
Vēlēšanu kārtības maiņa: mūsu priekšlikums
BEZ PARTIJĀM (pagaidu nosaukums)18.10.2025.
Komentāri (76)
Mēs, Armands Broks, Alvis Hermanis, Guntars Vītols, Didzis Šmits, Pēteris Sproģis, ar šo darām zināmu, ka esam apvienojušies ar nodomu radīt jaunu politisku kustību/partiju, kuras galvenais mērķis ir mainīt vēlēšanu likumu, izbeidzot partiju diktātu, un pāriet uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem un nevis partiju listēm. Turklāt par deputātiem ievēlētie pilsoņi drīkstēs vienlaicīgi strādāt savās profesijās un vadīt savus privātos uzņēmumus (kā pirmskara laikos).
Pašreizējā vēlēšanu kārtība nedod iespēju atlasīt maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai. Tāpēc šī sistēma būtu jāmaina.
Līdz šim apmēram puse no vēlētājiem nemaz nepiedalījās parlamenta vēlēšanās, un lielākā daļa no pārējiem atzīst, ka kārtējo reizi spiesti balsot par “mazāko ļaunumu”. Jaunā vēlēšanu kārtība dos iespēju arī viņiem piedalīties valsts politiskajā dzīvē un beidzot izvēlēties arī savus varas pārstāvjus.
Tā kā esošās partijas saprotamu iemeslu dēļ pašas kategoriski negrib mainīt vēlēšanu likumu, tad vienīgais veids to izdarīt ir - radīt tautas kustību jeb vienreizējas lietošanas partiju “Bez partijām”, kas būtu drosmīga un griboša to realizēt demokrātiskā un likumīgā veidā. Tas būs arī sava veida referendums par vēlēšanu kārtības nomaiņu Latvijas Republikā. Šis tātad būtu plāns “A”.
Ja vēlēšanu rezultātā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo realizētu uzreiz un nekavējoties (mainot vēlēšanu kārtību, atlaižot Saeimu un rīkojot jaunas vēlēšanas bez partijām), tad Saeimā ievēlētie šīs partijas deputāti četru gadu garumā turpinās pārliecināt sabiedrību par vēlēšanu kārtības maiņas nepieciešamību, bet paralēli, protams, piedalīsies valsts likumdošanas varas un izpildvaras darbā. Tāpēc partija publiskos savu Ministru kabineta sastāvu, ar kuru vēlētāji tiks iepazīstināti savlaicīgi pirms vēlēšanām. Tas būs plāns “B”.
Taču jaunās partijas svarīgākais uzdevums tomēr ir šis: ar vēlēšanu kārtības maiņu likvidēt esošo partiju bezcerīgo staigāšanu pa apli un dot jaunu enerģiju un entuziasmu projektam “Latvijas valsts”, šoreiz tajā iesaistot visus valsts pilsoņus, kuri no sava vidus izvirza labākos no labākajiem.
Mūsu projekts ir pašā sākuma stadijā, un apspriešanas stadijā ir arī jaunais vēlēšanu likums.
Kustība “Bez partijām” grib apvienot cilvēkus ar dažādām ideoloģiskām pārliecībām un uzskatiem. Bet mūs vienos kopīga vēlme - mainīt vēlēšanu kārtību.
Visus, kuri grib piedalīties un kļūt par mūsu biedriem, aicinām rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected]
Mēs sazināsimies ar jums, informēsim par turpmāko un sāksim apmainīties ar idejām, kā sasniegt mūsu mērķi - “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai” (citāts no kāda dokumenta, kas saucās Satversme).
Un teiksim partijām - paldies! Tālāk bez jums.
***
Visbiežāk uzdotie jautājumi sakarā ar “Bez partijām” nākšanu klajā.
Jautājums: Kas tie par dīvainiem cilvēkiem tai jūsu sarakstā?
Atbilde: Šai gadījumā svarīgs ir vēstījums (mainīt vēlēšanu likumu), nevis mūsu personālijas. Jo - kad likums tiks izmainīts, mēs paši sevi atlaižam un ejam mājās.
Jautājums: Vai nav jāmaina Satversme, lai mainītu vēlēšanu kārtību?
Atbilde: Juristi saka, ka nav vis. Satversmē par partijām nekas nav rakstīts. Pietiek ar vairākumu (51 balss).
Jautājums: Kā pieņemt Saeimā lēmumus un izvairīties no haosa, ja nav partiju un koalīciju?
Atbilde: Jaunajā bezpartejiskajā Saeimā (tāpat arī valdībā) par katru priekšlikumu, ideju vai kandidatūru notiek balsošana pēc Vatikāna metodes - pēc katras balsošanas kārtas atkrīt mazāk balsu saņēmušais. Uzvar tas, kas beigās no diviem pāri palikušajiem vinnē. Piemēram.
Jautājums: Kā notiks Saeimas vēlēšanas?
Atbilde: Jau pusgadu kopā ar ekspertiem gatavojam analīzi un pētījumu par citu valstu pieredzi un iespējamiem variantiem. Mums ir arī izstrādāts priekšlikums apspriešanai. Skaidrs, ka kandidātus varēs pieteikt tieši, bez partiju starpniecības. Kandidāti tiek sarindoti vienā biļetenā bez partiju listēm. Katrā apgabalā, piemēram, ievēl 5-7 deputātus. Vēlētājs VEIDO PATS SAVU SARAKSTU! Savā vēlēšanu iecirknī saņemis VIENU BIĻETENU (nevis partiju listes), viņš atzīmē sev tīkamos. Deputātu kandidāti būs sarindoti alfabētiski un pievienots FOTO.
Bet par visiem variantiem vēl varam diskutēt.
Jautājums: Kā varēs kļūt par kandidātu, ja partija neizvirza?
Atbilde: Par kandidātu var kļūt savācot noteiktu skaitu vēlētāju parakstu (piemēram - 200)
Jautājums: Kā “Bez partijām” plāno reģistrēties, ja jaunu partiju dibināšanas termiņš ir nokavēts?
Atbilde: Mēs varētu pašreizējā Saeimā iesniegt vēlēšanu likuma grozījumus, kas atceļ 12 mēnešu ierobeżojumu jaunai partijai (kurus partijas uzradīja baidoties no konkurentiem). Ja viņi to atsaka, - tātad viņi spiež politiski aktīvos Latvijas pilsoņus izvēlēties viltīgos ceļus. Piemēram, būvēt šo partiju uz kādas citas partijas bāzes.
Jautājums: Kā izvairīties no korupcijas, lai neuzpirktu atsevišķos politiķus?
Atbilde: Tik lielu deputāti baru un katru atsevišķi ir diezgan neiespējami korumpēt. Katrā ziņā, daudz grūtāk nekā uzpirkt 3 partiju vadību.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.