Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēlēšanu laikmeta griežos

Smaka (literārs pseidonīms)
19.03.2018.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien ietekmīgākajā Latvijas kaimiņvalstī - Krievijas Federatīvajā Republikā - notiek galvenās amatpersonas vēlēšanas. Lai arī daudzi to ir aizmirsuši, Krievijas Republika pirmoreiz tika dibināta 1917. gada 14. septembrī ar Kerenska Pagaidu valdības dekrētu. Tādējādi sekojošā Lielā Oktobra Sociālistiskā revolūcija iznīcināja Krievijas Republiku, nevis kaut kādu mistisku carisma citadeli.

Kerenska vārdu Latvijā īpaši neatceras, bet atceras Igaunijā, jo tieši Kerenska Pagaidu valdība nodeva Igaunijas guberņai gandrīz pusi no Vidzemes (Livonijas) guberņas, līdz ar to radot izšķirošu pretenziju teritoriālai pārdalei pēc Versaļas līguma noslēgšanas un tajā ietvertās Brest-Ļitovskas līguma anulēšanas (kura simtgadi svinējām pirms nedēļas).

Visnotaļ vienveidīga ir Latvijas mediju reakcija uz šīm vēlēšanām - iznākums jau ir zināms, vēlēšanas ir tikai formālas, tiek hipertrofēti dažādi sīki pārkāpumi. Nekādas dziļākas analīzes par alternatīvo kandidātu programmām nav.

Reklāmas rullīšos redzamas Krievijas pilsētas un tās iedzīvotāji. Redzami milzīgi graudaugu lauki Dienvidsibīrijā, kur kombaini kā kuģi pilda milzīgas kravas kastes. Redzami jauni ceļi un dzelzceļi.

Latvijā pierasts to visu norakstīt uz tukšu propagandu, vēstot, ka tur taču patiesībā nekā nav, Krievijas iedzīvotāji kar zobus vadzī. Viss ir polittehnoloģijas, fake news.

Tā tomēr nav. 2017. gadā Krievija atkal eksportēja vairāk kviešu nekā ASV. Tas nebija noticis kopš Krievijas straujas attīstības perioda pirms Pirmā pasaules kara. Krievu ekonomisti joko, ka šodien Krievija varētu ļoti izdevīgi pārdot graudus PSRS. Jo PSRS lauksaimniecību pacelt nespēja, bija spiesta maksāt astronomiskas summas par kviešu eksportu no Kanādas un ASV. Lielākā ražas daļa PSRS tika pazaudēta transportēšanā un uzglabāšanā. Plaši tika runāts par „kauju par ražu”.

Putina ekonomiskais dienests labi saprata, ka PSRS pieeja, kur lauksaimniecībai viss tika dots bezmaz par velti, nedos nekādu rezultātu, bet tikai veicinās resursu izlaupīšanu. Putina agrārā reforma arī nekādā ziņa nebija lēta - interesantus faktus pavēra Krievijā pazīstamā Kuščevas staņicas lieta. Lai veicinātu lauksaimniecību Dienvidkrievijā, tikai viena agrofirmā tika investēti miljardiem rubļu. Pēc dažu autoru novērtējumiem, investīcijas lauksaimniecībā Krievijas uzplaukuma periodā 2002-2014 gados pārsniedza 1 triljonu ASV dolāru.

Tādā ziņā Putins ļoti atgādina Ulmani. Arī Ulmanis uzskatīja, ka ar diegiem nav aršana. Un cēla Ķegumu, cēla Brocēnus. Nevis māžojās ar hipsteriem, start-upiem un techhubiem.

Arī lauksaimniecības nozīmi grūti pārvērtēt - populācijas eksplozija šodienas islamistiskajās afroaziātu valstīs, kur iedzīvotāju skats dienā pieaug par 110 tūkstošiem cilvēku, rada un radīs pieprasījumu pēc pārtikas.

Nenoliedzami, Putins ir pamatīgi ietekmējis pārtikas ražošanas samazināšanos Vispasaules maizes klētī - Ukrainā. Taču šāda ekonomiska savstarpēja ieriebšana izplatīta arī Rietumos un NATO valstu vidū, pēdējais piemērs ir ABLV banka.

Krievija neapšaubāmi rada arī jaunus draudus, visupirms - staļinisma atdzimšana un teritoriālas pretenzijas. Nenoliedzami, tā ir strauji augoša parādībā šodienas Krievijā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Putins ir šīs virzības cēlonis. Verdzības iekārtas atjaunošana daudz vairāk ir Krievijas oligarhu mērķis. Zināma iedzīvotāju labklājības uzlabošanās ir kaitējusi oligarhu interesēm, samazinājusi to peļņu. Beztiesisku vergu bars, kas kalpo par vēdera tiesu, ir oligarhu, nevis Krievijas Prezidenta sapnis.

Putina personība ir zināms garants, kas ierobežo oligarhu varu. Putins ir garants, ka Jeļcina 90. gadu bandītkapitālisms neatgriezīsies.

Vai Putins rada draudus Latvijai? Jā, bet noteiktā veidā - veiksmīgā cīņa pret noziedzību un likumīgajiem zagļiem veicina to pārcelšanos uz bijušās PSRS valstīm. Ārkārtīgi nespējīgā Kučinska valdība šajos draudos mēģina saskatīt iespēju melnās naudas piesaistei slāpstošajai Latvijas ekonomikai. Rezultātā Latvijai ir jaunas problēmas, nevis ieguvumi. Turklāt notikumi Slovākijā parāda, ka Eiropas struktūrfondu apguve nonākusi totālā Rietumu mafijas un Krievijas likumīgo zagļu kontrolē. Taču tā ir Rietumu problēma, tā nav Putina problēma.

Kā balsotu es, ja man būtu jābalso Krievijas Prezidenta vēlēšanās. Vai balsotu par nenosakāma dzimuma un nenosakāmas tautības veidojumiem kā Ksenija? Dzeržavņiku Navaļniju? Žirinovski?

Balsotu par Putinu, domājot, ka balsoju par Ulmani. Ulmaņa lielākā kļūda bija tā, ka viņš ne reizi nesarīkoja vēlēšanas, kur tautai būtu iespēja nobalsot par Vadoni. Nešaubos ne mirkli, rezultāts būtu tuvu 100% par. Jo Ulmanis īsā laikā no Lielās depresijas postītas valsts radīja ekonomisko brīnumu. Nepiesaistot parādus un kredītus, bet gan atraisot tautas dzīvo spēku un entuziasmu, tika radīta Jaunā ekonomiski spēcīgā Latvija, kas ražoja izcilas kvalitātes preces. Ulmanim riebās Staļins un Hitlers, bet viņš krita par upuri šiem megadespotiem.

Un kur nu vel runāt par tādām vēlēšanām šodien, kad jau 28 gadus partiju vadībā Latvija muļļājas un muļļājas, un uz zaļa zara netiek. Klibo no krīzes uz krīzi. Invalīds, kuram ne nomirt, ne dzīvot. Tas nevar vairs turpināties.

Novērtē šo rakstu:

76
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...