Vēlēšanas nāk, cerams, jūs noticēsiet, ka to visu izdarījām mēs! Nākamais darbiņš – iespundēt visus citādi domājošos!
Jānis Dombrava, Nacionālā apvienība10.03.2022.
Komentāri (135)
Iesaki rakstu: 
Tie varēja būt mūsu bērni, kuriem būtu jāslēpjas bumbu patvertnēs vai jābēg no karadarbības, ja arī mēs būtu noticējuši naratīvam, ka Krievija nevienu neapdraud. Par laimi, Latvijas sabiedrības vairākums šai tēzei nenoticēja.
Visi, kuri kopš neatkarības atjaunošanas brīdināja par draudiem, kurus rada Krievija, tika krievu presē saukti par "rusofobiem" un "fašistiem", Rietumos tika teikts, ka mēs pārspīlējam un lieki baidāmies, savukārt pašmāju "eksperti" teica: "Viņi tikai biedē, ka krievi nāks! Krievija taču neiebruks nedz Latvijā, nedz kādā citā Eiropas valstī…". Bet mums bija taisnība – Putina vadītā Krievija ir drauds jebkurai suverēnai valstij. Ir ļoti labi, ka esam mērķtiecīgi nostiprinājuši mūsu valsts drošību.
Vairs nav vietas diskusijai. Jebkurš lēmums, kuru Latvija ir spērusi, lai nostiprinātu savu neatkarību, ir bijis pareizs. Tas bija pareizs lēmums no Latvijas izvest Krievijas bruņotos spēkus. Tas bija pareizs lēmums iestāties NATO. Tas bija pareizs lēmums dažādos veidos mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas. Tas bija pareizs lēmums panākt, ka Latvijā uzturas citu NATO valstu karavīri. Tas bija pareizs lēmums nostiprināt mūsu valsts aizsardzības spējas.
Tas bija pareizs lēmums nepieļaut, ka Latvijas valdībā nonāk Kremlim simpatizējošas partijas. Tas bija pareizs lēmums stiprināt mūsu valsts iekšējo drošību, tostarp referendumā nobalsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tie visi ir bijuši pareizi lēmumi, kuri ļauj mums šodien elpot brīvās Latvijas gaisu.
Laikā, kamēr citi turpināja ēst kaviāru ar Krievijas diplomātiem, mēs sniedzām militāri tehnisku atbalstu Ukrainai, un uz mums skatījās ar neizpratni. Šobrīd faktu, ka mums bija taisnība, saprot arī rietumvalstis. Krievija ir sevi pilnībā diskreditējusi, Krievijas karaspēks tiek uzlūkots kā okupanti un noziedznieki, bet Kremļa vadība kā slepkavas, kuras ir jāsauc pie atbildības starptautiskajā krimināltiesā.
Šobrīd rietumvalstis ļoti nopietni ieklausās Baltijas valstu un Polijas viedoklī. Mēs rādām civilizētajai pasaulei paraugu, kā ir jārīkojas, vadoties no augstākas vērtību prizmas, nevis savās savtīgajās interesēs.
Latvijas drošības tālāka nostiprināšana
Šobrīd vairāk un ātrāk nekā jebkad iepriekš mums ir jāturpina nostiprināt mūsu valsts drošību. Latvija jau ir lēmusi palielināt aizsardzības budžetu, lai tas sasniegtu 2,5% pret IKP, bet mums ir jāturpina arī ļoti praktiski darbi mūsu bruņoto spēku nostiprināšanā. Mums ir jāpalielina sabiedroto valstu karavīru klātbūtne Latvijā un jāpanāk, ka šeit tiek izvietotas modernas pretraķešu sistēmas.
Mums ir ļoti daudz darāmo darbu, lai pārrautu Kremļa ekonomisko ietekmi Latvijā. Jā, viens vai otrs lēmums var radīt īstermiņa problēmas, bet tas ir stratēģiski svarīgi, lai Latvijas ekonomika nebūtu atkarīga no Kremļa, kurš ne vienu reizi vien ir parādījis, ka ekonomiku izmanto kā manipulāciju instrumentu, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus. Valstij ir jāparūpējas, lai Latvijas stratēģiskie aktīvi vairs neatrastos noziedzīgā režīma rokās.
Mums ir ļoti daudz jāizdara, lai nostiprinātu valsts iekšējo drošību. Mums ir pilnībā jāapklusina visi "eksperti" un politiķi, kuri vēl nesen ir guvuši finansiālu atbalstu no dažādiem Kremļa fondiem, bijuši ciešā sadarbībā ar Putina partiju vai "ar tankiem" centušies Latvijas valdībā dabūt iekšā Kremļa sadarbības partiju. Jebkura tēze, kuru viņi izplata, ir pilnībā jāignorē, līdzīgi kā Atmodas laikā tika ignorētas tēzes, kuras izplatīja Interfronte.
Valsts drošība būs nostiprināta, ja mūsu vidū nebūs Kremlim lojālu cilvēku. Vistuvākajā laikā ir jāslēdz visas Kremlim lojālās organizācijas, ir jāaptur uzturēšanās atļaujas Kremlim lojāliem citu valstu pilsoņiem, un ir jāsauc pie kriminālatbildības jebkurš, kurš cenšas attaisnot Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā. Krievijas/PSRS imperiālistiskajai simbolikai nav vietas Latvijā. Ir jābūt nulles tolerancei pret agresora atbalstītājiem Latvijā.
Ukraina
Latvija arī turpmāk būs viens no Ukrainas ciešākajiem sabiedrotajiem. Latvija atbalstīs Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija arī turpmāk sniegs dažāda veida atbalstu Ukrainai un ukraiņu tautai. Es vēlos teikt lielu paldies politiķiem par plašo atbalstu Ukrainai, bet it īpaši vēlos teikt paldies ikvienam latvietim, kurš sniedz palīdzīgu roku Ukrainai. Mēs parādam fantastisku solidaritāti, iejūtību un atbalstu tiem, kuriem šobrīd iet grūti.
Gan pašu mājā, gan starptautiskā līmenī mums ir ar skepsi jāskatās ne tikai uz tiem, kuri atbalsta Krievijas agresiju, bet tiem, kuri agresoru nesauc vārdā, bet saka, ka vajag iespējami ātri panākt mieru. Miers nav pašmērķis. Ir jācenšas izbeigt karadarbību Ukrainā, bet ar stingriem nosacījumiem, ka krievu okupanti pamet Ukrainas teritoriju un samaksā par radītajiem zaudējumiem. Miers nedrīkst būt panākts uz Kremlim izdevīgiem nosacījumiem, jo tas dos iespēju Krievijai pēc dažiem gadiem atsākt karadarbību Ukrainā vai kādā citā valstī. Jebkurās miera sarunās civilizētajai pasaulei ir jānostājas Ukrainas pusē.
Ukraiņu tauta ir ļoti drosmīga tauta. Tā droši cīnās pret okupantu karaspēku gan ar ieročiem, gan ar kailām rokām. Ukrainu var mēģināt iekarot, bet to nevarēs pakļaut. Ceru, ka ukraiņu drosme izrādīsies lipīga. Mums šobrīd ir pārliecinošāk nekā jebkad iepriekš jāpastāv par savu valsti. Esmu gandarīts redzēt, ka sarūk to vīriešu skaits, kuri krīzes gadījumā bēgtu, bet pieaug to skaits, kuri jau šobrīd piesakās Zemessardzē, Bruņotajos spēkos un citās spēka struktūrās.
Seko mums 
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
