Iesaki rakstu: 
Pēc pašvaldību vēlēšanām pašmāju aktuālākais jautājums bija jaunās vēlēšanu sistēmas problēmas ar balsu skaitīšanu. Kārtējā sistēma, kas uztaisīta par lielu naudu, vienkārši nestrādā. Visu padara vēl ievērības cienījamāku fakts, ka šoreiz pat atbildīgā ministre un vēlēšanu komisijas vadītāja atkāpās no amata. Tad nu beidzot!
Paliek jautājums - kas tad notiek ar izstrādātājiem, kāpēc nedzird neko par viņu atbildību. Nolēmu gan pats papētīt šo jautājumu, gan prasīt palīdzību no „zāles”, gan „zvans draugam”un visbeidzot daži klikšķi interneta pārlūkā, un redz, kas sanāca.
Kā konsultanti šis sistēmas specifikāciju gatavošanai tika izvēlēti „Ernst&Young Latvija” (EY). It kā kompānija nopietna, bet vai gadījumā nevarētu būt tā, ka uz šo un daudziem citiem lielākiem ar IT nozari saistītiem projektiem EY piesaista apakšuzņēmējus, precīzāk, vienu apakšuzņēmēju, jo savu resursu un kompetenču IT jomā pietrūkst?
Vai varētu būt tā, ka šis apakšuzņēmējs ir kāds ar „Corporate Solutions” SIA saistīts uzņēmums, kas faktiski arī sagatavoja visu vēlēšanu sistēmas specifikāciju? Jā, jā, tieši tie paši jau bēdīgi slavenie - Miks Ekbaums un Aigars Ceruss, tie paši, kas saistīti ar zemkopības uzlādes staciju 3 miljonu skandālu, tie paši, kas izstrādāja joprojām normāli nestrādājošo Tiesu informācijas sistēmu (6 miljoni), kas saistīti ar bēdīgi slavenās E-veselības specifikāciju izstrādi un daudziem citiem skandaloziem projektiem?
Savukārt, kas attiecas uz pašas vēlēšanu sistēmas izstrādi, tad tur konkursa kārtā bija izvēlēti 3 uzņēmumi. No šiem 3 uzņēmumiem mūs interesē divi – „Baltic software factory” SIA (BSF) un „RIX technolgies” SIA, kas tiešā veidā ir iesaistīti vēlēšanu sistēmas izstrādē. Trešais uzņēmums ir izstrādājis referendumu sistēmu, kas šobrīd nav vēl praksē pārbaudīta.
Pēc izpētes gribas uzdot šos dažus jautājumus.
Vai varētu būt tā, ka tieši BSF esot bijuši atbildīgi par skenēšanas sadaļas izstrādi, kur arī parādījās galvenās problēmas? Vai varētu būt tā, ka pēdējie nodevumi no viņu puses tika iesniegti tieši piektdienā pirms vēlēšanām? Vai varētu būt tā, ka faktiskie darbu izpildītāji, kas tika piesaistīti šīs sistēmas izstrādei, atkal jau ir tie paši ar „Corporate solutions” SIA saistītie uzņēmumi vai tā darbinieki?
Vai varētu būt tā, ka gan specifikāciju rakstīšana, gan to realizācija ir bijusi ar „Corporate solutions” SIA saistīto uzņēmumu pārziņā? Vai nevienam tas neliekas dīvaini, ka viens grupas uzņēmums sagatavo programmatūras specifikāciju citam savas grupas uzņēmumam? Un pat tad paši nespēj to realizēt...
Vai nevienam neliekas, ka šeit veidojas interešu konflikts un “valsts nozagšana” vistiešākajā veidā?
Paskatīsimies, vai atkal mūsu kompetentās institūcijas nespēs neko atrast vai varbūt šoreiz būs citādāk.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
