraiņu drosme izrādīsies lipīga. Mums šobrīd ir pārliecinošāk nekā jebkad iepriekš jāpastāv par savu valsti. Esmu gandarīts redzēt, ka sarūk to vīriešu skaits, kuri krīzes gadījumā bēgtu, bet pieaug to skaits, kuri jau šobrīd piesakās Zemessardzē, Bruņotajos spēkos un citās spēka struktūrās.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
